Ruandā slēdz tūkstošiem baznīcu

Galvenokārt slēgtas nelielas harizmātisko draudžu Vasarsvētku baznīcas un arī dažas mošejas. To vidū bija dievnami, kas bija ierīkoti pat ne šķūņa tipa ēkās, bet alās vai pat vienkārši darbojās upes krastā.

“Tas netiek darīts, lai atturētu cilvēkus no lūgšanām, bet, lai nodrošinātu dievlūdzēju drošību un mieru,” norāda pašvaldību ministrs Žans Klods Musabjimana.

Pirms pieciem gadiem Ruanda pieņēma likumu, kas regulē reliģisko kulta vietu darbību. Dievnamiem jādarbojas organizēti un drošā vidē, aizliegts publiski izmantot skaļruņus, garīdzniekiem, pirms atvērt baznīcu, jāapgūst teoloģijas kurss.

Ruandas prezidents Pauls Kagame paudis neizpratni par baznīcu milzīgo skaitu valstī. Tagad pie kontroles ķērušās pašvaldības, atgādinot, ka sludinātājiem bija doti pieci gadi, lai ieviestu kārtību, bet joprojām daudzi savas draudzes aicina lūgties pat pussabrukušās ēkās vai lielās teltīs. 

Līdz šim ir slēgtas 4223 kulta vietas, no kurām 427 bija ierīkotas alās. Vasarsvētku draudzes, kuras bieži vada harizmātiski sludinātāji, kas apgalvo, ka spēj darīt brīnumus, pēdējos gados strauji vairojušās daudzās Āfrikas daļās. Dažām ir ir uzceltas kārtīgas baznīcas, bet citas aprobežojas ar primitīvām ēkām, neapgrūtinot sevi ar projektu un būvatļauju.

Ruandā 92% iedzīvotāju ir kristieši – 48% ir protestanti, 40% katoļi, 4% pieder citām konfesijām. Divi procenti ir musulmaņi, 3% praktizē senās pagānu parašas, bet tikpat nepieder nevienai ticībai.