Āfrikā krītas ražas, un zemnieki vaino minerālmēslus
Kopš Maskavas uzsāktā kara no augstām tribīnēm skanējis satraukums, ka, nesaņemot sankcijām pakļauto Krievijas uzņēmumu ražoto minerālmēslojumu, Āfrikas valstīm draud gandrīz vai bads. Tikmēr no pašu zemnieku mutes dzirdams pavisam kas cits – mākslīgais mēslojums ir sagandējis Āfrikas zemi un ražas kļūst aizvien sliktākas.
Kad Bensons Vandžala sāka saimniekot ciemā Kenijas rietumos pirms apmēram 25 gadiem, viņš savā četru hektāru saimniecībā ievāca 200 maisus ar kukurūzu, katru ap 90 kilogramu. Tagad – tikai 30 maisu, raksta “The Associated Press”. Vandžals saka, ka kādreiz auglīgā augsne kļuvusi gandrīz nedzīva un vairs nedod iztiku.
Daudzi zemnieki vaino mēslošanas līdzekļus, kas paskābina augsni. Vandžals stāsta, ka sākotnēji raža gāja uz augšu, bet tad vienā brīdī sākās pretējs process. 2008. gadā Kenijas valdība pirmo reizi ieviesa subsīdiju ķīmiskajiem mēslošanas līdzekļiem, padarot tos pieejamākus mazajiem lauksaimniekiem.
Pagājušā gada aprīlī ANO Pasaules Pārtikas programmas uzdevumā no Rīgas ostas uz Keniju devās minerālmēslojumu krava – pirmais sūtījums no aptuveni 200 000 tonnām Krievijas minerālmēslojuma, kas piederēja sankcijām pakļautiem uzņēmumiem un glabājās Latvijas teritorijā. Bet vai tas tiešām glābj Āfrikas lauksaimniecību?
Saskaņā ar Kenijas Lauksaimniecības ministrijas datiem, aptuveni 63% aramzemes valstī ir skāba, un kritusies ražība pārtikas pamatkultūrām, piemēram, kukurūzai, samazinās augkopības un tējas eksports. Kukurūzas ražošana 2022. gadā samazinājās par 4% līdz 44 miljoniem tonnu, liecina ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas dati, iemeslus gan neskaidrojot. Lauksaimniecība veido vairāk nekā ceturto daļu no Kenijas IKP.
Aprīlī Kenijā izcēlās skandāls, kad atklājās, ka zemniekiem, izmantojot valsts subsīdiju programmu, izplatīts viltus mēslojums – maldinoši marķētos maisos patiesībā bija karjerā sarakta zeme. Prezidents Viljams Ruto atzina, ka aptuveni 7000 lauksaimnieku nopirka viltoto mēslojumu, un viņiem apsolīta kompensācija ar pareizo produktu.
Āfrikā ir 65% no pasaulē atlikušās neapstrādātās aramzemes, bet tajā pašā laikā kontinents tērē aptuveni 60 miljardus ASV dolāru gadā pārtikas importam.
Tiek lēsts, ka izdevumi līdz 2025. gadam pieaugs līdz 110 miljardiem dolāru, jo palielināsies pieprasījums un mainīsies patēriņa paradumi. Te gan jāpiebilst, ka importā ir daudz produktu, bez kā ikdienas patēriņā varētu iztikt, piemēram, “snikeri” un citi saldumi.
Maijā Kenija uzņēma Āfrikas augsnes veselībai veltītu samitu. Austrumāfrikas Lauksaimnieku federācijas izpilddirektors Stīvens Mučiri iestājās par atgriešanos pie tradicionālās lauksaimniecības, lai uzlabotu nedzīvo augsni, tostarp stādot dažādus kultūraugus un darot pēc iespējas mazāk, lai traucētu zemi.
“Neorganiskie mēslošanas līdzekļi nekad nav bijuši domāti kā augkopības pamats,” pauda Mučiri. “Komerciāli orientētas lauksaimniecības dēļ mūsu augsnes tagad ir nabadzīgas, skābas un ar zemu biomasas resursu daudzumu, un bez dzīvības!” Lauksaimniekiem vajadzētu ievērot augu seku un izmantot mēslojumu no mājlopiem, piemēram, kazām, lai zeme atgūtu auglību.
Āfrikas Pārtikas suverenitātes alianses programmas koordinatore Bridžita Mugambe iesaka pakāpeniski atteikties no ķīmiskajiem mēslošanas līdzekļiem, kas faktiski “ir plaši bojājuši mūsu augsni”. Pirmajā brīdī ieguvums ir ātrs, bet tad nāk ilgstošas un negatīvas sekas.
Vēl 2006. gadā Āfrikas Savienības rīkotajā sanāksmē par augsnes veselību dalībvalstīm ieteica vairāk izmantot ķīmiskos mēslošanas līdzekļus, bija pieņemts desmit gadu plāns, aicinot palielināt ieguldījumus, lai uz vietas ražotu gan organisko, gan ķīmisko mēslojumu, un pat trīskāršot tā izmantošanu ražas palielināšanai.
Toreiz Āfrikas Savienības lauksaimniecības komisārs Džozefa Leonels Koreija Sako apgalvoja, ka kontinents “katru gadu zaudē augsnes barības vielas vairāk nekā četru miljardu ASV dolāru vērtībā”.
Kenija lielā mērā paļaujas uz importēto mēslojumu, galvenais piegādātājs ir Eiropas Savienība, seko Saūda Arābija un Krievija.
Augsnes kvalitātes pasliktināšanās ir problēma visā Āfrikā. Zimbabvē, kas reiz bija Austrumāfrikas maizes klēts, pēc valdības datiem, aptuveni 70% augsnes ir skāba. Valdība agrāk veicināja ķīmiskos mēslošanas līdzekļu izmantošanu, cenšoties uzlabot auglību, bet nepareiza izmantošana izraisīja organisko vielu samazināšanos.
“Pirms minerālmēslu ieviešanas mūsu priekštečiem bija zināšanas un izpratne, ka, pievienojot organiskos kūtsmēslus, augsne kļūst auglīga, un kultūraugi aug labāk,” saka Zimbabves Maronderas Lauksaimniecības zinātņu un tehnoloģiju universitātes augkopības zinātnes asociētais profesors Vonders Ngezimana.
Senāk afrikāņu zemnieki izmantoja kūtsmēslus, zāli, lapas, zarus, kultūraugu atliekas, pelnus un kompostu. Tagad daudziem Zimbabves lauksaimniekiem vairs nav liellopu nesenā sausuma dēļ. Ngezimana atzīst: “Lauksaimnieki cīnās, lai saglabātu augsnes veselību, jo viņi nevar radīt pietiekami daudz organisko vielu.”
Zaļās revolūcijas alianse Āfrikā (AGRA) iesaka veikt augsnes skābuma analīzes un mazināt šo problēmu ar kaļķošanu. Zemnieki sūrojas, ka tas viņiem ir dārgi un grūti pieejami. Augsnes testēšana ir iespējama valdības lauksaimniecības aģentūrās, universitātēs un privātās organizācijās par 20 līdz 40 ASV dolāru.
Kenijas zemnieks Vandžala nevar atrast pat naudu kūtsmēsliem un tik tikko sēklām: “Es nevaru atļauties lielākus izdevumus.”
