Krievija vēlas vai nu "Mistral", vai arī Francijai samaksāto miljardu
Krievija jau ir samaksājusi Francijai apmēram vienu miljardu eiro par "Mistral" tipa helikopteru bāzes kuģiem, kuru piegādi Francija pagājušā gada nogalē atlika saistībā ar Krievijas nozīmi krīzē Ukrainā, sestdien paziņoja Krievijas aizsardzības ministra vietnieks Jurijs Borisovs.
"Mūs interesē pamata parāda atmaksa, mēs veicām avansa maksājumu apmēram miljarda eiro apmērā," viņš teica ziņu radiostacijai "Ruskaja služba novostei".
Borisovs arī norādīja, ka Krievijas Aizsardzības ministriju apmierinās jebkurš variants situācijas ar "Mistral" piegādēm atrisinājumā.
"Mūs apmierinās jebkura civilizēta izeja no šīs situācijas. Ja mums atdos "Mistral", mums ir kur tos novietot. Ja mums neatdos "Mistral", bet atdos naudu, mēs arī zināsim, kā to naudu iztērēt. Un tas diezin vai ietekmēs Jūras spēku tehniskā bruņojuma atjaunošanas tempus," stāstīja Krievijas aizsardzības viceministrs.
Krievija ir nosūtījusi Francijas ārvalstu bruņojuma eksportētājam vēstuli, kas varētu pavērt ceļu prasībām tiesā pret Franciju saistībā ar to, ka Francijas aizsardzības ministrs Žans Ivs Ledriāns 1.janvārī brīdināja, ka Francija divus "Mistral" karakuģus piegādās Krievijai vien tad, ja būs konkrētas pazīmes par ilgstošu mieru Ukrainā.
Jau ziņots, ka Francija novembrī saistībā ar situāciju Ukrainas austrumos uz nenoteiktu laiku atlika "Mistral" tipa desantkuģa piegādi Krievijai.
2011.gadā parakstītais 1,2 miljardu eiro vērtais līgums paredzēja, ka pirmo kuģi ar nosaukumu "Vladivostok" bija jāpiegādā 2014.gada oktobrī vai novembrī, bet otro ar nosaukumu "Sevastopoļ" - 2015.gadā. Šis līgums glābj no atlaišanas tūkstošiem kuģubūves uzņēmuma DCNS Sennazēras kuģubūvētavas strādnieku.
Tomēr Ukrainas krīzes ietekmē un krasā Rietumu un Krievijas attiecību pasliktinājuma dēļ uz Franciju tās sabiedrotie, jo īpaši ASV, izdara lielu spiedienu, lai panāktu, ka Francija nepiegādā kuģus Krievijai. Septembrī Francijas prezidents Fransuā Olands paziņoja, ka lēmuma par piegādēm pieņemšana ir atlikta.
Līguma izpilde nozīmētu, ka pirmo reizi Krievijai tiktu pārdotas augsta līmeņa aizsardzības tehnoloģijas, par ko bažas ir izteikušas vairākas NATO dalībvalstis, īpaši Baltijas valstis, kas bažījas par kuģu nonākšanas Krievijas bruņojumā negatīvo ietekmi uz to drošības situāciju.
Rietumvalstis apsūdz Krieviju par prokrievisko separātistu Ukrainas austrumos apbruņošanu un finansēšanu, ko Krievija noliedz.
