VIDEO: Izraēlas gatavotā un īstenotā ķīlnieku atbrīvošanas operācija Gazā liek nobālēt Holivudas grāvējiem
Izraēlas armija 8. jūnijā paziņoja, ka tai izdevās atbrīvot “Hamas” teroristu pērn oktobrī sagrābtos četrus ķīlniekus, kurus palestīnieši turēja gūstā Nusairātas bēgļu nometnē Gazas joslas centrālajā daļā. Plašsaziņas līdzekļos publicētās detaļas liecina, ka atbrīvošanas operācijas gatavošanas un īstenošanas gaitu varētu apskaust Holivudas grāvēju scenāriju autori.
Laikraksts “The Washington Post” norāda, ka nomaskējušies izraēliešu specdienestu karavīri ieradās Nusairātas bēgļu nometnē gaišā dienas laikā, un “neviens neko nenojauta, līdz atskanēja šāvieni”. Aģentiem izdevās pārsteigt ķīlniekus divās ēkās apsargājošos “Hamas” teroristus un, zaudējot tikai vienu kareivi, atbrīvot un nogādāt dzimtenē četrus gūstekņus. Atbrīvotie ķīlnieki bija 25 gadu vecā Noa Argamani, 21 gadu vecais Almogs Meirs Jans, 27 gadus vecais Andrejs Kozlovs un 41 gadu vecais Šalomi Zivs. “Hamas” teroristi viņus nolaupīja pērn 7.oktobrī, kad uzbruka mūzikas festivālā "Nova" Izraēlas dienvidos. Noa tika turēta vienā ēkā, bet trīs vīrieši citā ēkā apmēram 200 metru attālumā.
Izrādās, ka palestīniešu teroristi sagūstītos jauniešus pārveda no vienas vietas uz citu, taču nekad neturēja bēdīgi slavenajos tuneļos. Izraēlas izlūkiem izdevās noskaidrot viņu atrašanās vietu, un specvienību kareivji vairākas nedēļas trenējās gaidāmajam reidam, izmantojot dabiska izmēra ēkas, paziņoja Izraēlas armijas pārstāvis, kontradmirālis Daniels Hagari. “Tai ir jābūt kā ķirurģiskai operācijai, gluži kā smadzeņu operācijai,” viņš norādīja.
Hagari piebilda, ka lēmums par atbrīvošanas operācijas rīkošanu gaišā dienas laikā un vienlaikus uzbrukumu abām ēkām tika pieņemts, jo tas būtu absolūts pārsteigums teroristiem. Izraēlieši uzskatīja, ka, uzbrūkot ēkām secīgi, palestīniešiem būtu laiks savus gūstekņus nogalināt.
Armijas pārstāvis norādīja, ka līdzīgus reidus vairākas reizes nācies atcelt pēdējā mirklī nelabvēlīgu apstākļu dēļ. Viņš nekonkretizēja, vai tās attiecās uz šiem četriem ķīlniekiem, vai runa ir par citu gūstekņu atbrīvošanas operācijām.
Hagari gan atteicās atklāt, kā tieši izraēliešu aģentiem izdevās iekļūt pārpildītās Nusairātas bēgļu nometnes pašā sirdī, taču aculiecinieku teiktais liecina, ka operācijas dalībnieki bija ģērbušies kā palestīnieši un brīvi runāja arābu valodā. “Viņi bija ģērbušies militāros tērpis gluži kā pretošanās kustības kaujinieki ar ķiverēm un [“Hamas”] pretošanās kustības zīmēm, radot cilvēkos iespaidu, ka viņi ir pretošanās kustības locekļi, bet patiesībā viņi bija izraēliešu specvienība,” vietējais iedzīvotājs Halils al Tiravi izteicās CNN. Kāds cits palestīnietis stāstīja, ka visi specvienības dalībnieki bija tērpušies melnā un nēsāja “Hamas” militārā spārna “Al Kasama brigāžu” zīmes.
Par operācijas gaitu pastāstīja palestīnietis Kamals Benadži, kurš dzīvoja teltī Nusairātas centrā. Viņš teica, ka ielā pie savas telts pamanīja mazu kravas automašīnu, kuras priekšpusē un aizmugurē apstājās vieglās automašīnas. Pēkšņi specvienības kareivji izlēca no kravas automašīnas un iemeta mājā granātu. “Visur sākās sadursmes un sprādzieni.”
Noas Argamani glābšanas operācija noritējusi bez problēmām, “mēs viņus pilnībā pārsteidzām”, kā izteicās Hagari, taču pārējo triju atbrīvošana notika kā īstā karā. Ielaušanās brīdī tika smagi ievainots Izraēlas policijas pretterorisma vienības “Yamam” komandieris Arnons Zamora, taču izdevās likvidēt visus “Hamas” apsargus. Taču automašīna ar ķīlniekiem iestrēga nometnē, un ar automātiem un granātmetējiem bruņotie palestīnieši centās nogalināt gan ķīlniekus, gan viņu atbrīvotājus, kuri izsauca palīgā Izraēlas kara aviāciju. “Notika spēcīga apšaude, šāva praktiski ar visu. Šāva kaujas lidmašīnas, šāva droni, lidoja granātas. Tas bija šausmīgi, mums šķita, ka pienākusi apokalipse,” stāstīja vietējais palestīnietis Abdulla Džuda.
Tieši tās veiktās bombardēšanas rezultātā gāja bojā daudz palestīniešu, par kuru likteni norūpējās Rietumu mediji, un britu raidsabiedrības BBC korespondente pat neizpratnē vaicājusi bijušajam Izraēlas Aizsardzības spēku pārstāvim Džonatanam Konrikusam, vai tad nevajadzēja pirms operācijas brīdināt palestīniešu iedzīvotājus, lai viņi varētu paspēt evakuēties. “Mēs nevaram sagaidīt, lai Izraēla brīdinātu pirms ķīlnieku atbrīvošanas operācijas, jo tad teroristi nogalinātu ķīlniekus, un visa operācija zaudētu jēgu,” atteica Konrikuss. Viņš uzsvēra, ka ķīlnieku atbrīvošana notika intensīvas apšaudes apstākļos ar teroristiem un fakti liecina, ka gluži tāpat kā Rafahā, palestīniešu civiliedzīvotāji aktīvi palīdzēja “Hamas” teroristiem turēt gūstā izraēliešu ķīlniekus.
Pateicoties aviācijas aizsegam, specvienībai izdevās nokļūt līdz piekrastei, un ķīlniekus, kurus operācijā dēvēja par “dimantiem”, ar helikopteru nogādāja Izraēlā. Dzimtenē nogādāja arī smagi ievainoto Zamoru, taču viņš slimnīcā nomira no ievainojumiem, un armija šo ķīlnieku atbrīvošanas operāciju nosauca viņa vārdā.
Atbrīvotie ķīlnieki stāstīja, kādos baisos apstākļos viņiem nācās dzīvot.
“Hamas” kontrolētā Gazas Veselības ministrija paziņoja, ka reidā tika nogalināti 274 palestīnieši, tostarp 57 sievietes un 64 bērni, un apmēram 700 tika ievainoti. Savos paziņojumos par upuru skaitu ministrija nenodala savu kaujinieku un civilpersonu upuru skaitu. Vēlāk “Hamas” publicēja video, apgalvojot, ka bombardēšanas rezultātā tika nogalināti trīs citi ķīlnieki, ieskaitot kādu amerikāni, taču pierādījumus nesniedza. Savukārt Izraēlas armija paziņoja, ka “neatbild uz teroristu organizāciju paziņojumiem”. Daniels Hagari pauda nožēlu, ka ““Hamas” ciniski izmanto iedzīvotājus, lai šautu uz mūsu spēkiem, pašiem iejūkot civiliedzīvotāju pūlī, tas ir traģiski”. Viņš uzsvēra, ka “pret mūsu spēkiem šāva tik ļoti intensīvi, ka mums vajadzēja atklāt uguni no gaisa un ielas”.
Tiesa, nebūt ne visi Rietumos bija gandarīti par ķīlnieku atbrīvošanas operāciju.
Izraēlas armija paziņoja, ka ķīlnieku atrašanās vietu izdevās noteikt, pamatojoties uz informāciju, kas iegūta no dažādiem avotiem, tostarp ASV izlūkinformāciju. Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu operāciju apstiprināja 6. jūnijā un tās gaitā atradās komandcentrā.
Jāatgādina, ka 2023. gada 7.oktobrī “Hamas” teroristi iebruka Izraēlā, nogalinot ap 1200 cilvēku, galvenokārt civiliedzīvotājus, un nolaupot vēl aptuveni 250 cilvēku. Apmēram puse tika atbrīvota novembrī nedēļu ilgā pamiera laikā. Izraēla apgalvo, ka vairāk nekā 30 ķīlnieku ir miruši teroristu gūstā. Pēc “Hamas” iebrukuma sekoja Izraēlas militārā operācija Gazas joslā, kas turpinās joprojām.
