Slovākijas prezidenta amatā stājies prokrieviskā Fico sabiedrotais Pellegrīni
foto: AFP/Scanpix
48 gadus vecais Peters Pellegrīni paraksta sertifikātu par stāšanos Slovākijas prezidenta amatā.
Pasaulē

Slovākijas prezidenta amatā stājies prokrieviskā Fico sabiedrotais Pellegrīni

Jauns.lv/LETA

Slovākijā sestdien prezidenta amatā oficiāli stājies Peters Pellegrīni, kurš ir tuvs kreisi noskaņotā premjerministra Roberta Fico sabiedrotais.

Slovākijas prezidenta amatā stājies prokrieviskā F...

48 gadus vecais prezidents parlamenta deputātu priekšā deva svinīgo amata zvērestu.

6.aprīlī notikušajā prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā Pellegrīni uzvarēja ar 53,1% balsu, bet viņa sāncensis, opozīcijas atbalstītais bijušais ārlietu ministrs Ivans Korčoks - 47% balsu. Vēlētāju aktivitāte otrajā kārtā bija 61%.

Pirmajā kārtā, kurā bija pavisam deviņi kandidāti, neviens kandidāts neieguva vairāk par pusi balsu, tādēļ tika rīkota otrā kārta. Pirmajā kārtā Korčoks saņēma 42% balsu, bet Pellegrīni - 37% balsu. Vēlētāju aktivitāte pirmajā kārtā bija 52%.

Priekšvēlēšanu kampaņā dominēja Krievijas karš Ukrainā. Pellegrīni aizstāvēja piesardzīgu pozīciju ieroču piegādēs Kijivai, kas atbilst prokrieviskā Fico paustajam.

Ar Pellegrīni inaugurāciju divi augstākie amati Slovākijā ir kreisi noskaņotiem nacionālistiem. Opozīcija bažījas, ka koalīcija centīsies īstenot pretrunīgi vērtētus plānus, piemēram, ieceri likvidēt sabiedrisko radio un televīzijas organizāciju RTVS.

Slovākiju pagājušajā mēnesī satricināja Fico atentāta mēģinājums.

Pellegrīni ilgi bijis Fico līdzgaitnieks un nomainīja savu patronu premjera krēslā, kad tas 2018.gadā bija spiests atkāpties pēc masu protestiem, ko izraisīja žurnālista Jana Kucjaka un viņa līgavas slepkavības.

Līdzšinējā prezidente Zuzana Čaputova, kas asi kritizē populistisko valdību un ir populāra sabiedrībā, nolēma nekandidēt uz otru piecu gadu pilnvaru termiņu.

Lai gan prezidents Slovākijā pamatā pilda tikai ceremoniālas funkcijas, viņa pilnvarās ietilpst starptautisku līgumu ratifikācija, un tiesnešu, tajā skaitā Augstākās tiesas priekšsēdētāja iecelšana. Valsts galva ir arī armijas virspavēlnieks. Prezidentam ir arī tiesības noteikt veto parlamenta apstiprinātiem likumprojektiem.