Turpinot iebiedēšanas politiku, Ķīna sāk divu dienu manevrus ap Taivānu

Militārās mācības sākās trīs dienas pēc jaunā Taivānas prezidenta Lai Cjindes inaugurācijas. Reaģējot uz Ķīnas manevriem, Taivāna aktivizējusi savu armiju un krasta apsardzi un pacēla gaisā četrus iznīcinātājus.

Ķīna uzskata Taivānu par savu teritoriju, un abu pušu saspīlējums 180 kilometru platajā Taivānas šaurumā ir palielinājies pēc Lai uzvaras Taivānas prezidenta vēlēšanās janvārī. Pekina ir brīdinājusi, ka jaunais prezidents ir "bīstams separātists", kurš atnesīs Taivānai "karu un pagrimumu".

Lai savā inaugurācijas runā pirmdien sacīja, ka Taivānai jādemonstrē sava apņēmība aizsargāt savu valsti. Ķīna asi kritizēja Lai runu.

Ceturtdien un piektdien notiekošās mācības "Kopīgais zobens-2024A" fokusēsies uz kopīgu jūras un gaisa kaujas gatavības patrulēšanu, kopīgu kaujaslauka kontroles pārņemšanu un kopīgiem precīzijas triecieniem svarīgākajiem mērķiem, ziņoja Ķīnas oficiālā informācijas aģentūra "Sjiņhua". Mācības tiek rīkotas Taivānas šaurumā un uz ziemeļiem, dienvidiem un austrumiem no Taivānas. Tās notiks arī ap Taivānas kontrolētajām Kiņmeņas, Macu, Ucju un Dunjiņas salām.

Ķīnas Tautas atbrīvošanas armijas preses sekretārs Li Sji sacīja, ka šīs mācības būs "stiprs sods par "Taivānas neatkarības" spēku separātisma aktiem un stingrs brīdinājums pret ārēju spēku iejaukšanos un provokācijām".

Taivānas Aizsardzības ministrija pēcpusdienā paziņoja, ka konstatējusi Taivānas tuvumā 15 Ķīnas karakuģus un 16 krasta apsardzes kuģus, un Taivānas "reaģēšanas zonā" ielidojušas 33 militārās lidmašīnas.

Kuģi pietuvojušies Taivānai tuvākais aptuveni 44 kilometru attālumā, atklāja augsta ranga Taivānas izlūkošanas amatpersona, piebilstot, ka armija nav konstatējusi kaujas munīcijas izmantošanu manevros. Taivānas Aizsardzības ministrijas preses pārstāvis sacīja, ka Ķīnas manevri ir destruktīvi reģiona mieram un stabilitātei Taivānas šaurumā.

Taivānas jaunais prezidents šodien, apmeklējot militāro bāzi, sacīja, ka viņš "stāvēs frontes līnijā (..), lai kopīgi aizstāvētu nacionālo drošību". "Šobrīd starptautiskā sabiedrība pievērš lielu uzmanību demokrātiskajai Taivānai," sacīja prezidents, konkrēti neminot Ķīnas mācības. "Saskaroties ar ārējiem izaicinājumiem un draudiem, mēs turpināsim aizstāvēt brīvības un demokrātijas vērtības un aizsargāt mieru un stabilitāti reģionā," sacīja Lai.

Ķīna iepriekš paziņoja par līdzīgiem manevriem ap Taivānu pērnā gada augustā, kad toreizējais Taivānas viceprezidents Lai Cjinde braucienā uz Paragvaju piestāja ASV. Toreiz ar manevriem tika pārbaudīta Tautas atbrīvošanas armijas spēja "pārņemt gaisa un jūras telpas kontroli" un cīnīties "reālos kaujas apstākļos".

Taivāna un kontinentālā Ķīna tiek pārvaldītas atsevišķi, kopš 1949.gadā šajā salā patvērās pilsoņkarā sakautā Ķīnas Republikas nacionālistu valdība, bet komunistu ieņemtajā Ķīnas kontinentālajā daļā tika proklamēta Ķīnas Tautas Republika, kas joprojām uzskata Taivānu par savas teritorijas sastāvdaļu, kaut gan Ķīnas komunisti to nekad nav kontrolējuši.