Krievija, bailēs no sensitīvas informācijas noplūdes, sākusi piespriest cietumsodus saviem zinātniekiem
Krievu zinātniekiem Aleksandram Šipliukam, Anatolijam Maslovam un Valērijam Zvegincevam ir vairāk kopīga nekā tikai viņu zināšanas hiperskaņas raķešu izstrādē – tehnoloģijā, kas tiek uzskatīta par vienu no Krievijas militārajām priekšrocībām karā. Pēdējo mēnešu laikā visi trīs ir tikuši apsūdzēti valsts nodevībā un ieslodzīti cietumā.
3. septembrī Maskavas tiesa piesprieda bijušajam Sibīrijas Teorētiskās un lietišķās mehānikas institūta (ITAM) direktoram Šipliukam 15 gadus stingrā režīma cietumā. Viņš tika atzīts par vainīgu klasificētas informācijas nodošanā zinātniskajā konferencē Ķīnā 2017. gadā. Šipliuks, savai aizstāvībai, gan apgalvoja, ka viņa sniegtā informācija jau bijusi publiski pieejama. Viņa kolēģim Maslovam, kuram ir 78 gadi, šī gada maijā tika piespriests 14 gadu cietumsods par līdzīgām apsūdzībām. Viņš esot nodevis sensitīvu informāciju ārvalstu braucienu laikā. Vēl viens ITAM zinātnieks, Zvegincevs, tika arestēts pagājušā gada pavasarī un joprojām atrodas pirmstiesas apcietinājumā.
Šie zinātnieki ir daļa no plašu represiju upuriem, kas pēdējos gados vērstas pret Krievijas speciālistiem hiperskaņas tehnoloģijās. Novosibirskā bāzētā ITAM zinātnieki nav vienīgie aizturētie. Tāpat septiņu gadu cietumsods piespriests inženierim Aleksandram Kuranovam, kurš pirms aizturēšanas vadīja nozīmīgu hiperskaņas lidmašīnu programmu. Kopš 2018. gada Krievijas varas iestādes ir aizturējušas vismaz 11 hiperskaņas tehnoloģiju speciālistus, liecina BBC dati.
Interesanti, ka šīs represijas sakritušas ar Krievijas autoratīvā līdera Vladimira Putina paziņojumiem par Krievijas hiperskaņas ieroču attīstību, kas tiek pozicionēti kā valsts militārās pārākuma zīme pār ASV. Hiperskaņas raķetes spēj pārvietoties lielā ātrumā un mainīt kursu lidojuma laikā, tādējādi izvairoties no pretgaisa aizsardzības sistēmām. Jāpiemin, ka represijas pret zinātniekiem vēl vairāk pastiprinājās pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī.
Daudzi no apsūdzētajiem zinātniekiem ir gados veci, un viņu veselības stāvoklis nereti ir slikts. Piemēram, Maslovu pēc aizturēšanas ķēra sirdstrieka, bet kāds cits aizturētais, fiziķis Dmitrijs Kolkers, tika arestēts slimnīcā, kurā viņš cīnījās ar ceturtās stadijas aizkuņģa dziedzera vēzi. Kolkers gāja bojā divas dienas pēc aizturēšanas.
Kaut arī apsūdzības par valsts nodevību bieži tiek izvirzītas zinātniekiem, apsūdzot viņus sadarbībā ar Rietumiem, represijas var tikt vērstas arī pret pētniekiem, kas sadarbojas ar Maskavai draudzīgām valstīm. Piemēram, Šipliuks tika aizturēts pēc ceļojuma uz Ķīnu, savukārt Zvegincevs – pēc zinātniska raksta publicēšanas Irānas laikrakstā. Eksperti norāda, ka šie aresti atspoguļo Krievijas režīma pieaugošo paranoju, baidoties no sensitīvas informācijas noplūdes.
