Krievu autotirgotāju bizness ar Ķīnu tuvojas kraham
foto: REUTERS/SCANPIX
Ķīnas ražotāja “Chery” automobiļi dīleru centrā Maskavā.
Pasaulē

Krievu autotirgotāju bizness ar Ķīnu tuvojas kraham

Māris Puķītis

Jauns.lv

Ķīnas ražotāji ir pārņēmuši Krievijas autotirgu, taču, nerunājot nemaz par kvalitāti, sākušās daudzas problēmas – ar rezerves daļām, remontu, norēķiniem.

Krievu autotirgotāju bizness ar Ķīnu tuvojas kraha...

Krievijas autodīleru asociācijas prezidents, “BN-Motors” dibinātājs Aleksejs Podščekoldins stāsta, ka daudzi autotirgotāji nevar pārskaitīt naudu uz Ķīnu par Krievijā pārdotajiem auto, nevar samaksāt par jaunām piegādēm, tostarp rezerves daļām, raksta “The Moscow Times”.

“Mana kompānija pārskaitīja naudu par rezerves daļā, bet jau divus mēnešus tās nevaram saņemt,” stāsta Podščekoldins. Konteiners gan līdz Krievijai pienācis, ķīniešu partneri atsūtījuši “uz godavārda”, bet krievu muita tālāk nelaiž, jo nav dokumenta par apmaksu. Firma maksā 30 000 rubļu (ap 300 eiro) dienā par pagaidu glabāšanu, un nav zināms, cik ilgi. 
Kopš februārī ASV piedraudēja ar sankcijām bankām, kas sadarbojas ar Krieviju, maksājumi ar Ķīnu kļuvuši ļoti apgrūtināti. Jūlijā radās problēmas arī ar maksājumiem uz Ķīnu no Krievijas veidotās Eirāzijas ekonomiskās savienības valstīm.

Vašingtonai ir izdevies “uzspiest” uz Ķīnas bankām, atzīst Podščekoldins. Tagad ķīniešu plāns šogad piegādāt Krievijai vairāk nekā miljonu auto ir apdraudēts, pagaidām nav saņemta pat puse.

Pagaidām norēķinu problēmu izdodoties risināt lielajiem uzņēmumiem, pārējie varot izmantot starpniecības aģentus, kas prasot 5–10%, “kā reiz visa mūsu peļņa”, komentē Podščekoldins. Ķīnieši arī piedāvājuši atbraukt uz Maskavu un saņemt naudu portfelī, bet Podščekoldins nav pārliecināts par likumību. Viņš pieļauj, ka, tā turpinoties, Krievijas autotirgus apstāsies. 

Problēmas ir ar jau ievestajiem ķīniešu auto. Daudziem nav rezerves daļu noliktavu, tās jāved no Ķīnas, kas aizņem 30 līdz 40 dienas. Lielākajai daļai no šiem zīmoliem nav rezerves daļu katalogu, ne krievu, ne angļu valodā. “Man biedrs no lielas Maskavas kompānijas stāstīja, ka viņš fotografē detaļu, sūta attēlu ķīniešiem un lūdz atsūtīt tādu pašu,” teic Podščekoldins.

Daudziem Ķīnas spēkratiem nav diagnostikas aprīkojuma, arī jaunākajiem elektroauto un hibrīdiem, tāpēc dīleri nevar skenerī redzēt, kāds ir defekts. Neesot pat instrukcijas nevienā valodā un mācību centru, dīleri paši pētot auto uzbūvi, lai tiktu skaidrībā. Podščekoldins uztraucas, ka ar laiku šīs mašīnas “kļūs par ķieģeļiem”, jo neviens nezinās, kā veikt apkopi un kā tās remontēt.