No ballīšu galvaspilsētas līdz plaukstošai narkotiku kontrabandai - Barselona cīnās ar tūrisma ēnas pusēm

Barselonā ir skaidrs, ka tādi pasākumi kā trokšņa ierobežojumi un vienvirziena sistēma populārajos rajonos nav efektīvi, un tāpēc ir vērojama iedzīvotāju pretestība, jo Barselona tieši pazīstama kā ballīšu galvaspilsēta, kas piedāvā ekskluzīvu naktsdzīvi.

Pilsētu ik gadu apmeklē aptuveni 32 miljoni tūristu. Tūrisms veido 14 % no pilsētas IKP,  tajā nodarbināti aptuveni 150 000 cilvēku, un tā ieņēmumi gadā sasniedz gandrīz 12,75 miljardus eiro. 

Amerikas kausa izcīņa, kas sāksies 22. augustā, rudenī paredzētie veselības un biznesa kongresi un galvenokārt pilsētas kā ballīšu galamērķa popularizēšana - tas viss kopā palielinās tūristu pieplūdumu līdz jaunam līmenim.

Lai ierobežotu tūristu nelabvēlīgo ietekmi, Barselonā plānots uzbūvēt vairāk viesnīcu, neatļaut vairāk kruīzu braucienu vai tūristu apartamentu. Pilsēta kļūs dārgāka, un tas izspiedīs zemo izmaksu un masveida tūrismu.

Nepietiek, piemēram, rīkot luksusa līmeņa samitus pasaules mēroga uzņēmējdarbībai vai izmantot veselības tūrisma nozari, piedāvājot VIP personām 24 stundu pārbaudes luksusa klīnikās, kuru cenas svārstās no 900 līdz 4 000 eiro. Tiek uzskatīts, ka vajadzīga visaptveroša un ilgtermiņa pieeja, kas spētu izmērīt un novērtēt tūrisma radīto kaitējumu un attiecīgi pielāgot politiku. 

Piemēram, tūrisms var radīt darbavietas, bet vai vairāk jauniešu pamet pilna laika izglītību, jo viņus vilina iespēja nopelnīt algu, strādājot bārā?

Tūrisms piesaista vairāk narkotiku kontrabandas, sīko noziegumu un seksa pakalpojumu, un tas viss ietekmē pilsētas raksturu. Vietējos veikalus bieži aizstāj uz tūrismu orientēti uzņēmumi. Pirms dažām nedēļām tika slēgta pēdējā grāmatnīca piekrastes rajonā La Barceloneta. Tā vietā tika atvērts marihuānas veikals. Tagad Barselonā ir 25 marihuānas veikali.

Barselonas mērs Žaume Kolboni ir paziņojis par aizliegumu līdz 2028. gadam izīrēt dzīvokļus tūristiem, taču sagaidāms, ka šī nozare pret to vērsīsies ar virkni juridisku sūdzību. Pašlaik pilsētā ir 10 000 atļautu tūristu dzīvokļu, bet daudzi citi ir nelegāli, lai gan ir iekļauti brīvdienu īres platformās.

Barselona vienmēr ir bijusi atvērta pilsēta – tā ir Eiropas krustpunkts, un tajā ir gaidīti visi. Spānijas dienvidu strādnieki palīdzēja celt pilsētu, un cilvēki no pasaules dienvidiem turpina tās attīstību. Aptuveni 25 % iedzīvotāju ir dzimuši ārzemēs.

Taču, ja masveida tūrisms turpinās augt pašreizējā tempā (2023. gadā Spānijā ieradīsies rekordliels 85,1 miljons starptautisko tūristu skaits, kas ir par 19 % vairāk nekā 2022. gadā), Barselona un citi galamērķi turpinās zaudēt savu patieso identitāti un līdz ar to arī autentisku tūrisma pieredzi.

Dažu barseloniešu emocionālā reakcija ir tūristu izraidīšana. Projektam pret lidostas paplašināšanu ir daudz atbalstītāju, tāpat kā nesenajam mēra priekšlikumam ierobežot kruīzu skaitu.