Kāpēc "Telegram" dibinātājs Pāvels Durovs tika aizturēts un kādas ir viņa attiecības ar Kremli?

Durovs, pret kuru Francijā tika uzsākta oficiāla izmeklēšana saistībā ar "Telegram" izmantošanu noziegumos, tostarp krāpšanā, naudas atmazgāšanā un bērnu seksuālas izmantošanas attēlu kopīgošanā, par šo soli paziņoja lietotnē saviem 12,2 miljoniem platformas abonentu. Durovs sīkākus paskaidrojumus, kā tieši lietotne tiks pārveidota, nesniedza, vien norādīja, ka jau ir atspējota jaunu mediju augšupielāde atsevišķā emuāru veidošanas rīkā, "kuru, šķiet, ir ļaunprātīgi izmantojuši anonīmi lietotāji".

Vienlaikus ASV domnīca Kara pētījumu institūts (ISW) ir paziņojusi, ka nav novēroti nekādi tieši pierādījumi, kas liecinātu, ka Durova arests tuvākajā laikā ietekmēs "Telegram" darbību. Tomēr saskaņā ar domnīcas ekspertu viedokli Durova aizturēšanas ilgtermiņa sekas joprojām nav skaidras.

Skaidrs gan ir viens, ka līdz šim aktīvākie "Telegram" lietotāji - Krievijas militārpersonas un specdienesti - kļūs daudz piesardzīgāki, baidoties, ka klasificēta informācija var nonākt Rietumu specdienestu rokās.

Analizējot "Telegram" darbību un tās izmantošanu, izkristalizējas divas galvenās atziņas. Pirmo ir formulējis laikraksts "Le Monde" - Pāvela Durova aizturēšana drīzāk ir likuma varas aizstāvēšana, nevis uzbrukums vārda brīvībai. Savukārt, otru atziņu ir precīzi formulējis Krievijas opozīcijas politiķis Garijs Kasparovs - "Telegram" ir kļuvusi par Ukrainas kara ieroci un Putina kara instrumentu.

Kāpēc aizturēja Durovu?

Francijas prezidents Emanuels Makrons vairākkārtīgi uzsvēra, ka 39 gadus vecā multimiljardiera Durova, kuram ir Krievijas, Francijas, Apvienoto Arābu Emirātu un Sentkitsas un Nevisas (sala Karību reģionā) pilsonība, aizturēšana nav saistīta ar jelkādiem politiskiem apsvērumiem un tai ir tikai un vienīgi tiesisks raksturs.

Pilnīgi pretēju viedokli, protams, pauž Krievija, un Kremļa propagandisti nepārtraukti apvaino Franciju vārda brīvības ierobežošanā. Krievijas Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieks Dmitrijs Medvedevs paziņoja, ka Durovs aizturēts tikai tāpēc, ka ir Krievijas pilsonis. Maskava arī paziņoja, ka nodrošinās Durovam konsulāro palīdzību, no kuras "Telegram" īpašnieks gan ir atteicies.

Zīmīgi, ka krievi, vēstot par Durovu kā "brīvības cīnītāju", protams, ne ar vārdu nepieminēja, ka 2018. gadā lietotnes darbība Krievijā tika aizliegta un to atjaunoja tikai 2021. gadā.

Par Durova arestu patētiskos toņos runā arī odiozais multimiljardieris un sociālā tīkla "X" īpašnieks Īlons Masks, kurš arīdzan Durova "gadījumu" traktē kā uzbrukumu vārda brīvībai.

Tikmēr Rietumvalstu tiesībsargājošās organizācijas, kā arī dažādi politikas analītiķi norāda, ka "Telegram" jau ilgstoši ir bijusi tiesībsargājošo iestāžu radaros visā pasaulē, jo lietotni izmantojušas gan teroristu organizācijas, gan narkotiku un ieroču tirgotāji, gan bērnu pornogrāfijas izplatītāji, kā arī galēji labējie ekstrēmistu grupējumi. Noziedzīgā pasaule lietotni izmantojusi ne tikai saziņai, bet arī jaunu biedru (klientu) vervēšanai un noziegumu organizēšanai. Kā norāda vairāki kiberdrošības eksperti, "Telegram" joprojām ir patvērums naida runai, ko aizsargā korporatīvais noslēpums.

Pētnieciskās žurnālistikas centra "Bellingcat" vadošais žurnālists Kristo Grozevs saistībā ar Durova aizturēšanu aģentūrai AFP ir norādījis, ka "Francijai nav tiesību pret viņu izturēties citādāk kā pret ikvienu citu, kurš vada narkotiku un bērnu pornogrāfijas tirgu un atsakās izņemt šādus pakalpojumus". Grozevs arī uzskata, ka "tam nav nekāda sakara ar vārda brīvību vai lietotāju tiesību aizsardzību".

Jānorāda, ka vairākām valstīm pret lietotni pretenzijas bijušas jau iepriekš. Tā, piemēram, 2022.gadā Vācija noteica naudas sodu 5,125 miljonu eiro apmērā "Telegram" operatoriem par Vācijas tiesību aktu neievērošanu. Savukārt, Brazīlija pērn uz laiku apturēja "Telegram" darbību, jo tā nesniedza datus par neonacistu aktivitātēm saistībā ar policijas izmeklēšanu par apšaudēm skolās.

Žurnāls "Foreign Policy" jau 2021.gadā rakstīja, ka "pakalpojums balstās uz šifrēšanu, lai aizsargātu lietotāju saziņas privātumu, kas ir padarījis to populāru protestētāju vidū, kuri cenšas slēpt savu identitāti pret represīvajām valdībām tādās vietās kā Baltkrievija, Honkonga un Irāna. Taču tā pati šifrēšanas tehnoloģija ir padarījusi to par iecienītu saziņas līdzekli noziedzniekiem un teroristu grupām, tostarp "Al Qaeda" un "Islāma valsts". Valdības visā pasaulē spieda "Telegram" bloķēt "Islāma valsts" saturu un sadarboties ar izmeklētājiem saistībā ar personām, kas tiek turētas aizdomās par terora aktu veikšanu.

Starp brīvību un noziegumu

Lasot par daudzajiem noziegumiem, kas izvērsti lietotnē, varētu rasties jautājums, kādēļ tai tomēr ir tik daudz aizstāvju. Atbilde ir gana triviāla un pat primitīva: tādēļ, ka tajā var izpausties visi - gan "labie", gan "sliktie". Cita lieta, ka tiesībsargājošo iestāžu ieskatā "slikto" nodarītais kaitējums ir būtiski lielāks nekā ieguvumi "labajiem".

Tajā pašā laikā, piemēram, Leonīds Volkovs, februārī cietumā mirušā Krievijas opozīcijas līdera Alekseja Navaļnija galvenais padomnieks, rakstīja, ka, lai gan platforma kļuvusi par noziedzniekiem noderīgu rīku, Durovs par to nav atbildīgs un ir jāatbrīvo.

"France24" vēstīja, ka Navaļnija komanda un atbalstītāji arī aktīvi izmanto "Telegram" un Durova aizturēšana ir sašķēlusi pretkremlisko opozīciju. Proti, daudzi Kremļa kritiķi Francijas rīcību nodēvēja par uzbrukumu vārda brīvībai, savukārt citi norādīja, ka "Telegram" jākļūst atbildīgākai.

Savukārt "The Guardian" atzīmē, ka "nesen no cietuma iznākušais niknais Vladimira Putina kritiķis Iļja Jašins un Kremļa propagandiste Margarita Simonjana atrod kopīgu valodu ārkārtīgi reti. Taču dažas stundas pēc negaidītās Pāvela Durova aizturēšanas gan Jašins, gan Simonjana, kā arī tūkstošiem citu krievu visā politiskajā spektrā vienojās, pieprasot viņa atbrīvošanu un uzsverot "Telegram" unikālo lomu Krievijā".

"The New York Times" raksta, ka Krievijas iebrukums Ukrainā 2022. gadā palīdzēja pārveidot "Telegram" no nišas saziņas rīka Krievijas izglītotajām klasēm par globālu fenomenu. "Telegram" ir kalpojusi gan kā saziņas līdzeklis Krievijas armijai, gan kā platforma Kremlim, lai nodotu savu stāstu par karu parastajiem krieviem, gan vietne, kur aktīvi darbojušies prokara aktīvisti jeb tā sauktie Z blogeri, kas, aizstāvot karu, nikni kritizēja krievu armijas kļūdas.

"Ziņojumapmaiņas programma ir ļāvusi miljoniem cilvēku gandrīz reāllaikā sekot līdzi notikumiem kaujas laukā, padarījusi karavīrus par ap viņiem notiekošā konflikta stāstītājiem un devusi gan propagandistiem, gan disidentiem tribīni cīņā par to cilvēku sirdīm un prātiem, kuri vēro karu," vēsta laikraksts.

Katrs otrais Krievijas pilsonis izmanto "Telegram", lai iegūtu informāciju vai sazinātos ar citiem, salīdzinot ar aptuveni 38% kara sākumā, liecina neatkarīga Krievijas aptaujas veicēja "Levada Center". Patlaban trimdā esošie neatkarīgie Krievijas žurnālisti ir izmantojuši lietotni, lai turpinātu atspoguļot karu un informētu Krievijas auditoriju.

"Telegram" ir kļuvusi arī par ievērojamu kara informācijas avotu Ukrainā. Daudzi ukraiņi izmanto lietotni, lai saņemtu uzlidojumu brīdinājumus, kuri tur parādās ātrāk nekā oficiālajā valdības lietotnē. Arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis savas regulārās uzrunas izvietoja "Telegram". Tajā pašā laikā, kā uzsver daudzi eksperti, Ukrainā lietotnei ir niecīga militāra nozīme, kas ir pilnīgi pretēji Krievijā.

Viena grupa, kas īpaši norūpējusies par Durova arestu, ir Krievijas militārpersonas, kā arī karu atbalstošu emuāru autori jeb tā sauktie Z blogeri. "Viņi praktiski aizturēja Krievijas armijas sakaru vadītāju," "Telegram" ierakstā žēlojās populārais Krievijas militārais kanāls "Povjornutie na Z Voine". Transporta tehnoloģiju attīstības centra vadītājs Aleksejs Rogozins norādījis, ka izlūkošanas datu nodošana, artilērijas kursu korekcija, video straumēšana no droniem un daudzas citas lietas patiešām bieži tiek veiktas ar "Telegram" palīdzību.

"France24" uzskata, ka "Telegram", kurā ir vairāk nekā 900 miljoni aktīvo lietotāju, ir kļuvusi par būtisku platformu, ko izmanto prokara emuāru autori, lai attaisnotu Maskavas iebrukumu un sētu dezinformāciju Ukrainā un Rietumos.

Tajā pašā laikā, tā kā lietotnē nav ierobežojumu attiecībā uz vardarbīgu saturu, tā ir kļuvusi par portālu dažiem šausmīgākajiem kaujas video kadriem, atklājot 21.gadsimta kara realitāti, kurā bezpilota lidaparāti un ķermeņa kameras ir uzņēmušas nepārspējamu daudzumu reāllaika kadru, dokumentējot karu.

Mediji arī vēsta, ka lietotnes spējas veidot kara stāstu kļuva skaidras 2023.gada vasarā, kad militārā algotņu grupējuma "Vagner" vadonis Jevgeņijs Prigožins to izmantoja, lai paziņotu par savu īslaicīgo sacelšanos pret Krievijas militāro pavēlniecību. Miljoniem cilvēku Krievijā un ārzemēs "Telegram" skatījās attēlus un video, kā Prigožina algotņu kolonnas virzās uz Maskavu, kamēr valsts televīzijas kanāli atskaņoja ierastās izklaides programmas.

Durova un Kremļa mīlas un naida stāsts

Kremļa un Durova attiecības būtībā ir samērā vienkāršas. Proti, Krievijas vara grib izmantot lietotni savām vajadzībām, vienlaikus no Durova iegūstot šifrēšanas atslēgas, lai varētu bloķēt un "izķert" sev nevēlamu saturu. Visas domstarpības starp Kremli un Durovu, kā arī īslaicīgā (trīs gadus) "Telegram" bloķēšana saistīta tikai un vienīgi ar Durova atteikumu sadarboties ar Krievijas varas iestādēm.

Tajā pašā laikā Kremļa nepatika pret Durova atteikumu sadarboties un lietotnē publicēto varai netīkamo saturu, nenozīmē, ka Krievijas oficiālā vara "Telegram" aktīvi neizmantotu savām vajadzībām. Gluži otrādi. Jau minētais pētnieciskais žurnālists Grozevs medijiem ir norādījis, ka Krievijas iekšējās drošības dienests (FSB) un militārais izlūkdienests (GRU) ir izmantojuši "Telegram", lai savervētu diversantus un plānotu terora aktus Eiropā. "The New York Times" pat uzskata, ka "Telegram" ir kļuvis par galveno Krievijas valdības ziņojumu kanālu.

Lietotnei ir arī ļoti liela nozīme Krievijas armijas militārajā saziņā. Tā kā Krievijai nav modernas kaujas vadības sistēmas, tad armija savās ikdienas operācijās izmantojot šifrēto lietotni visam, sākot no izlūkdatu pārsūtīšanas līdz kursa koriģēšanai artilērijas uzbrukumiem un vadīšanai. Prokara emuāra autors Andrejs Medvedevs norādījis, ka "Telegram" ir alternatīva klasificētajiem militārajiem sakariem.

Zīmīgi, ka Durovu ir aicinājis atbrīvot Krievijas parlamenta apakšpalātas Valsts domes priekšsēdētāja vietnieks Vladislavs Davankovs, norādot, ka "arests varētu būt mēģinājums piekļūt "Telegram" rīcībā esošajai informācijai un to nevar pieļaut". Runa, protams, ir par militāro un izlūkinformāciju.

Rezumējot, jāteic, ka Durova arests Krievijas militārajās aprindās ir izraisījis sava veida paniku - gan par to, ka varētu pazust saziņas kanāls, gan par to, ka Rietumu rokās varētu nonākt slepena informācija.