Nigēras hunta valsti grūž tikai lielākā bedrē
Kopš militārā apvērsuma Nigērā pagājis gads, un toreiz varu sagrābusī hunta paziņoja, ka valdība ievedusi valsti drošības un ekonomikas krīzē. Tagad, kā pierādījies, pašpasludinātie glābēji turpina ceļu uz vēl lielāku lejupslīdi.
Rietumāfrikas valsts ar 26 miljoniem iedzīvotāju, viena no pasaulē nabadzīgākajām un demogrāfski jaunākajām, ir sarāvusi saites ar galvenajiem starptautiskajiem partneriem, kas apturējuši drošības un attīstības atbalstu, ietekmējot gandrīz pusi no Nigēras budžeta, raksta “Associated Press”.
Pirms puča Nigēra bija rietumu uzticams partneris cīņā pret džihādistiem, no “Al Qaida” un “Islāma valsts”. Tagad amerikāņi ir pametuši dronu bāzi, tāpat pēc jaunās varas prasības valsti atstāja vairāk nekā 1000 franču karavīru. Ķīnas finansētā cauruļvada projekts, ar kuru bija iecerēts Nigēru pārvērst par naftas eksportētāju, ir apturēts, jo situācija nešķiet droša.
Starptautisko partneru, jo īpaši Eiropas Savienības, atbalsts veidoja gandrīz 40% no Nigēras budžeta. Tas ir beidzies, un viss kļuvis dārgāks. Apvērsuma dienās atbalstīt pučistus ielās izgāja tūkstošiem cilvēku, galvenokārt gados jauni, bet tagad sajūsma, ka saimnieks ieviesīs kārtību, ir noplakusi. Protesti izpaliek, jo cilvēki baidās no huntas atriebības. Joprojām apcietinājumā atrodas gāztais prezidents Mohameds Bazoums, kuru pučisti sola apsūdzēt valsts nodevībā.
Pēc varas sagrābšanas militāristi solīja trīs gadu laikā pāreju uz civilo pārvaldi, bet tas visdrīzāk nenotiks. Huntas vadībā Nigēra ir zaudējusi arī savus Rietumāfrikas sabiedrotos un kopā ar Mali un Burkinafaso veido pretrietumniecisku diktatūru aliansi. Izmantojot urrāpatriotismu, šī trijotne norobežojas no kādreizējās koloniālās varas Francijas, bet tā vietā plaši atver durvis Krievijai.
“Nigēras armijai pietrūkst resursu pēc rietumu spēku aiziešanas, ko krievi, kas ir nosūtījuši karaspēku uz Nigēru kā savu jauno drošības partneri, var tikai daļēji kompensēt,” teic Ulfs Lāsings, Konrāda Adenauera fonda Sāhelas programmas vadītājs.
Drošības situācija ir pasliktinājusies, Nigēra ir ātri kļuvusi par ekstrēmistu jauno mērķi, kas kāro paši pārņemt varu. Gadā pirms apvērsuma kaujinieku grupējumi nogalināja 770 cilvēku, nākamā gada laikā – 1599, liecina ASV bāzētais Bruņoto konfliktu vietu un notikumu datu projekts ACLED.
Ekstrēmisti gada laikā pēc apvērsuma veica gandrīz piecreiz vairāk liela mēroga uzbrukumu, kuros vidēji katrā gāja bojā vismaz 10 cilvēki. Pēc rietumu sabiedroto padzīšanas “Al Qaida” un “Islāma valsts” teroristi nostiprinājuši kontroli pār jaunām teritorijām.
Krievijas galvenā interese ir vājināt rietumu ietekmi Nigērā un kopumā Āfrikā. Uz tādu finanšu atbalstu, kādu šī valsts saņēma pirms apvērsuma, no Maskavas var necerēt. Vienīgais, ko krievi varētu piedāvāt Nigēras iedzīvotājiem – kļūt par lielgabalgaļu karā pret Ukrainu.
