Bez Pensilvānijas nebūs uzvaras - štats, kurā Tramps gandrīz šķīrās no dzīvības, var būt liktenīgs abiem kandidātiem
Neveiksmīgais atentāts pret ASV prezidenta kandidātu Donaldu Trampu notika Pensilvānijā – štatā, kura vēlētāju izvēle varētu arī noteikt šo vēlēšanu iznākumu. Lai saprastu, kādēļ tā – jāiedziļinās ASV prezidenta vēlēšanu būtībā.
Sāksim ar to, ka ASV prezidenta vēlēšanas nav tiešas. Pilsoņi izvēlas nevis prezidentu, bet gan ar savu balsi informē tā saucamo Elektoru kolēģiju par kandidātu, kuru vēlas ievēlēt. Attiecīgi Elektoru kolēģija balso par prezidentu.
Sistēma varētu šķist pietiekami savāda tiem, kuri dzīvo valstīs, kurās prezidentu tauta vēl citādāk, vai, piemēram, Latvijā, kur prezidentu tauta nevēl. Šāda sistēma ASV gan ir vēsturiska un tai ir savs pamatojums. ASV kopā ir 538 Elektoru kolēģijas locekļi. Attiecīgi, lai uzvarētu – kandidātam ir nepieciešamas 270 balsis.
Vēlētāju balsis tiek skaitītas katrā štatā atsevišķi. Katram štatam pienākas deleģēt noteiktu skaitu vēlētāju, kas ir atkarīgs no štata iedzīvotāju skaita. Piemēram, Kalifornijā ir 54 vēlētāji, bet Montanā – tikai 4. Kas svarīgi – tas, kurš uzvar vēlēšanās štatā, iegūst visas šī štata Elektoru kolēģijas balsis. Pat ja uzvarētājs ieguva 50.1%, bet zaudētājs 49.9%, visas štata balsis saņems tas, kurš ieguva 50.1%.
ASV ir federācija, tas nozīmē, ka štati ir vairāk vai mazāk vienlīdzīgi savā nozīmē. Netiešo vēlēšanu sistēma, tātad, dod mazapdzīvotiem štatiem iespēju “nepazust” lielo štatu ēnā. Taču sistēmai ir arī milzīgs mīnuss – kandidāts, kurš saņēmis vairāk vēlētāju balsu, var beigu beigās zaudēt. Un līdz šim tā nav bijusi tikai teorija, praksē tas ir noticis vēl 2000. gadā, kad Demokrātu kandidāts bija populārāks balsstiesīgo amerikāņu vidū, taču Elektoru kolēģija nobalsoja par labu viņa sāncensim – Džordžam V. Bušam.
Arī 2016. gadā Klintone ieguva daudz vairāk cilvēku balsu nekā Tramps, bet zaudēja, jo Elektoru kolēģija vēlēja citādāk. Lai izprastu šo, jāpatur prātā, ka uzvarētājs kādā štatā iegūst visus vēlētājus. Klintone ieguva daudz vairāk balsu, nekā Tramps blīvi apdzīvotajā Kalifornijā. Bet Tramps nedaudz apsteidza Klintoni vairākos mazāk apdzīvotos štatos. Rezultātā vēlētāju faktiski bija vairāk Klintonei, bet Elektoru kolēģijas balsu beigu beigās – Trampam.
ASV medijos Pensilvānija tiek atkārtoti dēvēta par štatu, kas noteiks šo vēlēšanu rezultātu. Kāpēc tā? Jo ASV prezidenta vēlēšanās ir vēl kāda nianse – tā saucamie “svārstīgie” štati un ir “drošie” štati.
Būtība patiesībā ir ļoti vienkārša – par “svārstīgajiem” sauc štatus, kuros Republikāņiem un Demokrātiem ir daudzmaz vienādas iespējas pārvilināt vēlētāju vairumu savā pusē. Savukārt par “drošajiem” sauc štatus, kuros ar ļoti lielu varbūtību vēlētāji kā bija, tā paliks par Republikāņu kandidātu vai Demokrātu kandidātu. Abām šīm partijām jau izsenis ir piesaistītas krāsas – Demokrātiem zila, bet Republikāņiem sarkana. Attiecīgi šos štatus mēdz dēvēt arī par “zilajiem” vai “sarkanajiem” štatiem.
Pārsteigumi no šiem štatiem ir ļoti reti, mūslaikos neesoši. Piemēram, Kalifornijā, kas ir “zilais” štats, republikānis (Džordžs Bušs vecākais) pēdējo reizi uzvarēja 1988. gadā.
Medijos, publiskajā telpā jau šobrīd “drošo” štatu balsis tiek brīvi “atdotas” vai nu Baidenam, vai Trampam. Uz šo brīdi – 235 Trampam, 226 Baidenam. Kā iepriekš paskaidrots, uzvarai ar to vēl nepietiek – jāiegūst vismaz 270 balsis. Tāpēc visu izlems tā saucamie “svārstīgie” štati, kuros abiem kandidātiem pamatīgi jāpacīnās.
Un tieši to abu partiju kandidāti vēsturiski vienmēr arī dara – netiek tērēts nedz laiks, nedz nauda, lai koncentrētos uz štatiem, kuri izsenis ir stingri sāncenša partijas pusē. Tā vietā kandidāti burtiski “dzīvojas” un mēģina iepatikties “svārstīgo” štatu iemītniekiem. Nav netipiski, ja Republikāņu kandidāts ne reizi nepaviesosies “zilajā” štatā un otrādi.
No šī brīža “svārstīgajiem” štatiem Trampam ir lielākas izredzes trijos – Nevadā, Arizonā un Džordžijā. Baidenam divos – Viskonsinā un Mičiganā. Bet ar uzvaru šajos štatos nepietiek, lai iegūtu 270 vēlētāju balsis. ASV mediji jau labu laiku vēsta, ka Pensilvānija, kuras Elektoru kolēģijai ir 19 balsis, varētu atrisināt kandidātiem šo problēmu.
Cīņa par Pensilvāniju būs spraiga. Paliek atvērts jautājums, cik liktenīgi bija tas, ka Tramps šajā štatā gandrīz līdz cīņai ne vien par prezidenta amatu, bet par savu dzīvību. Aģentūras “Reuters” publicētā statistika (pirms neveiksmīgā atentāta) tikmēr liecināja, ka Pensilvānijā 48% vēlētāju ir par Trampu, bet 44% - par Baidenu.
