Čehijas ministrs: "Čehijai nav problēmu, ja mūsu ieročus izmanto triecieniem Krievijas teritorijā"
Lai gan Amerikas Savienoto Valstu un Vācijas attieksme pret Ukrainas aicinājumu izmantot to ieročus pa mērķiem Krievijas teritorijā ir noraidoša, aizvien vairāk valstu paudušas atbalstu Ukrainas tiesībām aizstāvēt sevi no agresora arī ārpus savas valsts robežām.
Čehija neiebilst pret to, ja Ukraina izmanto Prāgas piegādāto munīciju triecieniem Krievijas teritorijā, ceturtdien paziņoja Čehijas ārlietu ministrs Jans Lipavskis.
"Čehijai nav problēmu ar to, ka Ukraina aizsargā sevi pret agresoru," pirms NATO ārlietu ministru sanāksmes Prāgā izteicās Lipavskis. Tas attiecas arī uz "triecieniem, kam obligāti jānotiek Krievijas teritorijā", piebilda ministrs. "Tas ir noteikums piegādēm no Čehijas", piebilda Lipavskis.
Latvijas aizsardzības ministrs Andris Sprūds paudis līdzīgu nostāju norādot, ka Ukrainai ir jāatļauj veikt uzbrukumus pa objektiem Krievijas teritorijā". "Militāro piegāžu apjoms un ātrums Ukrainai ir tikai viena medaļas puse. Otra puse ir tas, kā šis militārais aprīkojums tiek izmantots. Kamēr dažas valstis neļauj veikt triecienus Krievijas teritorijā, tā turpina nogalināt Ukrainas iedzīvotājus un graut tās infrastruktūru no Krievijas teritorijas,” tā 28.maijā pēc ES Ārlietu padomes aizsardzības ministru sanāksmes Briselē sacīja aizsardzības ministrs Andris Sprūds. Tāpat atbalstu Ukrainai pauduši citi Eiropas politiķi.
"Atbilstoši kara likumam tas ir pilnīgi iespējams un tur nav nekādu pretrunu," ES aizsardzības ministru sanāksmes laikā norādīja Eiropas Savienības (ES) augstais ārlietu pārstāvis Žuzeps Borels. "Eskalācijas riskam ir jāstāda pretī Ukrainas nepieciešamība sevi aizsargāt," viņš uzsvēra.
Borela nostāju atbalstīja vairāki ministri, kas 28. maijā bija pulcējušies Briselē. Nīderlandes aizsardzības ministre Kaisa Olongrēna sacīja, ka Nīderlandei šajā ziņā nav nekādu ierobežojumu un ka "citas valstis, kam ir savādāka nostāja, to mainīs". "Ir ļoti iespējams, ka viņiem ir jāveic trieciens Krievijas teritorijā," sacīja ministre. "Es uzskatu, ka par to pat nevajadzētu būt debatēm," viņa piebilda.
Arī Igaunijas aizsardzības ministrs Hanno Pevkurs pauda cerību, ka "visas valstis, kam ir šie [bruņojuma] aktīvi, arī dos Ukrainai atļauju". "Tas nevar būt normāli, ka Krievija veic triecienus ļoti dziļi Ukrainas teritorijā, bet ukraiņiem ir jācīnās ar vienu roku aiz muguras", viņš sacīja.
