“Mums ir izcili atlēti!” Trīs Zvaigžņu balvas priekšvakarā LOK prezidents atskatās uz padarīto un ieskicē nākamos darbus

Šodien, 15. janvārī, Rīgas cirka telpās norisināsies Trīs Zvaigžņu balvas ceremonija sportā, kur desmit nominācijās tiks noteikti 2024. gada labākie sportisti. To noteikšanā iesaistījušies līdzjutēji, žurnālisti, žūrija un sportisti, kuri nav atrodami nominācijās. Savukārt četrās citās nominācijās balvu saņēmējus noteiks kāda konkrēta organizācija. Tāpat žūrija jau izlēmusi mūža ieguldījuma balvas saņēmēju. 

Vienota ģimene

“Tas bijis izaicinājumiem un izciliem panākumiem bagāts gads,” par 2024. gadu Jauns.lv teica LOK prezidents Raimonds Lazdiņš. Viņu organizācijas vadošajā amatā ievēlēja pagājušā gada 4. jūnijā, tajā nomainot Jāni Buku. Kļūšanu par LOK prezidentu Lazdiņš nosauca par vienu no sev personīgi spilgtākajiem pagājušā gada brīžiem, taču tāds nav bijis vienīgais. “Parīzes olimpiskās un paraolimpiskās spēles bija izcils pasākums Latvijas valsts tēlam ar ļoti daudz skatītājiem klātienē un pie televīzijas ekrāniem.” 

Lazdiņš uzsver, ka 2024. gadā Latvijas sabiedrību iepriecinājuši daudzu sportistu panākumi, piemēram, Kristapa Porziņģa čempiona tituls Nacionālajā basketbola asociācijā (NBA), Mārtiņa Seska spožā debija pasaules rallija čempionāta (WRC) ieskaitē, kā arī Riharda Snikus divas zelta medaļas Parīzes paraolimpiskajās spēlēs, taču ne vien šie: “Manā atmiņā būs daudz pagājušā gada sporta notikumu.” Snikus gadījumā LOK prezidents uzsvēra, cik daudz iespējams sasniegt ar milzīgu gribasspēku, kas ir visnotaļ svarīga īpašība sportā. Tāpat organizācijas vadītājam ir lepnums par aizvadītajām Parīzes olimpiskajām spēlēm.

“Mēs olimpiskajās spēlēs bijām kā ģimene gan ciematā, gan ārpus tā. Lai arī neizcīnījām medaļas, ar mazu delegāciju, taču lielu lepnumu sasniedzām augstus rezultātus.” Uz Parīzi Latvija devās 29 sportistu sastāvā, piekto vietu šosejas riteņbraukšanā izcīnot Tomam Skujiņam, bet šo pašu pozīciju pludmales volejbolā ieguva Tīna Graudiņa ar Anastasiju Samoilovu. Savukārt rokas stiepienā no medaļām palika 3x3 basketbolisti, kuriem šoreiz ceturtā vieta.

2024. gadā nav trūcis arī izaicinājumu. “Esam agri zaudējuši ļoti spilgtus atlētus. Notikušas gan labas, gan varbūt ne tik labas lietas,” akcentē Raimonds Lazdiņš. Tiešāk atbildot par to, ar kādiem izaicinājumiem bijis jāsastopas, viņš min divus. “Lielais nodokļu paaugstinājums olimpiskajam centram bija kā zibens spēriens no skaidrām debesīm. Divu mēnešu laikā gan ar šo izaicinājumu veiksmīgi tikām galā. Savukārt mums kā sporta sabiedrībai izdevās parādīt, ka Milānas spēles mums ir svarīgas, bet tehniskā programma ir visa tā pamatā. Jau pagājušajā gadā izdevās atrisināt daļu no vajadzīgā finansējuma, kas arī ir labs kopā paveikts darbs.” 

Lielāka sabiedrības iesaiste

Šodien, 15. janvārī, Trīs Zvaigžņu balvas saņems 14 nominācijās – gada uzlecošā zvaigzne, gada pašvaldība sportā, gada sporta treneris, gada paraolimpiskā sportiste, gada paraolimpiskais sportists, gada sporta komanda, gada sporta mazā komanda, gada sportists tehniskajos sporta veidos, gada sportists, gada sportiste, gada jaunatnes sporta treneris, gada ģimene sportā, gada sporta žurnālists, gada sporta skolotājs un par mūža ieguldījumu. Jau zināms, ka balvu par mūža ieguldījumu sportā atzinību piešķirs ložu šaušanas trenerim Zigfrīdam Markainim, kurš šajā sporta veidā kā treneris strādā jau 53 gadus. Desmit nominācijās 25% balss svars ir žurnālistiem, līdzjutējiem, žūrijai un sportistiem, kuri nav nominācijās, bet gada ģimeni sportā, gada jaunatnes sporta treneri, gada sporta žurnālistu un gada sporta skolotāju nosaka kāda konkrēta organizācija. 

“Esam maza tauta un nācija, bet mums ir izcili atlēti, treneri, apkalpojošais personāls un līdzjutēji, kuri pelnījuši, lai viņu panākumus godinātu un, respektīvi, notiktu šī cīņa par labāko atlētu tituliem,” par iedibināto Trīs Zvaigžņu balvas tradīciju saka Lazdiņš. “Kā jau redzējām no aptaujas “Sporta Avīzē”, tad cīņā par labāko atlētu notikusi ne tikai sporta arēnā. Lielas cerības vieš jaunā nominācija par gada uzlecošo zvaigzni, jo var būt kā motivācija un paraugs jaunajiem sportistiem,” turpina LOK  prezidents. Viņš pauž pārliecību, ka, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, šogad saņemts krietni vairāk balsu no līdzjutējiem, taču konkrētu statistiku atklās vien pēc ceremonijas norises. “Manuprāt, algoritms, ka 25% nosaka līdzjutēju balsojums, 25% žūrija, 25% sportisti un 25% žurnālisti, rada interesantu konkurenci cīņā par uzvaru katrā nominācijā.” 

Ar skatu uz nākotni 

2025. gadā kā prioritāte ir gatavošanās 2026. gada ziemas olimpiskajām spēlēm Milānā, saka Olimpiskās komitejas prezidents. Šis gan nav vienīgais veicamais uzdevums, jo jau šobrīd tiekot sāktas programmas ar skatu uz daudz tālāku nākotni. “Olimpiskajā vienībā ir izveidota grupa U-16 līdz U-23, lai tādā veidā mēs vērstu uzmanību uz startiem 2028. un 2032. gada olimpiskajās spēlēs Losandželosā un Brisbenā.”

Savukārt prioritārais darbs 2025. gadā sniedzas arī dažādos citos virzienos: “Kopā ar Liepāju esam pieteikušies Eiropas Jaunatnes olimpiskā festivāla (EJOF) rīkošanai. Ceram, ka martā mums būs labs rezultāts ar piešķirtām rīkošanas tiesībām. Manuprāt, tas bērnu un jauniešu sportam būtu ļoti labs sasniegums,” akcentē Lazdiņš. Kopā ar Liepāju LOK pieteicies rīkot 2029. gada Eiropas Jaunatnes olimpisko festivālu. Tas ir viens no galvenajiem pasākumiem jaunajiem sportistiem un EJOF ir vienīgās kompleksās sacensības Eiropā sportistiem līdz 18 gadu vecumam. Festivālu rīko gan ziemā, gan vasarā reizi divos gados. Šogad ziemas festivāls notiks Gruzijā, bet vasaras – Ziemeļmaķedonijā. Latvija pieteikusies 2029. gadā rīkot vasaras festivālu, taču bez Latvijas vēlmi rīkot sacensības izrādījusi arī Beļģija ar savas galvaspilsētas Briseles kandidatūru. 

Tāpat LOK vēlas atjaunot Latvijas Jaunatnes olimpiādi. Tā pēdējo reizi notikusi 2019. gadā, bet pagājušogad tika ziņots par olimpiādes pārcelšanu uz šo gadu. To plānots rīkot Valmierā. Latvijas Jaunatnes olimpiādē piedalās novadu un valstspilsētu komandas. Tās laikā tiek noskaidrota sportiskākā Latvijas pašvaldība un labākie Latvijas jaunie sportisti. Pirmā Latvijas Jaunatnes olimpiāde 2005. gadā notika Ventspilī. 

“Sportistiem gribu vēlēt vēsu galvu un pārliecību par sevi un to, ka sports ir ne vien personīgie sasniegumi, bet arī valsts tēls. Jo vairāk piedalīsimies un spēsim sevi apliecināt augstā līmenī, jo vairāk mirdzēs mūsu karogs un tas tiks vilkts augstāk mastā, kā arī patriotiskāk spēsim pastāvēt par sevi. Šīs ir tās atslēgas, kas katram no mums jāpatur prātā,” atlētiem vēl LOK prezidents Raimonds Lazdiņš.