Dekriminalizācijas veiksmes stāsts: narkotikas Portugālē turpina lietot, tikai mirst mazāk

Portugāle jau 2001. gadā dekriminalizēja visu narkotiku lietošanu personiskam patēriņam, represiju vietā izvēloties atkarīgo ārstēšanu un rehabilitāciju. Pērn avīzes “The Washington Post” žurnālisti devās iepazīt pārmaiņas uz Porto, otru lielāko pilsētu valstī aiz Lisabonas, ja pieskaita visu metropoles rajonu ar 1,7 miljoniem iedzīvotāju.

Ja reiz nav aizliegts

Jau dažu gadu laikā samazinājās HIV infekcijas izplatība, izmantojot šļirces. Līdz 2008. gadam ieslodzīto skaits saruka par 16,5%, kas gan nav pārsteigums, ja reiz narkomānus neliek cietumā. Samazinājās arī pārdozēšanas gadījumi.

Tomēr dekriminalizācija nav bijusi panaceja, un parādās citas blaknes. Mēdz teikt, ka aizliegtais auglis ir salds, bet patiesībā bieži vien tas, kas nav aizliegts, ir atļauts, tad kāpēc nepamēģināt.

2022. gadā veiktā aptaujā atklājās, ka to pieaugušo īpatsvars, kuri ir lietojuši narkotikas, pieaudzis līdz 12,8%, salīdzinot ar 7,8% 2001. gadā. Tas gan bija mazāk par Eiropas vidējiem rādītājiem, augsta riska opioīdu lietošanas izplatība Portugālē bija kļuvusi augstāka nekā Vācijā, tomēr zemāka nekā Francijā un Itālijā.

Lisabonas sliktais piemērs

Lisabonā pārdozēšanas rādītāji sasnieguši 12 gadu augstāko līmeni un gandrīz dubultojušies laikā no 2019. līdz 2023. gadam. Notekūdeņu analīzes liecina, ka Portugāles galvaspilsētā kokaīna un ketamīna patēriņš ir viens no augstākajiem Eiropā, it īpaši ballītēs nedēļas nogalē.

Porto ar narkotikām saistīto atkritumu savākšana no pilsētas ielām no 2021. līdz 2022. gadam pieauga par 24%, noziedzība, tostarp laupīšana sabiedriskās vietās, par 14%, un policija daļēji vaino narkotiku lietošanu.

“Porto policija ir pastiprinājusi patruļas narkotiku pārņemtajos rajonos,” raksta “The Post”. “Bet, ņemot vērā esošos likumus, neko daudz viņi nevar izdarīt.” Valsts finansēta narkotiku lietošanas centra priekšā kādā pēcpusdienā gulēja novārdzis narkomāns. Ieraudzījis četru policistu patruļu, viņš apsēdās un izaicinoši sāka montēt savu kreka smēķējamo pīpi. Likumsargi aizgāja tālāk, vien kratot galvas.

Kopumā pārdozē daudz mazāk

Narkomānu ērtībām ir izveidotas drošas lietošanas klīnikas, kur mediķu uzraudzībā var injicēt vai uzsmēķēt heroīnu, izvairoties no pārdozēšanas. ASV pārdozējot mirst aptuveni 112 000 cilvēku gadā, Portugālē dažreiz vairākas nedēļas neviens.

“The Post” salīdzina, ka Ņūdžersijas štatā ASV ik gadu nāvējoši pārdozē ap 3000 narkomānu, Portugālē ar apmēram tādu pašu iedzīvotāju skaitu, 10,6 miljoniem, – apmēram 80. 

Vēl 1990. gadu beigās Portugāle saskārās ar heroīna lietošanas eksploziju, gadā bija ap 350 nāvējošu pārdozēšanu, netīras šļirču adatas izraisīja HIV/AIDS un citu infekciju vilni.

Portugāles līderi reaģēja, atsakoties no ASV narkotiku kara modeļa, kurā par prioritāti noteikta narkotiku konfiskācija, aresti un ilgi cietumsodi narkonoziedzniekiem.

Tā vietā Portugāle veltīja valsts naudu veselības aprūpei, narkomānu ārstēšanai, darba apmācībai un mājokļiem. Daudzi amerikāņu narkotiku politikas eksperti saka, ka daļa no Portugāles modeļa darbojas daudz labāk nekā ASV pieņemtā stingrība.

Policija kļūst par draugiem

Policija Portugālē neaiztur narkotiku lietotājus, bet mudina doties uz konsultācijām un ārstēšanu. Aptuveni 90% ierodas vismaz uz pirmo sesiju. Likumsargi joprojām izturas stingri pret narkotirgoņu bandām un noziedzniekiem, kas, piemēram, zog vai laupa, lai iegūtu naudu narkotikām.

Sākumā lielākā daļa likumsargu bija ļoti skeptiski noskaņoti pret jauno pieeju, atzīst Arturs Vazs, kurš vada Portugāles policijas vienību cīņai pret narkotiku tirdzniecību. Tagad pat policijā uzskata, ka atkarīgie “jāārstē veselības aprūpes, nevis kriminālajai sistēmai”.

Ronijs Dučandre, kurš ir atkarīgs no alkohola un hašiša, piedevām vēl smēķē kreku, saka, ka policija ir “mūsu draugi” un kalpo kā daļa no sociālās drošības tīkla, kas palīdz narkotiku lietotājiem atveseļoties. Ar Portugāles sistēmas atbalstu viņš cer atbrīvoties no narkotiku atkarības.

“Mēs nesasniedzam bedres dibenu vienā dienā. Mēs varam iet arī uz augšu, un tas ir tas pats process, lēnām uz augšu un uz augšu,” teic Dučandre.

Katrs otrais kaut ko piedāvāja

Pēdējo 20 gadu laikā Portugāle samazinājusi narkotiku izraisīto nāves gadījumu skaitu par 80%, un divtik mazāk ir HIV/AIDS un hepatīta gadījumu. Tikmēr ASV narkotiku izraisīto nāves gadījumu skaita pieaugums ir šokējošs – par vairāk nekā 500 procentiem. Pēc ekspertu prognozēm, ja ASV nemainīs pieeju, līdz šīs desmitgades beigām no pārdozēšanas nomirs 2,2 miljoni cilvēku.

Ieguvumi? Narkomāni dzīvo ilgāk, un kāds reizēm arī pārtrauc lietot. Aizliegto vielu patēriņš un tātad arī tirdzniecība nemazinās. “Ejot pa centra ielu Porto, man katrs otrais kaut ko piedāvāja,” ironizē latviešu tūrists Uldis, nesen atgriezies no Portugāles.

Kā ir Latvijā

Mūsu valstī pērn no narkotiku pārdozēšanas nomira 140 cilvēki, tikpat daudz, cik Igaunijā ar mazāku iedzīvotāju skaitu. Nu jau bijušais veselības ministra ārštata padomnieks sabiedrības veselības jautājumos Pēteris Apinis LTV “Rīta panorāmā” pauda: “Es nevaru pateikt, ka mums ir baigi labi, bet nevaru pateikt, ka neko nedarām.”

Viņš atzinis, ka ar rehabilitāciju šajā jomā veicas pavisam slikti, jau beigušās valsts kvotas pie narkologa. Pēc Apiņa teiktā, diskusijas par narkotiku lietošanas dekriminalizāciju ir “politisku cilvēku vēlme parādīt savas darbības bez zināšanām”.

Turklāt Latvijā arī tagad “par vienu devu jau neviens netiek cietumā sēdināts”. Arī Apinis par labāko piemēru min Portugāli, kur katram narkotiku atkarīgajam piedāvā ārstēšanu. Viņš uzsver, ka dekriminalizācija iet kopā tikai un vienīgi ar izglītošanu, ārstēšanu, labāku Iekšlietu ministrijas darbu un arī platformas “Telegram” slēgšanu Latvijā un Eiropā, kuru savam biznesam slēgtos kanālos izmanto narkotirgoņi.

Veselības ministrija akceptējusi Tieslietu ministrijas izstrādātu priekšlikumu, kas paredz, ka jaunieši par narkotiku lietošanu vairs netiktu krimināli sodīti, un virzīs izskatīšanai Saeimas komisijā rudenī.