Cilvēku māmiņas orangutanu mammai māca zīdīt bērnu
foto: Fran Veale/Shutterstock/ Vida Press
Orangutani Dublinas zoodārzā. Mudžura – pa labi.
Pasaulē

Cilvēku māmiņas orangutanu mammai māca zīdīt bērnu

Māris Puķītis

Jauns.lv

Trīsdesmit jaunās māmiņas piedalījušās meistarklasē orangutanu mammai Dublinas zoodārzā – rādījušas, kā pareizi zīdīt ar krūti mazuli.

Cilvēku māmiņas orangutanu mammai māca zīdīt bērnu...

Mudžura, kritiski apdraudēto Borneo orangutanu pārstāve, jau divas reizes bija laidusi pasaulē bērnu, taču abi mazuļi nomira, jo māte neprata par viņiem rūpēties. Kad Mudžura palika stāvoklī trešo reizi, zoodārzs izlēma sarīkot apmācības, lai attīstītu nepieciešamās mātes īpašības.

Orangutanu mātītes parasti dzemdē ik pēc trim līdz pieciem gadiem un tikai vienam mazulim vienlaikus. Orangutanu jaunā paaudze ir atkarīga no mātes vēl septiņus līdz astoņus gadus pēc nākšanas pasaulē.

Lai iemācītu 19 gadus vecajai Mudžurai nepieciešamās mātes prasmes, zooloģiskais dārzs rādīja viņai video, kur citas ciltsmāsas baro savus mazuļus. Zoodārzs lūdza arī pieteikties brīvprātīgās, kas varētu demonstrēt bērna zīdīšanu. “Mudžura bija ārkārtīgi ieinteresēta vērot caur stiklu, kā sievietes baro savus mazuļus, pat atdarinot dažas viņu darbības,” norāda zoodārzā.

Kad 31. jūlijā viņai piedzima dēlēns, Mudžura jau izrādīja mātes rūpes, tomēr neprata nolikt viņu barošanai pareizā pozīcijā. Zoodārzs parasti neiejaucās, taču šoreiz nošķīra jaundzimušo no mātes un sāka viņu barot no pudelītes. Viņš saņem diennakts aprūpi, un vēlāk par mazo orangutanu gādās “Monkey World” Apvienotajā Karalistē.

“Visa komanda jau ir pilnībā iemīlējusies viņā, un būs grūti atvadīties, tomēr mēs esam pārliecināti, ka viņš tiek nosūtīts uz labāko iespējamo vietu, lai turpinātu augt un attīstīties,” teikts zoodārza paziņojumā.

Jaundzimušā tēvs Sibu februārī Dublinas zoodārzā 45 gadu vecumā aizgāja uz mūžīgajiem lietusmežiem.

2016. gadā Starptautiskā dabas aizsardzības savienība Borneo orangutanus iekļāva kritiski apdraudēto sugu sarakstā. Organizācija tolaik lēsa, ka savvaļā atlicis aptuveni 104 700 šo pērtiķu – straujš kritums no aptuveni 288 500 īpatņu 1973. gadā. Līdz 2025. gadam to skaits varētu samazināties līdz tikai 47 000. Galvenie draudi sugai ir dzīvotņu izzušana, tostarp izcērtot mežus eļļas palmu plantācijām, malumedības un ugunsgrēki.