Vācijā pirmajos sešos mēnešos reģistrēts rekordliels labējo ekstrēmistu pastrādāto noziegumu skaits - 9 802 gadījumi
Vācijā šogad ievērojami pieaudzis labējo ekstrēmistu pastrādāto noziegumu skaits, atklājusi Iekšlietu ministrija.
2024. gada pirmajos sešos mēnešos policija reģistrējusi 9802 noziegumus, kurus pastrādājuši labējie ekstrēmisti. Tas ir vairāk nekā jebkad agrāk, ceturtdien uzsver laikraksts "Frankfurter Rundschau". Laikraksts atsaucas uz Vācijas Iekšlietu ministrijas sniegto informāciju, atbildot uz kreiso radikāļu partijas "Die Linke" ("Kreisie") jautājumu parlamentā.
2023. gadā tajā pašā laika posmā policija reģistrēja 6992 labējo ekstrēmistu noziegumus, kas tolaik bija jauns rekords, atgādina laikraksts. Liela daļa no šiem likumpārkāpumiem ir nacistisku saukļu izkliegšana vai svastikas zīmēšana publiskās vietās.
Tajā pašā laikā vardarbīgo noziegumu skaits nav pieaudzis. Šā gada pirmajā pusgadā labējo ekstrēmistu izdarīto vardarbīgo nodarījumu skaits sasniedza 318, kas ir tikpat daudz, cik 2023. gada pirmajā pusgadā. Tajos ievainoti 166 cilvēki. Aptuveni tikpat daudz ievainoto bija arī gadu iepriekš, ziņo "Frankfurter Rundschau".
"Die Linke" politiķe Petra Pau, kura Bundestāgā uzdeva jautājumu par labējo ekstrēmistu noziegumiem, apgalvo, ka reālais noziegumu skaits Vācijā ir daudz lielāks. Viņa norāda uz "pieaugošo aģitāciju un naida runu sociālajos tīklos, kā arī parlamentos", ar to domājot Vācijas eiroskeptiķu partijas "Alternatīva Vācijai" (AfD) deputātu klātbūtni Bundestāgā un lielākajā daļā Vācijas landtāgu.
"AfD un tās jaunā labējā ideoloģija kalpo kā labējo vardarbības dzinējspēks," uzskata Pau, piebilstot, ka tajā pašā laikā bieži notiek šīs situācijas "nepanesama normalizācija". Politiķe pauž bažas par gaidāmajām Vācijas landtāgu vēlēšanām un to iespējamiem rezultātiem. Vēlēšanas Tīringenes un Saksijas landtāgos paredzētas 1. septembrī, bet Brandenburgas landtāgā - trīs nedēļas vēlāk.
