Ceļā uz Eiropu noslīkušu afrikāni izskalo Amerikā

Mazā koka laivā atradās vismaz 14 jau sadalīties sākuši cilvēku ķermeņi. Atrastie dokumenti un mobilie telefoni liecina, ka viņi bijuši no Senegālas, Mauritānijas un Mali, tostarp arī Jankhoba, 33 gadu vecs šuvējs. Dominikānas likumsargi ziņo, ka atraduši arī 12 paciņas ar narkotikām.

Acīmredzot afrikāņi cerēja sasniegt Kanāriju salas un apmaldījās Atlantijas okeānā. Viņu transportlīdzeklis bija zvejas laiva, kādas bieži izmanto, lai vestu nelegālos migrantus no Rietumāfrikas uz Eiropu.

Līdz ar Jankhobas nāvi vīru zaudēja sieva un divi bērni, no kuriem vienu viņš tā arī neredzēja. Pirms Amina uzzināja par dēla nāvi, viņa meklēja palīdzību sociālajos tīklos, cerot, ka kāds kaut ko zina. “Es turējos pie pārliecības, ka Jankhoba varētu būt cietumā kaut kur Marokā vai varbūt pat Tunisijā,” BBC saka sieviete.

Pagājušajā gadā Atlantijas okeāna nelegāļu maršrutā vien bija vērojams 161% pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, vēsta Eiropas Savienības robežu aģentūra “Frontex”. Bet ne visi dodas bīstamajā ceļojumā pa okeānu. Senegālu atstāj aizvien vairāk tādu cilvēku, kas nav uzskatāmi par pilnīgiem nabagiem, jo var atļauties daudz dārgāko lidojumu uz Ameriku.
Viņu vidū ir Falū, kurš gandrīz desmit gadus apsaimniekoja veiksmīgu aitu un putnu fermu Senegālas galvaspilsētā Dakārā. “Es jutos iestrēdzis. Papildus tam, ka vadīju savu biznesu, es arī strādāju rūpnīcā, bet man bija grūti savilkt galus kopā,” viņš atceras.

30 gadu vecumā Falū pārdeva visu, kas viņam piederēja, un nopirka vienvirziena lidmašīnas biļeti uz Nikaragvu Centrālamerikā, lai no pa sauszemi dotos uz ASV. Viņa vecākais brālis jau atrodas ASV, un vietnē “TikTok” senegālieši dalās neskaitāmos foto un video no sava Amerikas ceļojuma.
“Mana māte negribēja, lai es eju, bet es biju gatavs stāties pretī nāvei,” BBC stāsta Falū. “Vairāki cilvēki nomira manu acu priekšā. Bet es redzēju dažas sievietes, kuras turpināja iet, pat ar saviem bērniem uz muguras, un es domāju: “Man jāpaliek stipram.””

Viņa ceļojums ilga 16 dienas, cauri Nikaragvai, Hondurasai, Gvatemalai un Meksikai, ar cilvēku kontrabandistu palīdzību. Kopumā Falū tam iztērēja vairāk nekā 10 000 ASV dolāru. Par vietu laivā no Senegālas uz Kanāriju salām parasti jāmaksā ap 450 dolāru.  

Pēc dažām dienām ASV aizturēšanas nometnē Falū saņēma atļauju palikt kā patvēruma meklētājam – kaut arī viņš ir ekonomiskais bēglis, jo Senegāla ir mierīga valsts, to neplosa ne karš, ne diktatūra. Falū ir apvienojies ar brāli un tagad strādā par mehāniķi.

Falū paveicās, atšķirībā no daudziem citiem afrikāņiem. Pagājušā gada septembrī vairāk nekā 140 senegāliešu deportēti atpakaļ uz mājām pēc Meksikas un ASV robežas šķērsošanas.
Kopš jaunā prezidenta ievēlēšanas martā un valdības maiņas Senegālā pat izdevies samazināt cenu dažām pirmās nepieciešamības precēm, tostarp eļļai, maizei un rīsiem, bet daudzi tik un tā netic savai valstij.

Lielākā daļa migrantu no Āfrikas joprojām mēģina sasniegt Eiropu pa Vidusjūru. Pēc ANO Migrācijas organizācijas datiem, pēdējo desmit gadu laikā Vidusjūrā noslīkuši vairāk nekā 28 000 migrantu.

Katru mēnesi Atlantijas okeānā pie Āfrikas rietumkrasta noslīkst pat desmitiem laimes meklētāju no Gambijas, Senegālas, Mauritānijas un citām valstīm. Jūlijā laivā pie Mauritānijas krastiem atrada 89 līķus, un Senegālas premjerministrs Osmans Sonko publiski lūdza jauniešus nedoties bīstamajā kuģojumā uz Eiropu: “Pasaules nākotne ir Āfrikā, un jums, jauniešiem, tas ir jāapzinās.”