"Tas ir satraucoši!" Eiropā atklātas invazīvas Āzijas bites
Pirmo reizi Eiropā atklātas mazās medus bites (Apis florea), kuru dzimtene ir Āzijas dienvidi un dienvidaustrumi. Tās izveidojušas saimi Maltā, Vidusjūrā, un biškopji un dabas sargi satraucas, ka ienācējas var apdraudēt vietējās bites.
Uz kāda koka zara Maltā atrasta kolonija no vairāk nekā 2000 pieaugušu bišu, un konkrētā suga apstiprināta DNS pārbaudē. Tiklīdz noskaidrots, ka tās ir Apis florea, saime savākta un iznīcināta. Tomēr pētnieki, kuri to apraksta biškopības žurnālā “Journal of Apicultural Research”, pieļauj, ka jau agrāk grupa bišu pametusi pūzni, lai izveidotu jaunu koloniju.
“Tas ir satraucoši,” “The Guardian” citē britu bioloģijas profesoru Deivu Goulsonu no Saseksas Universitātes. “Apis florea, visticamāk, konkurēs par ziedputekšņiem un nektāru ar mūsu vietējiem apputeksnētājiem – kukaiņu grupu, kas jau ir panīkusi. Ir arī ļoti iespējams, ka šīs bites pārnēsās vairākas slimības, pret kurām Eiropas bitēm var būt maza izturība.”
Agrākie ziņojumi liecina, ka šī suga lēnām paplašinājusi savu teritoriju no Āzijas uz Tuvajiem Austrumiem un Āfrikas ziemeļaustrumiem. Britu entomologs un Saseksas Universitātes emeritētais biškopības profesors Francis Ratnieks norāda, ka līdz šim Eiropā vienīgā medus bišu suga bija mums visiem labi zināmā Apis mellifera.
Atrastās kolonijas tuvums Biržebugas brīvostai, Maltas galvenajam kravu terminālim, liek domāt, ka bites varētu būt ieradušās ar kuģi. Teksasas A&M universitātes biškopības profesore Džuliana Rengela norāda, ka šis ir vēl viens piemērs klimata pārmaiņām.
Pētnieki uzskata, ka maigās ziemas Maltā un citās Dienvideiropas valstīs veicina šīs invazīvās sugas izdzīvošanu. Apis florea ir parādījusies arī Izraēlā, un profesors Ratnieks spriež: “Ja tā var dzīvot Izraēlā, es uzdrošinos teikt, ka tikpat labi arī Maltā.”
Rengela uzskata, ka ir tikai dažu gadu jautājums, lai šī suga izplatītos tālāk: “Ņemot vērā lielo skaitu salu Vidusjūrā, kas atrodas salīdzinoši tuvu cita citai, un faktu, ka kontinentālā zeme arī ir tik tuvu, ir ļoti ticams, ka nākotnē notiks vēl vairāk šo invāziju, apdraudot mūsu bioloģisko daudzveidību veidos, kurus mēs, iespējams, pat vēl nesaprotam.” Vienīgais, ko varot darīt, ir būt vērīgiem, ziņot par jebkādiem īpatņu vai spietu novērojumiem, kas šķiet atšķirīgi, un turpināt uzraudzības pasākumus, jo īpaši ostās.
