VIDEO: ūdensstabi izrādās bīstamāki nekā mēs domājam. Ko mēs nezinām par šo dabas stihiju?
Pāri zemei un ūdenim virpuļojoši, biedējoši fenomeni - ūdensstabi - ir biežāka parādība, nekā mēs varētu domāt. Eiropā un arī Latvijā šī dabas stihija tiek novērota arvien biežāk. Eiropas Smago Vētru Laboratorijas direktors Pīters Groenemīrs skaidro, ka ūdensstabi patiesībā ir daudz bīstamāki nekā mēs domājam.
Ūdensstabi ir tornādo veids. Šonedēļ tas izpelnījās pasaules uzmanību, jo tiek uzskatīts, ka tas ir izraisījis jahtas "Bayesian" nogrimšanu pie Sicīlijas krastiem, kurā atradās britu tehnoloģiju magnāts Maiks Linčs un citi.
Lai gan šīs vētras var šķist reti sastopamas, eksperti norāda, ka gan ūdensstabi, gan tornādo uz sauszemes Eiropā ir biežāki, nekā mēs parasti domājam. "Ūdensstabi būtībā ir tornādo, kas notiek virs ūdens," skaidro Pīters Groenemīrs, Eiropas Smago Vētru Laboratorijas direktors. Viņš norāda, ka Eiropā uz sauszemes gadā notiek aptuveni 300 tornādo un 500 ūdensstabi. Lai gan tas ir daudz mazāk nekā ASV, kur gadā reģistrē apmēram 1000 tornādo, šie fenomeni joprojām rada ievērojamu draudu, kuru būtu nepieciešams labāk izprast un tam sagatavoties. Piemēram, 2021. gadā nāvējošs tornādo Čehijā iznīcināja ciematus, nogalinot vairākus cilvēkus un ievainojot vairāk nekā 150 iedzīvotājus. Čehijas reģionālais gubernators to raksturoja kā "dzīvu elli".
Tomēr eksperti, tostarp Groenemīrs, ir brīdinājuši, ka Eiropa nenovērtē riskus, ko rada tornādo un ūdensstabi. Viens no iemesliem, viņaprāt, ir fakts, ka Eiropas valstu meteoroloģiskie dienesti darbojas neatkarīgi un ne vienmēr regulāri dalās ar laikapstākļu datiem. "Ja apskatītu visu Eiropu kā vienotu teritoriju, jūs redzētu, ka tornādo nav tik reti," viņš norāda. "Bet katrs meteoroloģiskais dienests ir atbildīgs tikai par savu valsti, un tajā jūs tornādo redzēsiet samērā reti. Tas padara tornādo par nenovērtētu draudu – katrs dienests redz tos reti un tajā brīdī var tikt pārsteigts, padarot sagatavošanos un brīdinājumus sarežģītus."
Piemēram, pēc Čehijas katastrofas veikta analīze parādīja, ka daudzi cilvēki nebija apzinājušies tornādo radītos riskus. Kad draudi kļuva acīmredzami, daudzi mēģināja patverties drošākajā mājas daļā, taču tas bieži bija par vēlu.
Izpostītas mājas, apgāzti auto un apokaliptiski skati Čehijā pēc viesuļvētras
Viesuļvētrā Čehijas dienvidaustrumos ceturtdien gājuši bojā vismaz pieci cilvēki un simtiem ievainoti, piektdien paziņojuši glābšanas dienesti. Viesuļvētra izveidojās ceturtdienas vakarā, ...
Ūdensstabi var šķist mazāk bīstami cilvēkiem uz sauszemes, taču tie var būt ārkārtīgi biedējoši, kad strauji tuvojas ostām un krastiem, jo tie var apgāzt laivas un ne vienmēr paliek uz ūdens. Analīzē par Itālijā reģistrētajiem tornādo un ūdensstabiem no 2001. līdz 2016. gadam tika atklāts, ka 25% no ūdensstabiem sasniedza sauszemi un pārvērtās par tornādo.
Pēdējos gados vētru novērotāji ir palīdzējuši izveidot skaidrāku priekšstatu par to, kad un kur šie fenomeni visbiežāk notiek. Pētījums par Katalonijā, Ibērijas pussalā, ziņotajiem tornādo un ūdensstabiem no 2000. līdz 2019. gadam atklāja, ka šis Dienvideiropas reģions ir tornādo un ūdensstabu karstais punkts, reģistrējot vienu no augstākajiem šo parādību blīvumiem Vidusjūras reģionā.
Arī Latvijā vairākkārt ir novērota šī dabas stihija. Mēneša sākumā, 1. augustā, pie Pāvilostas moliem vienlaicīgi varēja novērot sešus ūdenstabus. Četri no tiem bija izteikti, un sasniedza ūdens virsmu. Apdraudējumus tie neradīja, jo iznākot krastā vēl tikai kādu brīdi savērpa virpulī smiltis un ūdens šļakatas.
