Lūši Spānijā jāsargā no automašīnām
Spānijā un Portugālē mītošais Ibērijas lūsis ir savvaļas dabas aizsardzības veiksmes stāsts – suga, kas šā gadsimta sākumā bija uz iznīcības robežas, ir ievērojami atkopusies. Tagad klāt nākušas jaunas rūpes – pasargāt šos lielos kaķus no sadursmēm ar auto.
“2001. gadā savvaļā bija atlicis mazāk nekā 50 pieaugušu īpatņu, divās populācijās,” CNN teic Urss Breitenmozers no kaķu ekspertu grupas, kas darbojas Starptautiskā dabas aizsardzības savienības paspārnē. Tagad kopumā savvaļā mīt vairāk nekā 2000 Ibērijas lūšu.
Šis pavērsiens ir rezultāts 100 miljonu eiro vērtajam saglabāšanas projektam, ko finansēja Eiropas Savienība un Spānijas valdība, kurā bija iesaistītas dabas aizsardzības grupas, valsts un reģionālās iestādes Spānijas dienvidos.
Saglabāšanas stratēģijas, piemēram, galvenā medījuma – trušu populāciju – un dzīvotņu atjaunošana, piemēram, priežu stādījumus pārveidojot atpakaļ par sākotnējo krūmāju, ir atmaksājušās. Šā gada jūnijā Ibērijas lūšu statuss no apdraudētas sugas mainīts uz neaizsargātu. “Salīdzinoši lielam plēsējam tas ir neticams atveseļošanās ātrums,” atzīst Breitenmozers.
Tomēr risks joprojām pastāv, tostarp ceļu satiksmes radītais. Ibērijas lūsis paļaujas uz “koridoriem” starp populācijām, taču tie bieži ved pāri autoceļiem. Lai novērstu tuvradniecību, ir būtiski, ka lūši savstarpēji var sasniegt dažādās populācijas Andalūzijā, Estremadurā un pat kaimiņos Portugālē.
Lai novērstu sadursmes, dabas aizsardzības speciālisti izveidojuši tuneļus zem ceļiem un pārvadus virs tiem. Tagad Andalūzijas reģionālās valdības īstenotais projekts ceļmalās rada “virtuālus žogus”, kas izmanto sensorus, lai noteiktu, kad dzīvnieks atrodas tuvumā, un brīdinātu viņus ar skaņas un gaismas signāliem, kad tuvojas automašīnas.
1980. gados tieši sadursmes ar auto spēlēja galveno lomu lūšu mirstībā Donjanas apgabalā – gandrīz 17% gadījumu. Tad arī sāka uzstādīt žogus un pazemes pārejas. Laikā no 2006. līdz 2011. gadam satiksmes negadījumi izraisīja 6,6% lūšu nāves gadījumu Sjerramorenā un 8,6% Donjanā. Tas varbūt neizklausās daudz, bet, ņemot vērā, ka lūšu populācijas tajā laikā bija kritiski apdraudētas, ietekme bija ievērojama.
“Pirms divdesmit gadiem katra nāve uz ceļa bija īsta katastrofa. Pat ja jūs teiktu, ka viens lūsis vai divi lūši nav svarīgi, šajā situācijā katrs bija svarīgs,” saka Breitenmozers.
Tagad jaunajā projektā sensori ir novietoti 50 metru attālumā cits no cita galveno ceļu malās un brīdina dzīvniekus, kad tuvojas automašīnas. Tas ir būtiski arī autovadītājiem, kuri bieži samazina ātrumu, kad iedarbojas skaņas un gaismas trauksme – arī cilvēkiem sadursme ar dzīvnieku rada risku.
Līdzīga tehnoloģija izmantota Itālijas vidienē, lai novērstu sadursmes ar lāčiem. Infrasarkanie sensori un termiskās kameras nosaka dzīvnieku klātbūtni un nosūta skaņas brīdinājumu autovadītājiem, lai palēninātu ātrumu.
Izstrādē Spānijā ir vēl dažas jaunas tehnoloģijas. Kordovas universitātes zinātnieki izmanto ķīmiskos signālus, ko lūši izdala riesta laikā, lai izveidotu mākslīgas smaržu takas, kas pa pazemes pārejām varētu savienot dažādas populācijas.
