“Ļoti daudz krievu Putinu neatbalsta, tomēr ne visiem ir iespējas aizbraukt!” Krievijas disidente dalās ar piedzīvoto Sanktpēterburgā

“Esmu dzimusi un augusi Sanktpēterburgā, tur mīt mana ģimene un draugi, tomēr pēc Krievijas uzsāktās karadarbības Ukrainā sapratu, ka savā valstī palikt vairs nevaru,” norāda sieiviete. Svetlana pilsētā strādāja labi apmaksātā darbā un bija iestājusies arī vietējā korī, kurā muzicēja kopā ar citiem pilsētas jauniešiem. 2022. gada 24. februāri viņa atminās kā ļaunu murgu un norāda, ka kora dalībnieki bija šokēti -  teju visi viņas vienaudži bija pret karu un Putina plānus neatbalstīja, tomēr publiskās demonstrācijās neiesaistījās baidoties no sekām.

“Kādu dienu,” Svetlana stāsta, “kora mēģinājuma laikā pie mums pienāca ēkas īpašnieks un nolika mūsu priekšā dziesmu “Хотят ли русские войны?” jeb “Vai krievi grib karu?” Viņš norādīja, ka mums ir jābūt daļai no, kā viņš pats to sauca “nelielas publiskas demonstrācijas” un šī dziesma jāizpilda publiski - ja mēs to nedarīšot, tad mums nāksies šķirties no mēģinājuma telpām”.

“Dziesmas vārdu autors ir dzejnieks Jevgeņijs Jevtušenko, un tā sacerēta 1961. gadā. Dziesmā ir izteikts protests pret karu un aicinājums uz mieru. Sākotnēji nesapratām, kādēļ mums šo dziesmu liek izpildīt - spriedām, vai tiešām iestādes vadītājs ir pacifists?! Arī savstarpējās sarunās ar draugiem diskutējām par to, ka dziesmas idejām piekrītam - nevienam no mums nepatika karš vai Putina izvērstā politika,” skaidro Svetlana.

Putinisms nekad nerunā par karu tieši

“Tomēr, kad mūsu rokās nonāca tā saucamās “publiskās demonstrācijas” manifests, apjautām, ka tas ir no viena gala līdz otram pieblīvēts ar “Z” simboliku un karu slavinošām frāzēm, un tajā brīdī apjautām, ka patiesībā dziesma ir slavinājums Putina izvērstajai karadarbībai Ukrainā.”

“Pēc laika arī mūsu kora direktors pasacīja, ka gadījumā ja dziesmu neizpildīsim, tad ikvienam no mums var “draudēt attiecīgas sekas”, kā arī mums tiks atņemtas mēģinājuma telpas. Tomēr par spīti spiedienam, kora dalībnieki atteicās dziesmu izpildīt, jo neviens no mums nevēlējās atbalstīt Krievijas prezidentu un to, ko viņš dara Ukrainā”.

“Lai gan bijām nedaudz noraizējušies par to, ka mūsu pretestība mums atmaksāsies, nekādu seku šim solim nebija. Reizēm brīžos, kad pretojies režīmam tu pat netiec aizturēts,” smejot nosaka Svetlana. Tomēr šī situācija viņu pārliecināja, ka viņa nevēlas dzīvot valstī, kur tu nedrīksti izpaust to, ko domā vai jūti. Un nepilnu mēnesi pēc karadarbības sākuma sieviete izlēma valsti pamest.

Daudzi krievi vēlas redzēt demokrātisku Krieviju

Tā kā vairākas Eiropas Savienības valstis, kā arī pati Krievija bija noteikusi ierobežojumus Krievijas pilsoņu izbraukšanai no valsts, Svetlanai vīzu uz kādu no ES valstīm neizdevās iegūt un viņai nācās meklēt alternatīvu veidu kā no valsts izkļūt. Viņa norāda, ka tajā pat laikā valsti pameta vēl daži viņas draugi, tomēr vairums palika Krievijā. 

“Tiesa, otrā masveida emigrācija bija vērojama 2022. gada septembrī, kad sākās visaptveroša Krievijas mobilizācija karam un daudzi jaunie vīrieši apjauta, ka nevēlas atdot savu dzīvību Putina karam. Tiesa, ne visiem bija līdzekļu un iespēju valsti pamest,” skaidro Svetlana.

Sieviete norāda, ka neilgi pēc tam, kad viņa nokļuva Parīzē, viņa pievienojās krievu disidentiem - organizācijai, kas protestē pret Putina īstenoto politiku jau vairāk nekā 10 gadu, un kuri vēlas redzēt Krieviju brīvu no autoritārisma.

“Manuprāt, organizācijas paveiktais ir nozīmīgs, jo tas apliecina, ka ne visi krievi atbalsta Putinu vai vēlas karu,” norāda Svetlana, paužot cerību, ka Krievija kādu dienu kļūs par demokrātisku valsti.