Pēc ASV sankcijām Maskavas birža pārtrauks tirdzniecību ar dolāriem un eiro; bankas uzskrūvē dolāra kursu, bet valūtas apmaiņas punktiem veidojas rindas
Rinda pie valūtas apmaiņas punkta Sanktpēterburgā (ekrānuzņēmums no "X")
Pasaulē
2024. gada 13. jūnijs, 00:52

Pēc ASV sankcijām Maskavas birža pārtrauks tirdzniecību ar dolāriem un eiro; bankas uzskrūvē dolāra kursu, bet valūtas apmaiņas punktiem veidojas rindas

Ārzemju nodaļa

Jauns.lv/LETA

ASV trešdien paziņoja par jaunām sankcijām Krievijai par karu Ukrainā, vienlaikus palielinot risku ārvalstu bankām, kuras joprojām sadarbojas ar Krieviju. Sankciju ietekmē Maskavas birža vairs netirgos dolāru un eiro, radot panisku noskaņojumu.

Valsts kases un Valsts departamenta sankcijas skar vairāk nekā 300 fiziskās personas un firmas Krievijā, kā arī to struktūras un partnerus tādās valstīs kā Ķīna, Turcija un Apvienotie Arābu Emirāti (AAE).

To vidū ir Maskavas birža un vairāki meitasuzņēmumi, kas varētu apgrūtināt darījumus par miljardiem dolāru, kā arī uzņēmumi, kas iesaistīti trīs sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) projektos.

Krievijas mediji vēsta, ka Maskavas birža no 13. jūnija pārtrauc tirdzniecību ar ASV dolāru un eiro. Birža paziņoja, ka turpmāk valūtas tirgū un dārgmetālu tirgū tirdzniecība notiks ar visiem instrumentiem, izņemot valūtu pārus ar ASV dolāru un eiro. Tas pats notiks fondu un naudas tirgos, kā arī standartizēto atvasināto finanšu instrumentu tirgū.

Pēc šīm sankcijām vietumis valūtu kurss izskatījās ļoti jocīgi, šokējot "Z patriotus".

Vairākas bankas 12. jūnija vakarā būtiski paaugstināja valūtas maiņas kursu, piemēram, “Norvik Bank” Maskavā plkst. 19.15 piedāvāja pirkt dolāru pat par 200 rubļiem, bet pēc pusotras stundas koriģēja uz 97,80 rubļiem vēsta “banki.ru”. Savukārt “Cifra Bank” plkst. 19.34 piedāvāja dolāru pirkt par 120 rubļiem, un līdz plkst. 20.54 kurss netika koriģēts. Banka “Sanktpeterburg” un “Loko-Bank” plkst. 20.45 par dolāru prasīja 110 rubļus.

Tikmēr sociālajos tīklos vēsta par garajām rindām pie valūtas apmaiņas punktiem.
 

"Šodienas darbības ir vērstas pret viņu atlikušajām iespējām iegūt ārvalstu materiālus un iekārtas, tostarp pret viņu atkarību no kritiski svarīgām piegādēm no trešajām valstīm," paziņoja ASV finanšu ministre Dženeta Jelena.

"Mēs palielinām risku finanšu iestādēm, kas sadarbojas ar Krievijas kara ekonomiku, un novēršam izvairīšanās ceļus, kā arī samazinām Krievijas iespējas gūt labumu no piekļuves ārvalstu tehnoloģijām, iekārtām, programmatūrai un IT pakalpojumiem," viņa piebilda.

Papildus jaunajām sankcijām Finanšu ministrija paplašina Krievijas "militāri rūpnieciskās bāzes" definīciju.

Līdz šim sankcijas varēja piemērot ārvalstu bankām par Krievijas aizsardzības rūpniecības atbalstīšanu. Pēdējais solis paplašina tā saukto sekundāro sankciju darbības jomu, attiecinot tās uz visām Krievijas fiziskajām un juridiskajām personām, kuras jau ir ietekmējušas ASV sankcijas. Tas nozīmē, ka ārvalstu finanšu iestādes var tikt sodītas par darījumu veikšanu ar jebkuru sankcijām pakļauto personu vai Krievijas bankām, piemēram, VTB vai "Sberbank".

Vašingtona ierobežo arī IT pakalpojumu un noteiktu programmatūras atbalstu Krievijas iedzīvotājiem.

Jaunākās sankcijas ietekmē arī starptautiskos tīklus, un tās noteiktas vairāk nekā 90 personām un firmām Ķīnā, Dienvidāfrikā, Turcija un AAE.

Kā norāda ASV, šo ārvalstu tīklu sniegtās preces un pakalpojumi palīdz Krievijai uzturēt karu un izvairīties no sankcijām.