Sibīrijā atklātais sasalušais vilks izrādījies 44 000 gadus vecs; zinātnieki pārbauda tā pēdējo maltīti

Šis vilks savam vecumam izskatās diezgan labi, ņemot vērā, ka tam ir 44 000 gadu.

2021. gadā Jakutijas iedzīvotāji Krievijas austrumos biezā mūžīgajā sasalumā atrada vilku — augsnē, kas parasti ir sasalusi visu gadu, bet daudzviet ir sākusi atkust, paaugstinoties vidējai globālajai temperatūrai.

Tagad pētnieki no Ziemeļaustrumu Federālās universitātes Jakutskā, Krievijā, pēta mumificētās atliekas, lai uzzinātu vairāk par dzīvnieku.

Sasalušie apstākļi palīdzēja mumificēt un lieliski saglabāt pleistocēna laikmeta plēsēju. Tā zobi un liela daļa kažokādas joprojām ir neskarti, tāpat kā daži orgāni.

"Patiesībā tas ir šokējoši," izdevumam "Business Insider" sacīja Albertas Universitātes antropologs Roberts Losejs, kurš pētījumā nav iesaistīts.

"Tas ir vienīgais pieaugušais pleistocēna vilks, kāds jebkad ir atrasts, tāpēc tas pats par sevi ir patiešām ievērojams un pilnīgi unikāls," viņš piebilda.

Ir daudz ko uzzināt no tik labi saglabājušās sena dzīvnieka, tostarp tā ģenētika, dzīvesveids, diēta un pat senās baktērijas un vīrusi.

"Dzīvās baktērijas var izdzīvot tūkstošiem gadu, kas ir sava veida šo seno laiku liecinieki," sacīja Eksperimentālās medicīnas institūta pētnieks Artēmijs Gončarovs.

Šis 44 000 gadus vecais vilks, iespējams, pieder pie izmirušām sugām un, iespējams, bija lielāks par mūsdienu vilkiem, sacīja Losejs. Dzīvnieka genoma izpēte palīdzēs atklāt, kur tas iekļaujas suņu ciltskokā.

Pēc viena zoba izpētes zinātnieki uzskata, ka vilks bija pieaudzis tēviņš. Iespējams, tas medīja līdzenumos, aukstā vidē, kas bija pilna ar mamutiem, vilnas degunradžiem, izmirušiem zirgiem, bizoniem un ziemeļbriežiem.

Dažu šo dzīvnieku atliekas var būt palikušas vilka zarnās. Pētnieki paņēma tā kuņģa un gremošanas trakta paraugus, lai uzzinātu vairāk, un šobrīd gaida rezultātus.

Pētnieki cer noskaidrot, kādas funkcijas senie mikrobi veica vilka zarnās un vai tajās bija parazīti, sacīja Losejs. Ja kāds no mikroorganismiem zinātnei nav zināms, tiem varētu būt nozīme nākotnes zāļu izstrādē, teikts pētnieku paziņojumā.

Šis atklājums ir tikai daļa no lielākas sadarbības, lai pētītu citus senos dzīvniekus, tostarp fosilos zaķus, zirgu un lāci. Pētnieki iepriekš pētījuši vilka galvu no pleistocēnu laikiem, un vēl viena vilka fosilija gaida pētījumu.

Tā kā pasaules mūžīgais sasalums atkūst globālās temperatūras paaugstināšanās dēļ, parādās vairāk tādu seno radījumu kā šis. Piemēram, Jukonā paleontologi joprojām brīnās par nevainojami saglabājušos mamuta mazuli, kas atklāts 2022. gadā.

Tomēr ne viss mūžīgajā sasalumā ir tik nekaitīgs

2016. gadā atkusnis Jamalas pussalā atbrīvoja Sibīrijas mēri no kādreiz sasaluša ziemeļbrieža līķa, izraisot uzliesmojumu, kas inficēja 36 cilvēkus un nogalināja vienu bērnu.

Pētnieki baidās, ka tundrā var snaust citi patogēni, un uzkarsušās pasaules atkusnis lēnām tiem tuvojas.

Pērn pētnieks Žans Mišels Klaverijs paziņoja, ka ir atdzīvinājis 48 000 gadus vecu vīrusu, ko viņi atrada Sibīrijas mūžīgajā sasalumā. Tas joprojām varētu inficēt vienšūnas amēbas.

"Mēs uzskatām, ka šie ar amēbu inficējošie vīrusi ir aizstājēji visiem citiem iespējamiem vīrusiem, kas varētu atrasties mūžīgajā sasalumā," toreiz CNN sacīja Kleverijs. "Mēs redzam daudzu, daudzu, daudzu citu vīrusu pēdas. Tātad mēs zinām, ka tie tur ir. Mēs nezinām, vai tie joprojām ir dzīvi."

Jebkuri seni vīrusi vai baktērijas Jakutijas vilka zarnās varētu palīdzēt pētniekiem labāk izprast mikrobus, kas slēpjas mūžīgā sasaluma radījumos.