Ar tādiem draugiem ienaidniekus nevajag - Norvēģija naidojas ar Izraēlu

Izraēlas Ārlietu ministrija informējusi Norvēģijas vēstniecību, ka palestīniešu pašpārvaldē Rāmallā astoņi norīkotie diplomāti nevar uzturēties Izraēlā, tostarp Telavivā. Ja reiz Norvēģija vēlas uzturēt diplomātiskos sakarus ar palestīniešu pašpārvaldi, tā var to darīt, bet no palestīniešu teritorijas.

Karalim liedza paust līdzjūtību

Norvēģijas ārlietu ministrs Espens Barts Eide Izraēlas lēmumu nosaucis par “ekstrēmu”, skaidrojot, ka tas “pirmām kārtām ietekmē mūsu spēju palīdzēt palestīniešiem”. Darba partijas pārstāvis Eide stājās amatā drīz pēc 7. oktobra slaktiņa, un viens no viņa pirmajiem darbiem bijis liegt karalim Haraldam V nosūtīt līdzjūtības vēstuli Izraēlai, argumentējot, ka monarhs nav pilnvarots sniegt paziņojumus par “politiska konflikta upuriem”. Divas nedēļas vēlāk starptautiskā konferencē Kairā Eide nosodīja Izraēlu, salīdzinot to ar Putina Krieviju. Oslo atteikusies atzīt Hamas par teroristu organizāciju un uzstāj, ka jāturpina pārskaitīt naudu ANO Palestīniešu bēgļu lietu aģentūrai UNRWA, kamēr vairākas citas valstis pārtrauca savu atbalstu, reaģējot uz ziņojumiem, ka 12 aģentūras darbinieki piedalījušies 7. oktobra uzbrukumos. Eide pat ieteica UNRWA izvirzīt Nobela miera prēmijai.

Norvēģija arī iesaistījusies prāvā pret Izraēlu Starptautiskajā tiesā par Rietumkrasta un Austrumjeruzalemes okupāciju, kas atdalīta no Dienvidāfrikas Republikas ierosinātās prāvas, kurā Izraēla apsūdzēta genocīdā.

Ar tādiem draugiem naidniekus nevajag

“Mēs esam Izraēlas draugi,” tajā pašā laikā kādā intervijā apgalvo ministrs. “Mēs vienmēr esam bijuši un turpināsim būt. Dažreiz labiem draugiem ir jādod labs padoms, bet mēs nekādā ziņā neesam naidīgi noskaņoti pret Izraēlu. Mēs vienmēr esam centušies palīdzēt Izraēlai dzīvot mierā un drošībā.” Neskatoties uz draudzību, viņa valsts var arī nepiekrist Izraēlas valdībai. “Norvēģija ir un vienmēr būs Izraēlas un Izraēlas tautas draugs. Tajā pašā laikā Norvēģija ir skaidri paudusi kritiku par okupāciju, veidu, kādā ir noticis karš Gazā, un ciešanām, ko tas ir nodarījis palestīniešu civiliedzīvotājiem,” norāda ministrs. “Mēs nosodījām Hamas uzbrukumu 7. oktobrī un atzīstam Izraēlas tiesības aizstāvēties pret terorismu,” klāsta Eide. “Bet mēs arī teicām, ka, tāpat kā jebkurai citai valstij, Izraēlai ir jāievēro kara likumi saskaņā ar Ženēvas konvencijas starptautiskajiem humānajiem likumiem. (..) Tas nav naidīgums pret Izraēlu; tā ir kritika pret atsevišķiem valdības politikas elementiem.”

Gandrīz puse par Izraēlas boikotu

Tomēr Norvēģijā naids pret Izraēlu izpaužas pilnīgi atklāti. Pie Izraēlas vēstniecības Oslo izvietoti Hamas saņemto ķīlnieku foto, bet ir norvēģi, kas atnāk uz tiem uzspļaut un pamīdīties uz Izraēlas karoga. Regulāri ir mītiņi, kuros atklāti sola izdzēst Izraēlu no pasaules kartes. Janvārī publiskotā aptaujā atklājās, ka 47% Norvēģijā atbalsta Izraēlas valsts boikotu un tikai 27% ir skaidri pret. Acīmredzami tā domā liela daļa īsteno norvēģu. Vislielākais atbalsts boikotam ir radikāli kreiso partiju vēlētāju vidū, šāda nostāja dominē arī lielākās daļas citu partiju atbalstītāju vidū, izņemot Kristīgo tautas partiju un Progresa partiju. Turklāt 31% pauduši pārliecību, ka Norvēģija nedara pietiekami daudz, lai atbalstītu palestīniešus, 37% atbalsta valdības pašreizējo nostāju par deklaratīvu Izraēlas nosodījumu, tikai 6% uzskata, ka vajadzētu aktīvāk atbalstīt Izraēlu.

Izraēliešus salīdzina ar nacistiem

Jau pirms diviem gadiem Norvēģijas Holokausta un minoritāšu studiju centra aptaujā atklājās, ka, pēc 38% norvēģu domām, Izraēla pret palestīniešiem izturas tikpat slikti kā nacisti pret ebrejiem. Norvēģijas musulmaņu vidū tā uzskatīja 63 procenti. Tāpat izgaismojās ierastie antisemītiskie uzskati: 14% norvēģu domāja, ka ebreji slepeni īsteno savas intereses, 8% – ka ebreji paši vainojami viņu vajāšanā, katrs desmitais – ka vardarbība pret ebrejiem ir attaisnojama. Šogad izskanējusi ideja pat veidot procionistu jeb Izraēlas atbalstītāju sarakstu, līdzīgi pedofilu sarakstiem. Izraēlas presē apgalvo, ka kāda ebrejiete norvēģu feministu kongresā pēc ierosinājuma apspriest palestīniešu teroristu pastrādātos seksuālos noziegumus 7. oktobra uzbrukumos izsvilpta un nosaukta par “cionistu cūku”.

Ebreju liktenis nacistu laikā

Vēsturiskai atkāpei – kad 1940. gadā Norvēģiju okupēja nacistiskā Vācija un par vietvaldi iecēla nodevēju Kvislingu, valstī bija tikai nepilni 2200 ebreju. No viņiem vismaz 775 ieslodzīja un deportēja. Nāves nometnēs gāja bojā 742 ebreji, vairāk nekā puse no nacistu ieslodzītajiem Norvēģijas pilsoņiem. Palaimējās ap 930 ebreju, kam izdevās pārbēgt uz Zviedriju. Holokausta īstenošanā piedalījās norvēģu policisti un ierēdņi, tomēr daudzi to neatbalstīja un ap 1000 ebreju izglāba. Tomēr arī mūsdienās atrodas tādi, kas noliedz nacisma laika noziegumus. 2011. gadā Sāmu parlamenta deputāts, Darba partijas pārstāvis Anders Matisens paziņoja, ka “nav pierādījumu gāzes kameru un masu apbedījumu pastāvēšanai”. Matisens atteicās pamest partiju, bet pazuda no sarakstiem, jo nebija maksājis biedru naudu.