Ēģipte miljardu projektā mēģina tuksnesi pārvērst tīrumos
Patlaban Ēģipte lielu daļu labības importē, taču šai valstij ir ambiciozs plāns – pārvērst tuksnesi tīrumos un kļūt par eksportētāju. Projekts izmaksā miljardus, un par tā lietderību raisās jautājumi.
Divu stundu braucienā pa astoņu joslu šoseju no Kairas līdz Eldabai ziemeļu piekrastē abās pusēs zeļ lauksaimniecība. Neticami, bet pirms desmit gadiem šeit bija akmeņi un smiltis, raksta britu izdevums “The Guardian”. Šī ir projekta “Future of Egypt” pirmā kārta ar mērķi apgūt 9240 kvadrātkilometru, Kipras lieluma platību.
“Ēģiptes tuksnesis maina krāsu no dzeltenas uz zaļu,” daudzina projekta reklāmas video. Satelītuzņēmumi rāda, ka tie nav tukši vārdi. Pār simtiem lauku ierīkoti ūdens smidzinātāji, daži pat kilometru diametrā. Mākslīgās upes izveide tuvojas noslēgumam, tā būs 114 kilometru gara un izmaksās piecus miljardus dolāru. Kad tā būs pabeigta, tīrumi saņems trīsarpus miljardus kubikmetru ūdens gadā.
Šī ir tikai puse no Ēģiptes valdības vairāk nekā 152 miljardus eiro vērtā plāna pārvērst 16 800 kvadrātkilometru tuksneša lauksaimniecības zemē līdz 2027. gadam. Prezidents Abdelfatahs al Sisi to izsludināja 2014. gadā, pagaidām apūdeņota piektā daļa no plānotā, 3400 kvadrātkilometru.
Vienlaikus pēc ANO datiem Ēģipte cieš no ūdens trūkuma, deficīts gadā sasniedz septiņus miljardus kubikmetru. Turklāt valsts parāds pret IKP pārsniedz 90%, jo Sisi administrācija dāsni tērējusies infrastruktūras megaprojektiem un bruņoto spēku modernizācijai.
Projekta kritiķi norāda, ka šī “neskartās zemes” apguve izmaksā milzu naudu, bet ietekme uz augstajām pārtikas cenām būs ļoti minimāla – aprīlī inflācija Ēģiptē šajā segmentā bija augstākā pasaulē. Pēdējos mēnešos valdība ir ieviesusi taupības pasākumus citur, palielinot degvielas izmaksas un trīskāršojot subsidētās maizes cenu, cenšoties samazināt valsts parādsaistības.
Atšķirībā no auglīgās Nīlas ielejas zemes, kas vēl pirms faraonu laikiem bijusi apūdeņota un uzņēmusi barības vielas no upes dūņām, tuksneša augsne ir ļoti nabadzīga un vajadzīgs ļoti daudz neatgūstama ūdens, gandrīz kā caurā mucā.
Nīlas krastos zemnieki, kā aprēķināts, vienu un to pašu ūdeni izmanto septiņas reizes, tas apūdeņo laukus, dzirdina augus, ietek atpakaļ Āfrikas lielākajā upē vai gruntsūdeņos, bet tuksnesī galu galā tas pazudīs.
Lielākoties ūdeni tuksneša lauku apūdeņošanai iegūst no gruntsūdeņiem. Gadsimtiem ilgi no to dabiskajiem avotiem bijuši atkarīgi zemnieki oāzēs. Industrializācija paredz ierīkot tuksnesī daudzas sūkņu stacijas, bet ūdens apjoms nav bezgalīgs.
“Kas paliks nākotnes paaudzēm?” vaicā Ričards Tatvailers, bijušais Kairā bāzētā Ilgtspējīgas vides institūta direktors. “Ja jūs iztērēsiet visu ūdeni, viņiem tuksnesī nekā vairs nebūs.”
Masveida sūknēšana arī palielina ūdens sāļumu, kas jau pierādījies praksē. Daudzi tuksneša lauksaimniecības projekti jau cieš no ūdens sāļuma, samazinot ražas un palielinot izmaksas. “Tikai tāpēc, ka notiek milzīga “tuksneša apzaļumošana”, tas nenozīmē, ka no tā būs milzu ieguvums,” saka Sakers El Nours, lauksaimniecības sociologs.
Lauksaimniecības eksperts Šerifs Faijads, kurš bijis arī valdības padomnieks, norāda, ka šis projekts atgādina reklāmas triku. Daudzas Ēģiptes pamatkultūras, tostarp kvieši un pākšaugi, nav piemērotas tuksneša augsnei.
Ēģipte ir viena no lielākajām kviešu eksportētājām pasaulē. Vienlaikus tās pārtikas eksports no 5,6 miljoniem tonnu 2021. gadā pieauga līdz 7,5 miljoniem pērn, galvenokārt uz augļu un riekstu rēķina. Sisi sola, ka tuksnesī varēs audzēt kviešus eksportam, mazinot tirdzniecības deficītu un iegūstot ārvalstu valūtu. Faijads komentē: “Tas ir svarīgi. Bet cilvēki nejūt, ka šie projekti ir viņu labā, jo viņi neredz rezultātu pārtikas cenās.”
Un šis drīzāk ir militārs, nevis lauksaimniecisks projekts – to vada Gaisa spēku pulkvedis Bahā al Ganams un pārvalda militāristi. Aculiecinieki vēsta, ka šajos laukus nodarbināti ar armijā iesauktie.
