Pēc nesenajiem asiņainajiem uzbrukumiem Vācijas valdība sola bargāk apkarot nelegālo imigrāciju
Vācijas sabiedrībā nerimstot sašutumam pēc trīs cilvēku nāves pagājušās piektdienas uzbrukumā Zolingenē, federālā valdība vienojusies padarīt stingrākus ierobežojumus attiecībā uz ieročiem, apņēmīgāk vērsties pret nelegālo imigrāciju un veikt citus pasākumus, lai cīnītos pret islāmistu terorisma draudiem.
Patlabanējais aizliegums nēsāt nažus sabiedriskās vietās tiks paplašināts, un sociālie pabalsti dažiem patvēruma meklētājiem, kas sākotnēji reģistrējušies citās Eiropas Savienības (ES) valstīs, tiks samazināti, ceturtdienas pēcpusdienā Berlīnē paziņoja iekšlietu ministre Nensija Fēzere.
Būs aizliegts nēsāt nažus svētkos, tādos, kas notika Zolingenē, kā arī "sporta pasākumos un citos līdzīgos publiskos pasākumos", teica Fēzere. Viņa piebilda, ka aizliegumam būs pamatoti izņēmumi, tostarp attiecībā uz viesmīlības nozarē strādājošajiem un izpildītājiem.
Ministre sacīja, ka aizliegums tiks ieviests arī tālsatiksmes vilcienos, un policijai tiks piešķirtas lielākas pilnvaras pārmeklēt sabiedrības locekļus, lai atrastu nažus. Vācija arī nemaksās pabalstus migrantiem, kurus paredzēts deportēt uz citām Eiropas Savienības valstīm, paziņoja Fēzere. Valdība turpinās "intensīvi" strādāt, lai atsāktu deportācijas uz Afganistānu un Sīriju, kas jau gadiem ilgi ir apturētas.
Piektdienas vakarā Zolingenē pilsētas svētku laikā uzbrucējs nodūra trīs un savainoja astoņus cilvēkus. Aizdomās turēto, 26 gadus veco Sīrijas pilsoni, pērn bija paredzēts deportēt no Vācijas uz Bulgāriju, tomēr viņš bija palicis valstī.
Atbildību par uzbrukumu uzņēmies teroristu grupējums "Islāma valsts", un Vācijas likumsargi turpina izmeklēt šo saistību.
Aizdomās turētā palikšana Vācijā, neraugoties uz deportācijas rīkojumu, izraisījusi valstī spraigas debates par migrācijas un patvēruma politiku.
