Kādi būs jaunā Eiroparlamenta galvenie izaicinājumi

Kleinbergas ieskatā Ukrainā notiekošā kara dēļ pašlaik ne mazāk svarīgs ir jautājums par Eiropas politisko spēku piesliešanos vienai vai otrai nometnei attieksmē pret Krievijas režīma līderi Vladimiru Putinu un atbalsta apjomu Ukrainai. RSU Sociālo zinātņu fakultātes pētniece norāda, ka Eiropas labējiem populistiem ir atklātas vai slēptas saites ar Putina režīmu un, apvienojoties Identitātes un demokrātijas grupā, tie pat neslēpj, ka varētu ciešāk sadarboties ar Krieviju, mīkstināt sankcijas vai kādā citādākā veidā mazināt atbalstu Ukrainai. Pretējā nometnē ir ETP un sociāldemokrāti, kuri iestājas par to, ka jāturpina atbalstīt Ukraina gan finansiāli, gan ceļā uz tās iestāšanos ES.

Eiropas drošības jautājums Kleinbergas ieskatā aizvadīto gadu laikā vispār ir bijis "karstais kartupelis" - cik lielā mērā Eiropai kļūt pašpietiekamākai savas drošības nostiprināšanā un cik daudz palikt atkarīgai no sadarbības ar NATO. Viņasprāt, sadarbība ar NATO jebkurā gadījumā prasa adekvātus ieguldījumus drošībā, taču diskusijas ir par Eiropas noturību pret ārējām krīzēm. Viņa pieļāva, ka nākamā daudzgadu budžeta kontekstā debates par finansējumu aizsardzībai būs, taču maz ticams, ka nonāks līdz tam, ka Eiropai būs sava, pilnībā no NATO nošķirta drošības politika un autonoms finansējums. Pētniece akcentē, ka Eiropa turpinās cieši sadarboties ar NATO un būs kopīgas iniciatīvas, lai atbalstītu Ukrainu.

Debašu centrā ir nonācis arī jautājums par likuma varas ievērošanu, par kuru ES ir cīnījusies gadiem un mēģinājusi izdomāt veidus, kā nodrošināt, lai visās bloka dalībvalstīs vienlīdz labi tiek ievērots likuma varas princips. Kleinberga norādīja uz dilemmu. No vienas puses ir demokrātija, iedzīvotājiem ir brīvas iespējas izvēlēties savus priekšstāvjus - parlamentu - un pēc tam iecelt valdību. No otras puses, ko darīt gadījumā, ja tiek ievēlēta valdība, kas neievēro likuma varas principus?

Arī Palkova atzīmēja, ka EP priekšvēlēšanu debatēs bieži izskan jautājumi, kas attiecas uz demokrātiju un tiesiskumu. Viņa norāda, ka daudzās valstīs pieaug bažas par demokrātijas atkāpšanos un ekstrēmistisku partiju ietekmes pieaugumu, kas Eiropas partiju sistēmā rada arvien lielāku sadrumstalotību gan nacionālo valstu, gan ES līmenī. Tas, savukārt, raisa jautājumus par tiesiskuma un ES vērtību ievērošanu, plašsaziņas līdzekļu brīvības aizsardzību. Piemēram, pašlaik ES ir trīs valdības ar programmām, kuras nevar uzskatīt par liberālām - Ungārija, Slovākija un Itālija -, un tās pēc EP vēlēšanām nominēs savus kandidātus darbam jaunajā EK. Tas radīs spiedienu uz ambiciozu tiesiskuma programmu izveidošanu.

Tāpat šķelšanās vērojama jautājumā, kā un kurā virzienā attīstīt Eiropas ekonomiku, lai no tās iegūtu pēc iespējas vairāk cilvēku. Piemēram, populisti izmanto argumentu, ka līdzšinējā ekonomikas politika bijusi izdevīga tikai noteiktam cilvēku lokam. RSU Sociālo zinātņu fakultātes pētniece atgādina, ka nākamgad sāksies debates par ES daudzgadu budžetu, kas vēl vairāk aktualizēs jautājumu par naudas sadali dažādiem mērķiem. Tādēļ jau pašlaik liels uzsvars priekšvēlēšanu debatēs ir uz jautājumiem, kā veicināt darbavietu radīšanu, sekmēt izaugsmi un sniegt atbalstu uzņēmumiem, kā nodrošināt konkurētspēju, tostarp ES vienotā tirgus konkurētspēju. Turklāt tas iet roku rokā ar viedokļu cīņām par inovācijām, mākslīgo intelektu un tā lomu.

Jautājums par Eiropas Savienības paplašināšanos

Ekspertes ir vienisprātis, ka viens no nākamā EP sasaukuma izaicinājumiem būs jautājums par ES paplašināšanos. RSU Sociālo zinātņu fakultātes pētniece atzīmēja, ka ir virkne Rietumbalkānu valstu, kuras ir diezgan tuvu iestāšanās sarunu noslēgumam. Tādēļ runa ir par ES bloka spēju uzņemt jaunas dalībvalstis, kas būs jāatrisina, ja ne nākamo piecu gadu laikā, tad noteikti ir jāsāk debates, kā ES uzņems jaunas dalībvalstis un kas ir nepieciešams, lai to izdarītu. Tostarp tas radīs arī jautājumus par pašas ES institucionālo reformu - par to, cik vietas katrai valstij būs EP, kā pieņems lēmumus Eiropadomē, vai nepieciešams paplašināt kvalificēto balsu vairākumu kādos noteiktos jautājumos.

"Turklāt viena lieta ir Rietumbalkānu valstis un to atbilstības izvērtēšana un potenciālā uzņemšana, bet otra - mēs paši esam lieli Ukrainas, Moldovas un Gruzijas atbalstītāji dalībai ES. Protams, būs jāseko līdzi situācijas attīstībai Gruzijā. Debates par pirmsiestāšanās palīdzību finansiālā vai citu programmu veidā, par iespējamiem atvieglojumiem šīm trīs valstīm paliks, un tas ir jautājums, par ko EP būs jādiskutē," sacīja RSU Sociālo zinātņu fakultātes pētniece.

Palkova norādīja, ka patlaban EK iet cauri tā saucamajai izskatīšanas jeb skrīninga procedūrai, kad tiek novērtētas gan Ukraina, gan citas potenciālās dalībvalstis, lai sāktu pašas iestāšanās sarunas. Strīdīgākie jautājumi ir par to, kā tālāk virzīties ar ES paplašināšanos, proti, vai tā būs paplašināšanās, kas ļauj nākamajām dalībvalstīm pievienoties ES noteiktās sfērās, kā tas ir bijis ar Melnkalni, Albāniju un valstīm, kuras guvušas ieguvumus no dalības ES, kamēr tās vēl integrējas blokā. Viņasprāt, jautājums ir arī par to, kā tālāk attīstīt pašu paplašināšanās politiku, kā nezaudēt kursu uz priekšu, taču tas nebūs atkarīgs tikai no EP, bet arī no nākamās EK un komisāriem.

LĀI ES programmas vadītāja akcentēja, ka dalībvalstīs kopumā atšķiras redzējumi par atbalstu Ukrainai, jo tai ir vajadzīgs ne tikai humānais, bet galvenokārt - militārais atbalsts. Pašlaik redzams, ka viena valsts vēlas atbalstīt Ukrainu vairāk nekā otra. Tas raksturo sabiedrības ne tikai Francijā, bet arī Vācijā, Itālijā un Spānijā, kur pakāpeniski sāk mazināties atbalsts Ukrainai, jo arī pati ES saskaras ar ekonomiskās izaugsmes problēmām.

Kleinberga uzsvēra, ka viens liels jautājums nākamā EP un jaunās EK darba kārtībā būs saistīts arī ar ES fiskālajiem noteikumiem. Covid-19 pandēmijas laikā tika mīkstināti nosacījumi attiecībā uz valstu ārējiem parādiem. Pati ES pirmo reizi aizņēmās ārējos tirgos, kas nekad iepriekš nebija noticis. Tagad ir pienācis laiks, kad parādi ir jāsāk atdot un kaut kādā veidā atpakaļ rāmjos ir jāieliek Eiropas fiskālā telpa. Lai gan liels darbs šajā jautājumā būs Eiropas Centrālajai bankai, noteikumi un to ievērošana ir arī ES Padomes un EP ziņā.

Tāpat dienaskārtībā noteikti būs jautājumi par migrāciju un patvēruma piešķiršanu. RSU Eiropas studiju fakultātes pētniece norādīja, ka ES gadiem par to ir debatējusi, kaut kāds modelis ir izveidots, taču tas līdz galam nav apstiprināts un tiek kritizēts par to, ka migrācijas un patvēruma sistēma nocietina Eiropu - cilvēkiem ir diezgan grūti Eiropā iekļūt un uzturēties, un tādā veidā Eiropa pastiprina humāno krīzi pasaulē.

"Dati rāda, ka pagājušā gada laikā bojāgājušo migrantu skaits, kas mēģinājuši nokļūt Eiropā, atkal ir sasniedzis rekordu, sekojot 2015.gada migrantu krīzei. Pastāv viedoklis, ka ES it kā darbojas pretēji saviem principiem, neielaižot Eiropā cilvēkus un sūtot viņus atpakaļ. Jāņem vērā prognozes, ka EP kļūs labējāks, līdz ar to jautājums par migrāciju un antimigrāciju, Eiropas nocietināšanos pret ārējo migrāciju varētu palikt darbakārtībā," teica Kleinberga.

Arī enerģētika varētu būt viens no galvenajiem risināmajiem jautājumiem, neskatoties uz to, ka, iespējams, būs vēlmes piebremzēt Eiropas zaļo kursu. RSU Sociālo zinātņu fakultātes pētniece norādīja, ka Eiropa ir apņēmusies izbeigt atkarību no Krievijas fosilajiem resursiem, taču tā vietā ir kaut kas jāliek. Ir pieņemta virkne normatīvu, kas saistīti ar vēja un saules enerģijas plašāku izmantošanu, akumulatoru attīstību, lai enerģiju varētu ne tikai ražot, bet arī uzglabāt. Tāpat procesā ir virkne iniciatīvu un inovāciju par ūdeņraža izmantošanu. Lai lieki netērētu energoresursus, pastiprināta uzmanība tiek pievērsta energoefektivitātei. Kleinberga pieļauj, ka Eiropas zaļā kursa ieviešana tiks sadalīta daļās un, iespējams, enerģētikas iniciatīvas turpināsies līdzīgi kā iepriekš. Taču aprites ekonomikas, lauksaimniecības, ilgtspējīgākas pārtikas, biodaudzveidības un it īpaši ar zemes apstrādi un izmantošanu saistītie elementi varētu transformēties. RSU Sociālo zinātņu fakultātes pētniece atgādina, ka plašas debates bijušas par Dabas atjaunošanas regulu. Runa ir par to, ka ES ne tikai ir jāaizsargā noteikts teritoriju daudzums, bet arī jāatjauno degradētās teritorijas. Par regulu bijušas karstas debates gan ES Padomē, gan EP, kas noslēgušās ar kompromisu, kas ir mazāk ambiciozs nekā sākumā.

Savukārt, kas attiecas uz ārpolitiku, tad izaicinājumi jaunajam EP būs ne tikai karš Ukrainā, bet arī situācija Rietumbalkānos saistībā ar Krievijas un Ķīnas ietekmes pieaugumu reģionā, kā arī konflikts starp Izraēlu un "Hamās" Tuvajos Austrumos. Viņasprāt, tas ir strīdīgs jautājums, kur katra ES dalībvalsts pārstāv savu nacionālo pozīciju, un tas šķel bloku. Tas prasīs no ES ilgtermiņa stratēģiju attiecībā uz Ķīnu un Taivānu, Krieviju un Baltkrieviju, Āfriku, Latīņameriku, Vidusjūras reģionu un Tuvajiem Austrumiem, kur Eiropas intereses ir nepieciešams definēt no jauna.

Nobīde uz labējo pusi

Vēlēšanas nesīs izmaiņas EP sastāvā un gaidāma nobīde uz labējo pusi, prognozēja LĀI ES programmas vadītāja. Pēc viņas paustā, sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka centriski labējā partija, kas ir ETP, visticamāk, saglabās līdzšinējo pozīciju, savukārt zināms zaudējums būs centriski kreisajiem spēkiem. Sagaidāms, ka centriski liberālā grupa "Renew Europe" zaudēs savas pozīcijas Francijā. Eiropas Zaļā partija saskarsies ar līdzīgu situāciju Vācijā. Savukārt pieaugs radikālo grupu un populistu partiju pārstāvniecība EP. Tas, savukārt, spēs mainīt prioritātes un virzību.

"Ja mums, piemēram, ir aktuāli klimata un enerģētikas jautājumi, tad skatīsimies, kādā veidā tiks rāmētas nākamās prioritātes saistībā ar ģeopolitiku. Tas nebremzēs lēmumu pieņemšanu kā tādu, tomēr šīs puses bieži vien dod priekšroku īstermiņa ekonomiskiem ieguvumiem, nevis ilgtermiņa ilgtspējības un vides problēmām, tamdēļ tas varētu izraisīt progresa trūkumu ES klimata mērķu sasniegšanā un, iespējams, mazināt ES spēju risināt globālās klimata problēmas," uzsvēra Palkova, piebilstot, ka starp koalīcijām visdrīzāk nebūs vērojamas lielas izmaiņas, taču galēji labējo pieaugums EP būs redzams.

Pēc Kleinbergas paustā, iepriekšējā pieredze rāda, ka tieši EP ir vieta, kas dod iespēju izvirzīties radikāliem spēkiem, jo tieši EP nostiprinājās un savu balsi ieguva Naidžels Farāžs un viņa sekotāji, kas atbalstīja Lielbritānijas izstāšanos no ES. Var redzēt, ka arī, piemēram, Francijas "Nacionālajai frontei", kuras līdere ir Marina Lepēna, labāki rezultāti ir EP vēlēšanās nekā nacionālajās. Šādu radikālu spēku panākumi EP vēlēšanās ir izskaidrojami ar zemo vēlētāju aktivitāti.

Viņa pieļāva, ka uz EP vēlēšanām aizies tie, kuri patiešām grib nobalsot un zina, par ko balsot, un kuri redz, ka EP ir iespēja īstenot savas intereses. RSU Sociālo zinātņu fakultātes pētniece norāda, ka labējie, kuriem bieži vien nav paveicies nacionālajās vēlēšanās, aktīvi izvērš kampaņu pirms EP vēlēšanām, lai nokļūtu uzmanības lokā un tiktu ievēlēti.

Kleinberga atzīmēja, ka tiek prognozēts lielāks deputātu vietu skaits Identitātes un demokrātijas grupā, kas ir galēji labēja. Tajā pašā laikā nav garantiju, ka šī grupa nesašķelsies. Nupat no grupas ir izslēgta Vācijas galēji labējā partija "Alternatīva Vācijai" par nacismu tolerējošiem izteikumiem. Savukārt Marina Lepēna mēģina normalizēt "Nacionālās frontes" tēlu, veidojot ciešākas attiecības ar Itālijas premjerministri Džordžu Meloni, kas pārstāv Eiropas Konservatīvo un reformistu grupu. Arī šai centriski labēji noskaņotajai EP grupai nākamajā sasaukumā varētu palielināties vietu skaits.

Viņa vērsa uzmanību uz to, ka šī grupa ir viens no tradicionālajiem Eiropas politiskajiem spēkiem un vēsturiski tajā iekļāvušās tādas partijas kā, piemēram, pašmāju Nacionālā apvienība (NA). RSU Sociālo zinātņu fakultātes pētniece norādīja uz risku, ka EP politisko grupu nav pārāk daudz un līdz ar to tajās nokļuvušās partijas mēdz būt ļoti atšķirīgas. Kā skaidroja pētniece, Eiropas Konservatīvo un reformistu grupā ir gan NA, kura nav labēji radikāla, gan arī Polijas "Likums un taisnīgums", kas iestājas par daudz protekcionistiskāku Eiropu, ierobežojumiem tiesu varai un mediju brīvībai. Ungārijas premjers patlaban risina sarunas par savas partijas iekļaušanos grupā, līdz ar to tradicionālā partiju alianse, kas vienmēr bijusi nedaudz skeptiskāka pret ciešāku ES integrāciju, tagad iekšēji kļūst daudz labējāka.

Viņas ieskatā jautājums ir arī par lielajām aliansēm. Klasiski divas populārākās partijas ir bijušas ETP un Eiropas sociāldemokrāti. Situāciju mainīja aizvadītās EP vēlēšanas, kad šīm partijām vairs nebija vairākuma un bija jāmeklē draudzības vai alianses ar citām grupām.

"Tiek prognozēts, ka gan ETP, gan sociāldemokrātiem būs mazāk vietu jaunajā sasaukumā nekā patlaban. Atkarībā no tā, kurš uzvarēs, tam arī būs jāveido lielā koalīcija. Viena no iespējamām koalīcijām ir tāda, ko veido ETP, Eiropas Konservatīvo un reformistu alianse un Identitāte un demokrātija. Skaidrs gan, ka šāda koalīcija visdrīzāk neizveidosies. Fon der Leiena ir paziņojusi, ka viņa nesadarbosies ar partijām, kas atbalsta Putinu," sacīja RSU Sociālo zinātņu fakultātes pētniece.

Tad ir jautājums par ETP sadarbību ar Eiropas Konservatīvo un reformistu aliansi. Debatēs fon der Leiena paziņoja, ka varētu sadarboties ar konservatīvajiem, ja vien viņi izpilda nosacījumus: ir pret Putinu, ir par likuma varu un Eiropu. Otra lielākā alianse varētu būt tāda, ko veido ETP, sociāldemokrāti un "Renew Europe", taču, kāda alianse patiesībā izveidosies, ir interesants jautājums. Pētnieces ieskatā viss ir atkarīgs no vēlētājiem un viņu izvēlēm.

"Ja vairākums balsu tiks ETP, visticamāk, ka Eiropadome nominēs fon der Leienu kā nākamo EK priekšsēdētāju, taču EP viņu apstiprinās tikai tad, ja viņa spēs parādīt, kāda būs koalīcija un kādā veidā tiks nodrošināts vairākums lēmumos. Tad, protams, seko jautājums, uz kuru pusi slieksies pati politiķe. Skaidrs, ka viņa nesadarbosies ar galēji labējiem. Tas varētu nozīmēt, ka vairākuma koalīcija tikai ar Eiropas Konservatīvo un reformistu grupu nesanāks, būs jāņem vēl kāds klāt, tikai nav zināms ko," pauda pētniece.

Fon der Leienai vēl viens termiņš

Kleinberga uzsvēra, ka tas nav pilnīgi pašsaprotami, ka fon der Leiena turpinās vadīt EK. Tas ir saistīts ar to, vai ETP tiešām vēlēšanās iegūs visvairāk balsu. Tāpat patlaban nav skaidrs, vai ETP varēs piedāvāt tādu koalīciju, kas Eiropadomei šķitīs pārliecinoša. Pētniece norāda, ka Līgums par ES neparedz to, ka obligāti ir jāapstiprina kandidāts no partiju grupas, kas iegūs vislielāko balsu skaitu EP vēlēšanās. Ir jāizvirza un jāapstiprina kandidāts, kurš spēj nodrošināt vairākumu EP.

"Ja Eiropadome redzēs, ka fon der Leiena nespēs nodrošināt vairākumu, tā skatīsies uz alternatīvām. Jautājums, kas varētu būt šīs alternatīvas. Interesanti, ka, piemēram, Eiropas Konservatīvo un reformistu grupa un Identitāte un demokrātija nav izvirzījuši savus kandidātus, tādējādi pasakot, ka viņi šajā procesā neiesaistās, sagaidīs vēlēšanu beigas un tad skatīsies, kas varētu būt potenciālie kandidāti," sacīja Kleinberga.

Viņasprāt, fon der Leiena būs dilemmas priekšā. Viņa būs spiesta solīt, piekrist visāda veida kompromisiem, lai tikai spētu nodrošināt vairākumu. Pētniece pieļāva, ka tas ir viens no iemesliem, kāpēc ir maz ilūziju, ka Eiropa varētu turpināt attīstīties uzņemtajā virzienā, jo kompromisi būs jāpanāk. Kleinberga atzīmē, ka bieži vien EK prezidenta amatu skata kontekstā ar citiem augstiem amatiem Eiropā - būs jāieceļ Eiropadomes prezidents un jauns augstais pārstāvis ārlietās.

"Parasti šajā procesā mēģina nodrošināt reģionālo un dzimumu līdzsvaru. Ja fon der Leienu izvirza un apstiprina EK vadītāja amatā, visticamāk, augstajam pārstāvim - ņemot vērā Krievijas īstenoto karu Ukrainā un drošības jautājumu aktualitāti - vajadzētu virzīt kādu no mūsu reģiona. Tas varētu būt soms, polis vai arī tikpat labi latvietis vai latviete. Fon der Leienas apstiprināšana uz nākamo termiņu nav 100% droša. Tas ir atkarīgs no kalkulēšanas spējām, kurš iegūs balsu vairākumu EP, un tā, vai ETP būs gatavi piekāpties un pieņemt kompromisus," teica pētniece.

Savukārt Palkovas ieskatā fon der Leiena varētu tikt pie otra termiņa, jo ne par velti ETP viņu ievēlēja par vadošo kandidāti, padarot par vienīgo politiskā spēka kandidāti šim amatam. Viņa norāda, ka fon der Leiena nesaskaras ar popularitātes problēmām, kas saistīts ar viņas darbu šī sasaukuma laikā, kas bija sarežģīts - Covid-19 pandēmija, karš Ukrainā, enerģētikas krīze, saspīlējumi Tuvajos Austrumos, situācija ar Izraēlu un "Hamās", migrācijas spiediens.

"Apzinoties ģeopolitisko situāciju un tās nopietnību, fon der Leienai bija panākumiem bagāts termiņš, uz ko līderi noteikti skatīsies. Jautājums ir, ar kādu mandātu tālāk nāks fon der Leiena. Pieļauju, ka viņas prioritātes varētu būt ES paplašināšanās, drošība un ārpolitika, tostarp, protams, demokrātijas vērtības. Ja iepriekš tas bija Eiropas zaļais kurss, ar kuru viņa nāca klajā, šoreiz akcents varētu būt uz ES paplašināšanos un drošību. Ne velti mēs runājam par drošības komisāra amata izveidi, kas noteikti arī tiks izveidots jaunajā komisijā," sacīja LĀI ES programmas vadītāja, piebilstot, ka fon der Leienas vīzija par politiku tagadējā ģeopolitiskajā situācijā būs pārāka nekā citiem iespējamiem kandidātiem uz šo amatu.