Kas ir Džeimss Deivids Venss, kuru Tramps izvēlējies par kandidātu viceprezidenta amatam?

Savu skatījumu par to izsaka "Amerikas studiju institūta" vadītājs, "Internews-Ukraine" analītiķis Vladislavs Faranonovs.

Kāpēc Tramps izvēlējās Džeimsu Deividu Vensu?

Būt par ASV senatoru ir ļoti prestižs darbs. Ir tikai 100 senatori, atšķirībā no 435 Pārstāvju palātas locekļiem, un viņi tiek ievēlēti uz sešiem gadiem, atšķirībā no diviem gadiem Pārstāvju palātā. Venss kļuva par senatoru 2023. gadā, kad viņš svinēja uzvaru cīņā par senatora krēslu pār pieredzējušo demokrātu kongresmeni Timu Raienu. 2022. gadā tieši Tramps palīdzēja Vensam uzvarēt, sniedzot atbalstu viņa kandidatūrai.

No viņa biogrāfijas oficiālajā mājaslapā zināms maz. Venss uzauga ne visai turīgā ģimenē un ir sarakstījis bestselleru "Hillbilly Elegy: A Memoir of Family and Culture in Crisis", pēc kā motīviem pat izveidota filma vietnē "Netflix".

Venss ir no Midltaunas, Ohaio štata pilsētas ar 55 tūkstošiem iedzīvotāju, kas atrodas starp lielākajām pilsētām Sinsinati un Deitonu. Šis reģions ir pazīstams kā "Rust Belt" jeb "rūsa josla", kas agrāk bija viena no industriālākajām ASV daļām. Taču ar laiku daudzi uzņēmumi bija spiesti aizvērties, kas noveda pie iedzīvotāju aizplūšanas, bezdarba un nabadzības. Tramps negaidīti uzvarēja Ohaio 2016. gadā un vēl lielāku pārsvaru guva 2020. gadā.

Vensam bija sarežģīta bērnība: tēvs viņu pameta, māte cieta no narkotiku atkarības. Viņu faktiski audzināja vecmāmiņa, kurai Venss savā biogrāfijā atvēl īpašu vietu. Neskatoties uz to, viņš pabeidza prestižo Ohaio Valsts Universitāti un Jeilas universitātes Juridisko skolu. Pirms tam viņš dienēja Jūras kājniekos un piedalījās karā Irākā.

Tramps ar šo kandidātu vēlas iegūt nopietnu palīdzību un imidža atbalstu komunikācijā ar vidējo klasi un nabadzīgāko iedzīvotāju daļu. Pēc grāmatas panākumiem Vens 38 gadu vecumā kļuva par senatoru. Šādi strauji sasniegumi un ambīcijas Amerikā tiek augstu vērtēti. Taču, neskatoties uz popularitāti pēc grāmatas izdošanas, 2024. gadā vairāk nekā 56% amerikāņu neko par Vensu nebija dzirdējuši.

Tramps vēlas izdarīt pareizo izvēli viceprezidenta amatam

Tomēr lielāka nozīme ir partijas un personiskajai lojalitātei. Venss saprot, ka viņa vērtība Trampam ir viņa vecums un perspektīvas turpināt Trampa iesākto darbu pēc tam, kad viņš vairs nevarēs kandidēt uz prezidenta amatu.

2016. gada vēlēšanās Tramps izvēlējās viceprezidenta kandidātu - reliģisko, bet mēreno Indiānas gubernatoru Maiku Pensu. Saskaņā ar Trampa nacionālās drošības padomnieka Džona Boltona teikto, Penss būtiski mazināja Trampa radikālos priekšlikumus. Tomēr Pensa un Trampa draudzība beidzās 2021. gada 6. janvārī, kad Tramps vēlējās, lai Penss neapstiprina Baidena uzvaru īpašajā abu palātu Kongresa sēdē.

Tieši balsojuma sertifikācijas laikā notika Trampa nikno atbalstītāju uzbrukums Kapitolijam. Kopš tā laika Penss saka, ka šajā dienā viņš izvēlējās nevis Trampu, bet Konstitūciju. Tāpēc Trampam bija pietiekami daudz laika, lai atrastu daudz lojālāku viceprezidenta kandidātu.

Džeimss Deivids Venss ideāli atbilst šim aprakstam. Tā kā Tramps spēlēja svarīgu lomu Vensa politiskajā karjerā, tagad Vensam jāatbild ar lojalitāti kā potenciālajam viceprezidentam. Lai gan viņš kritizēja Trampu laikā, kad kļuva slavens kā bestsellera autors, tas netraucēja viņam izveidot ciešas attiecības ar Trampa ģimeni. Trampa izvēli noteikti ietekmēja arī Vensa draudzība ar Donaldu Trampu jaunāko, kurš to neapšaubāmi izrādīja pat partijas kongresā.

Ko Ukrainai nozīmē Vensa potenciālā ievēlēšana viceprezidenta amatā?

Senāta debatēs par ASV palīdzību Ukrainai Venss kritizēja Baidena administrāciju par stratēģijas trūkumu karā, sauca Ukrainu par vienu no korumpētākajām valstīm pasaulē un uzsvēra, ka Krievija šo karu nezaudēs. Savā "New York Times" slejā, netipiski republikāņu senatoram, bet Venss agrāk bija šī liberālā medija korespondents, viņš pārliecināja amerikāņus, ka Ukrainas bruņoto spēku vajadzības ievērojami pārsniedz ASV spējas ražot artilērijas lādiņus un "Patriot" pretraķešu sistēmas.

Viņš arī apgalvoja, ka ASV nezina, kur un kā tiek tērēta amerikāņu palīdzība. Lai gan viņš atzina pozitīvo palīdzības efektu Ukrainai, viņš tajā pašā uzstāšanās reizē faktiski apsūdzēja Ukrainas varas iestādes par iedzīvošanos uz amerikāņu palīdzības rēķina, nenorādot, kurš tieši bijis iesaistīts.

Minhenes Drošības konferencē 2024. gadā, kad vēl nebija noticis balsojums par nākamo palīdzības posmu Ukrainai, viņš faktiski pārstāvēja Trampa ārpolitikas nostāju un paziņoja, ka Tramps Eiropu nenodos, bet Eiropai pašai ir vairāk jārūpējas par savu drošību.

Vensa arguments par ASV palīdzību Kijivai attiecas nevis uz palīdzības summu, bet uz ieroču un aprīkojuma daudzumu. Pēc viņa teiktā, ASV nevar vienlaikus palīdzēt karā Eiropā, Tuvajos Austrumos un potenciāli Austrumāzijā.

Venss arī iebilda pret ASV pieņemto likumu, kas paredz konfiscēt Krievijas suverēnos aktīvus, argumentējot, ka tas apgrūtina Trampam iespējamās sarunas par kara izbeigšanu.

Venss, visticamāk, nemainīs savu nostāju attiecībā uz Krievijas-Ukrainas karu līdz 2024. gada novembra vēlēšanām. Viņš 2015. - 2016. gadā, maigi izsakoties, nebija Trampa fans, tāpēc kā viceprezidenta kandidāts būs piesardzīgāks.

Mūsdienu ASV politiskajā sistēmā viceprezidentam joprojām ir mazākā institucionālā nozīme. Formāli viceprezidenta pilnvaras aprobežojas ar Senāta vadīšanu un balsošanu tikai pie vienlīdzīga balsu sadalījuma 50:50, kā arī prezidenta aizvietošanu viņa nāves, atkāpšanās vai nespēju pildīt savus pienākumus.

Venss, visticamāk, neietekmēs Trampa potenciālo politiku attiecībā uz Ukrainu. Tomēr viņa ideoloģiskā tuvība ar bijušo ASV prezidentu, īpaši attiecībā uz Krievijas-Ukrainas karu, liek izdarīt dziļus secinājumus.