Bijušais Tartu Universitātes profesors Morozovs atzīts par vainīgu spiegošanā Krievijas labā
Sešu gadu un 3 mēnešu cietumsods piešķirts bijušajam Tartu Universitātes profesoram Vjačeslavam Morozovam, kurš atzīts par vainīgu spiegošanā Krievijas labā.
Vjačeslavs Morozovs strādāja par politikas zinātnes profesoru Tartu Universitātes “Schütte” institūtā. Tā vadītāja Kristīna Tonissone apstiprina, ka pēc tam, kad Morozovam tika izvirzītas aizdomas, darba attiecības ar viņu tika pārtrauktas. Kopš aizturēšanas brīža, 3. janvāra, viņš tika turēts apcietinājumā Tallinas cietumā.
Apsūdzības raksts liecina, ka Morozovs Igaunijā vāca informāciju par valsts iekšlietu, aizsardzības un drošības politiku, kā arī ar to saistītiem cilvēkiem un infrastruktūru. Viņš nodeva informāciju par Igaunijas politisko situāciju, sabiedrotajiem, integrāciju un sociālo kohēziju.
Igaunijas Drošības policija (KaPo) vēsta, ka Morozovs, kuram ir Krievijas pilsonība, regulāri devies ceļojumos uz Krieviju. “Cilvēkiem vajadzētu nopietni apdomāt, cik ļoti viņiem vajag doties uz Krieviju, ņemot vērā, ka pastāv nopietns risks, ka pret viņiem tiks izdarīts Krievijas izlūkdienesta spiediens,” pēc profesora apcietināšanas vēstīja KaPo.
Saskaņā ar Igaunijas Zinātniskās informācijas sistēmas ETIS datiem Vjačeslavs Morozovs līdz 2010.gadam strādāja Sanktpēterburgas Valsts universitātē, bet pēc tam viņš bija saistīts ar Tartu Universitāti. No 2016. līdz 2023.gadam viņš ieņēma Eiropas Savienības un Krievijas studiju profesora amatu Tartu Universitātē, bet no 2023.gada 1.septembra līdz 2024.gada 11.janvārim - starptautiskās politikas teorijas profesora amatu.
Profesora draugi un kolēģi par notikušo šokēti
Morozova kolēģis, Tartu Universitātes docents Marts Alaru pauda šoku par notikušo, kaut gan sarunā ar “Vot tak” pieļāva iespēju, ka sakarā ar Igaunijas atrašanos blakus Krievijai “mūsu vidū var būt kolaboracionisti un agresorvalsts aģenti”. Viņš norādīja, ka universitātes vadība nekādas sūdzības par Morozova pasniedzēja darbu nebija saņēmusi, bet studentu atsauksmes bija labas.
Līdzīgu šoku pauda Johana Šites politisko pētījumu institūta vadītāja Kristīna Tīnisone, kuras vadībā strādāja Morozovs. Viņa sacīja, ka universitātes vadībai nebija pretenziju saistībā ar Morozova iepriekšējo darba vietu, taču “jauno datu apstākļos tomēr ir svarīgi kritiski izskatīt viņa iepriekšējo darbību”.
Piemēram, Krievijā par “ārzemju aģentu” atzītais bijušais Augstākās Ekonomikas skolas docents un Morozova kolēģis Dmitrijs Dubrovskis stāstīja izdevumam “Važnije istorii”, ka arestētais zinātnieks regulāri brauca uz Krieviju pie vecākiem, un tieši tādēļ viņš Krievijas režīma kritikā nav bijis izteikti kareivīgs, jo, pirmkārt, tur palikuši vecāki, bet otrkārt, “tas viņam principā nav raksturīgi”, jo viņš “vienmēr bijis mierīgs un nosvērts”. Viņš piebilda, ka Morozovs ir atteicies no advokāta un, iespējams, noslēgs pirmstiesas vienošanos ar izmeklētājiem. Viņš pauda šaubas par Putina režīmu vienmēr kritizējušā Morozova sadarbošanos ar Krievijas specdienestiem un pieļāva, ka Morozovu varēja šantažēt. Kā šādas šantāžas piemēru viņš minēja Igaunijas armijas ģenerālštāba majora Denisa Metsava notiesāšanu uz vairāk nekā 15 gadu ieslodzījumu pēc tam, kad Metsavs kļuva par Krievijas specdienestu provokāciju upuri un sāka sadarboties ar Krievijas Galveno izlūkošanas pārvaldi sakarā ar ieslodzīšanas draudiem par izvarošanu. “Jebkurā gadījumā es zinu, ka labprātīgi viņš neko tādu nebūtu darījis,” uzskata Dubrovskis.
Savukārt Sanktpēterburgas vēsturnieks Ivans Kurilla Morozovu, kuru pazīstot apmēram 25 gadus, nosauca par “pasaules līmeņa” politoloģijas speciālistu, kurš “atšķiras ar līdzsvarotiem spriedumiem”. Viņš netic izvirzītajām apsūdzībām un uzskata notikušo par kriminālvajāšanu uz pilsonības pamata. “Tartu Universitāte atlaida Morozovu, pamatojoties uz arestu, proti, pirms tiesas un vainas pierādīšanas. Mēs zinām, kurā valstī tas pieņemts. Universitāte praksē pierādīja, ka padomju mantojums tajā ir spēcīgāks par Eiropas mantojumu.”
Izdevums “Bumaga” norāda, ka Morozova soctīklos nav nekā, kas liecinātu par simpatizēšanu Krievijas varai. “Facebook” viņš ir parakstījies, piemēram, uz izdevumu “Meduza”, ASV strādājošo ekonomistu Konstantīnu Soņinu, mūziķi Borisu Grebeņščikovu, ieslodzītā opozicionāra Alekseja Navaļnija līdzgaitnieki Ļubovu Soboļu, savukārt savās “Facebook” publikācijās viņš Krievijas ārpolitiku dēvē par impērisku un analizē propagandas retoriku.