Putina garīgais skolotājs Aleksandrs Dugins sagatavojis cilvēku sarakstu, kurus iemainītajam Krievijas specdienestu slepkavam Krasikovam vajag nogalināt

"Krasikov, dārgais, ātrāk atpūtieties, mums ir tik daudz darba. Lūk, piemēram, teroristiskā kanāla "VČK-OGPU" administrators, kurš priecājas par katru mūsu neveiksmi un publicē ienaidnieku materiālus. Jā, vēl netrāpīja Ponomarjovam. Un vēl ir arī Maļuks, Jermaks, Hristo Grozevs... Vispār es domāju, ka saraksts ir tik milzīgs... Tādēļ ātri atlabstiet vai pagaidām pastāstiet kolēģiem, kā tas darāms," savā "Telegram" kanālā raksta Dugins.

Tātad Dugins aicina Krasikovu iesākumam nogalināt šādus cilvēkus:

"Telegram" kanāla "VČK-OGPU" administrators (viņa vārdu Dugins nenorāda, tā kā tiek uzskatīts, ka šis kanāls ir anonīms);
bijušais Krievijas Valsts domes deputāts Iļja Ponomarjovs, kurš vienīgais balsoja pret Krimas aneksiju 2014. gadā, pēc tam pārcēlās uz Ukrainu;
Ukrainas Drošības dienesta vadītājs Vasiļs Maļuks;
Ukrainas prezidenta biroja vadītājs Andrijs Jermaks;
bulgāru pētnieciskais žurnālists Hristo Grozevs.

Jāatgādina, ka 2022. gada 20. augustā automašīnā tika uzspridzināta Dugina meita Darja, kura jau gāja tēva pēdās kā propagandiste un Krievijas agresijas aizstāve. Gluži kā viss Krievijas  propagandas aparāts, Dugins meitas nāvē uzreiz vainoja Ukrainu.

Jauns.lv jau ziņoja, ka 1. augustā notika kopš Aukstā kara vērienīgākais ieslodzīto apmaiņas process starp Krieviju un Rietumiem, Maskavai atbrīvojot trīs ieslodzītos ASV pilsoņus un vairākus vietējos politieslodzītos pret saviem rietumvalstu cietumos sēdošajiem spiegiem, mahinatoriem un slepkavu.

Krievijas atbrīvoto ieslodzīto skaitā bija nesen Krievijā par spiegošanu notiesātie "The Wall Street Journal" žurnālists Evans Gerškovičs, kurš aiz restēm atrodās kopš 2023. gada marta un šā gada 19. jūlijā saņēmis 16 gadu ieslodzījumu, bijušais ASV jūras kājnieks Pols Vilans, kurš aiz restēm atradās kopš 2018. gada decembra un 2020. gada 15. jūnijā saņēma 16 gadu ieslodzījumu, kā arī Baltkrievijas diktatora Aleksandra Lukašenko apžēlotais Vācijas pilsonis Riko Krīgers, kuram Baltkrievijā par "terorismu Ukrainas izlūkdienestu uzdevumā" bija piespriests nāvessods. Citu atbrīvoto politieslodzīto skaitā bija vairāki Krievijas diktatora Vladimira Putina režīma opozionāri, no kuriem pazīstamākie ir Arktikas kolonijā nomocītā Alekseja Navaļnija līdzgaitnieki Iļja Jašins, kuram 2022. gada decembrī par Krievijas armijas zvērību Bučā atspoguļošanu jeb "Krievijas armijas diskreditāciju" piespriests astoņarpus gadu ieslodzījums, un Vladimirs Kara-Murza, kuram 2023. gada 17. aprīlī piespriests 25 gadu ieslodzījums par "valsts nodevību" un "Krievijas armijas diskreditāciju".

Pretī Krievija saņēma astoņus "savējos", no kuriem pazīstamākais bija Vācijas cietumā mūža ieslodzījumu izcietušais Krievijas Federālā drošības dienesta virsnieks Vadims Krasikovs, kurš Berlīnē gaišā dienas laikā bija nošāvis bijušo čečenu komandieri, Vācijā politisko patvērumu saņēmušo Gruzijas pilsoni Zelimhanu Hangošvili. Pārējie bija Slovēnijā ieslodzītie spiegi Anna un Artjoms Duļcevi, kuri uzdevās par Argentīnas pilsoņiem, Galvenās izlūkošanas pārvaldes aģents Pāvels Rubcovs, kurš uzdevās par spāņu žurnālistu, Norvēģijā notvertais spiegs Mihails Mikušins, kurš uzdevās par Brazīlijas pilsoni, hakeris Romans Seļezņovs, finanšu tirgus mahinators Vladislavs Kļušins, kā arī kontrabandists Vadims Konoščonoks.

Zīmīgi, ka slepkavu Krasikovu, spiegus un mahinatorus lidostā Putins Krievijas lidostā sagaidīja un apsveica personiski, bet viņu priekšā bija izklāts sarkanais paklājs un nolikta goda sardze.

“The Insider” savulaik vēstīja, ka sarunas par iespējamo Krievijas un Rietumu ieslodzīto apmaiņu noritēja vairākus gadus, un Krievijas galvenais mērķis bija panākt Krasikova atbrīvošanu. Tā kā Krasikovs atradās Vācijas cietumā, Kremlis vēlējās, lai ASV kā eiropiešu “lielais brālis” piespiež Vāciju viņu atbrīvot. Savukārt pašas Vašingtonas stimulēšanai Krievija speciāli arestēja amerikāni Gerškoviču, cerot šādi viņu samainīt pret Krasikovu. Izdevums norāda, ka sarunu dalībnieki uzzināja par Gerškovičam piespriesto 16 gadu ieslodzījumu vēl pirms tā oficiālās pasludināšanas. Problēmas radīja Vācijas atteikšanās izdot Krasikovu, taču 2023. gada oktobrī bija panākta neformāla vienošanās veikt savstarpēju apmaiņu pa astoņiem cilvēkiem, kurā galvenās personas būtu Krasikovs un Krievijas kolonijā sēdošais opozīcijas līderis Aleksejs Navaļnijs. Krievija līdz pēdējam brīdim neapstiprināja savu gatavību atbrīvot Navaļniju, kurš mīklainos apstākļos nomira Arktikas kolonijā 16. februārī, un Rietumi zaudēja interesi par sarunām, līdz aprīlī Vācija lika saprast, ka ir gatava apspriest Krasikova atdošanu apmaiņā pret vairākiem Krievijas politiskajiem ieslodzītajiem. Sākotnēji Krievijas pusē galvenā sarunu persona bija Federālā drošības dienesta par attiecībām ar ārzemniekiem atbildīgās piektās nodaļas vadītājs Sergejs Beseda, kura pozīcijas krietni iedragāja nesenās izgāšanās un korupcijas skandāli spēka struktūrās, un ieslodzīto apmaiņa nebija prioritāro uzdevumu skaitā. 2024. gada jūnijā Putins Besedu nomainīja ar Alekseju Komkovu, kurš aktīvi atjaunoja kontaktus un sarunu puses dažu nedēļu laikā saskaņoja savas pozīcijas, līdz Krievijas politieslodzītos atbrīvoja ar Putina apžēlošanas lēmumu.

Interesanti, ka pašu Krasikovu savulaik Krievijā izsludināja meklēšanā sakarā ar vairākām uzņēmēju pasūtījuma slepkavībām. Viņam izdevās izvairīties no potenciālā mūža ieslodzījuma, nokļūstot Federālā drošības dienesta treniņnometnē, kur viņu pēc vairāku mēnešu sagatavošanas nosūtīja uz Vāciju nogalināt Hangošvili.