"Paldies Dievam, ka esam mājās!" Austrālieši reaģē uz evukuāciju no Jaunkaledonijas
Austrālijas un Jaunzēlandes valdības šonedēļ sākušas evakuēt savus pilsoņus no nemieru pārņemtās Francijas Klusā okeāna teritorijas Jaunkaledonijā. Evakuētie austrālieši, kas Jaunkaledonijā bija iestrēguši uz vairāk nekā nedēļu, pauž atvieglojumu par atgriešanos mājās.
Austrālijas ārlietu ministre Penija Vonga otrdien apstiprināja, ka Austrālija saņēmusi atļauju no Francijas varasiestādēm diviem lidojumiem, lai evakuētu pilsoņus un citus tūristus. Jau otrdienas vakarā Brisbenā nolaidās divas Austrālijas Karalisko gaisa spēku lidmašīnas, kurās atradās 108 austrālieši un citi tūristi, kas bija iestrēguši Francijas Klusā okeāna teritorijā starptautiskās lidostas slēgšanas dēļ.
Kā ABC norāda austrāliete Mērija Hetena, kas ar savu ģimeni bija starp tiem cilvēkiem, kas glābšanas lidmašīnā devās mājup, "notiekošais ir ļoti skumji gan vietējiem iedzīvotājiem, gan tūrisma nozarei.”
"Kad mēs nolaidāmies [Brisbenā], es nodomāju: "Ak, paldies Dievam, mēs esam mājās!”" sacīja Hetena.
Starp evakuētajiem bija arī Gerijs Salmons, kurš dzīvo Kvīnslendas Zelta krastā un jau divdesmit gadus strādā niķeļa ieguves rūpniecībā. Viņš pauda nožēlu par notiekošo, sakot, ka nemieru radītie zaudējumi varētu būt mērāmi miljardos.
Daudzi austrālieši joprojām atrodas Jaunkaledonijā – aptuveni 300 ir reģistrējušies kā iestrēguši galvaspilsētā Numeā vai tās tuvumā.
Savukārt Jaunzēlandes militārpersonas uz Oklendu nogādājušas 48 savus pilsoņus.
Arī Francija paziņojusi, ka šodien sāks evakuēt savus pilsoņus – Jaunkaledonijā uzturas aptuveni 500 francūži.
Nemieru skartajā teritorijā ceturtdien ieradīsies arī Francijas prezidents Emanuels Makrons. Viņu pavadīs arī valsts iekšlietu ministrs un bruņoto spēku ministrs.
Nemieri Jaunkaledonijā
Protesti Jaunkaledonijā pieņemas spēkā. Protesti ir reakcija uz Francijas parlamenta debatēm par vēlētāju loka paplašināšanu Jaunkaledonijas provinču vēlēšanās.
Kā zināms, nekārtības Jaunkaledonijā notiek kopš pagājušās nedēļas, kad Francija pieņēma pretrunīgi vērtētu vēlēšanu reformu. Nemieros Jaunkaledonijā gājuši bojā vismaz seši cilvēki un vēl simtiem guvuši ievainojumus. Jaunkaledonijā ieviesta nakts komandantstunda un aizturēti aptuveni 270 nekārtību cēlāji.
