ASV nosūtīs Ukrainai 60 miljardus dolāru. Tomēr kam šī nauda patiesībā paredzēta?
Amerikas Savienotās Valstis aizvadītajā mēnesī apstiprināja palīdzības nosūtīšanu Ukrainai 60 miljardu ASV dolāru apmērā. Tomēr kam šie līdzekļi īsti paredzēti? Skaidro Jauns.lv.
20. aprīlī Amerikas Savienoto Valstu Pārstāvju palāta apstiprināja likumprojektu, kas paredz palīdzības nosūtīšanu Ukrainai 60 miljardu dolāru apmērā. 24. aprīlī likumprojektu oficiāli apstiprināja ASV prezidents Džo Baidens, bet medijs "CNN" jau 23. aprīlī ziņoja, ka daļa Ukrainai piešķirtās ASV palīdzības jau atrodas Polijā un Vācijā.
Ukrainai piešķirtā palīdzības pakete veido mazāk nekā 7 procentus no ASV aizsardzības budžeta, un tās mērķis ir mazināt Krievijas armijas militārās spējas, kā arī stiprināt ASV armiju un aizsardzības nozari. Palīdzības paketi nosacīti var iedalīt 4 daļās: ASV militāro krājumu atjaunošana; ieroču piegāde Ukrainai; atbalsts Ukrainas ekonomikai un ASV militārās operācijas Eiropā.
ASV militāro krājumu atjaunošana
Lielākā finansējuma daļa, jeb 25,7 miljardi dolāru atvēlēti ASV militāro krājumu atjaunošanai un papildināšanai. ASV jau vairākkārt caur kredīta iestādi PDA nosūtījusi Ukrainai nepieciešamo militāro palīdzību, tai skaitā pretgaisa aizsardzības sistēmas, artilērijas lādiņus, bruņumašīnas un prettanku ieročus. Minētie 25,7 miljardi dolāru tiks izmantoti, lai ASV savus krājumus pēc palīdzības nosūtīšanas Ukrainai spētu atjaunot.
Tāpat šie līdzekļi tiks izmantoti, lai uzlabotu ASV aizsardzības rūpnieciskās bāzes - lai palielinātu to ražošanas jaudu, kā arī lai uzsāktu modernāku ieroču un munīcijas ražošanu. Piemēram, likumprojektā ir iekļauta sadaļa, kas paredz piešķirt finansējumu ASV armijai, lai tā spētu sasniegt savus 2025. gada ražošanas mērķus — saražot 100 tūkstošus 155 milimetru (mm) artilērijas šāviņus mēnesī. Patlaban ASV saražo aptuveni 40 tūkstošus artilērijas šāviņu mēnesī, turpretim Ukrainai ir nepieciešami vismaz 100 tūkstoši šāviņu mēnesī, vai līdz pat 180 tūkstošiem šāviņiem īstenojot uzbrukuma operācijas.
Ieroču piegāde Ukrainai
Palīdzības paketē aptuveni 17 miljardi dolāru atvēlēti Ukrainas aizsardzības spēju palielināšanai. 13.8 miljardi tiks veltīti tādām aktivitātēm kā Ukrainas karavīru un kaujas vienību sagatavošanai darbam ar jauniem ieročiem, kā arī pašu ieroču iegādei. Savukārt, 3.3 miljardi dolāru atvēlēti ASV izlūkošanas dienesta operācijām. Palīdzības paketē ir minēts punkts, kas paredz, ka ieroči par atvēlētajiem līdzekļiem Ukrainai būs jāiegādājas no ASV ražotājiem.
Atbalsts Ukrainas ekonomikai
Palīdzības paketē 7.9 miljardi dolāru atvēlēti Ukrainas valdības funkciju uzturēšanai, turklāt šī naudas summa noformēta kā aizdevums, kas teorētiski nozīmē, ka Ukrainai tā ar laiku būs jāatgriež aizdevējam.
Visticamāk, ka šī palīdzības paketes daļa noformēta kā aizdevums nevis dotācija saistībā ar Donalda Trampa intensīvajiem centieniem pārtraukt palīdzības paketes piešķiršanu Ukrainai un aicinājumiem saviem republikāņu biedriem palīdzības sniegšanu Ukrainai neatbalstīt. Iespējams, tieši formulējuma maiņa ļāvusi vairākiem republikāņiem nosliekties par labu likumprojektam.
Jāpiebilst, ka viens no apakšpunktiem paredz, ka ASV prezidents, sākot no 2024. gada 15. novembra Ukrainai piešķirto aizdevumu var virzīt uz Kongresu atkārtotai izskatīšana, lai no valsts līdzekļiem norakstītu aptuveni 50 procentus no aizdevuma summas.
Respektīvi, ja Džo Baidena administrācijai 15. novembrī izdosies norakstīt pusi no aizdevuma summas, tad ja pie varas 2025. gada 20. janvārī nāktu Donalds Tramps, viņš šo summu Ukrainai vairs nevarētu pieprasīt. Cits likuma punkts paredz, ka no 2026. gada 1. javāra ASV prezidenta spēkos ir norakstīt arī atlikušo aizdevuma summu, kas piešķirta Ukrainai.
ASV operācijas Eiropā un humanitārā palīdzība Eirāzijā
Aptuveni 9.8 miljardi dolāru atvēlēti ASV militārām operācijām Eiropā un humanitārajai palīdzībai Eiropai, Eirāzijai un Centrālāzijai. Ukrainas palīdzības paketē 7.3 miljardi dolāru atvēlēti ASV spēku klātbūtnei Eiropā. Sākotnēji ASV Eiropā bija izvietojuši aptuveni 20 tūkstošus savu karavīru, tomēr nu šis skaits samazinājies līdz aptuveni 10 tūkstošiem karavīru. Līdz ar to, ka ASV 2024. gada Aizsardzības budžets pilnībā nenosedz šo spēku izvietošanas izmaksas, daļa nepieciešamo līdzekļu tiks ņemti no Ukrainas palīdzības paketes.
Savukārt, 2.5 miljardi paketē atvēlēti humanitārās palīdzības sniegšanai. 1.6 miljardi dolāru tiks piešķirti īpašajam fondam "Palīdzība Eiropai, Eirāzijai un Centrālāzijai", 300 miljoni dolāru narkotiku apkarošanai, 100 miljoni dolāru atmīnēšanas operācijām, bet 481 miljons dolāru - lai atbalstītu uz ASV emigrējušos Ukrainas bēgļus.
Tāpat 150 miljoni atvēlēti enerģētikas problēmjautājumu risināšanai, tai skaitā spēkstaciju aizsardzībai pret potenciāliem kodolnegadījumiem, bet 98 miljoni piešķirti medicīnas ierīču pētījumiem, kas ir nozīmīgs darbs, tomēr tas nav gluži saistīts ar karadarbību Ukrainā.
Konteksts
Ceļš līdz Ukrainas palīdzības paketes apstiprināšanai nebija viegls - to pavadīja nepārtrauktas demokrātu un republikāņu cīņas un nespēja vienoties par Ukrainai piešķiramā finansējuma apjomu vai nepieciešamību. Jau aizvadītā gada 6. decembrī Senāts atteicās apstiprināt Džo Baidena administrācijas virzīto palīdzības paketes nosūtīšanu Ukrainai un Izraēlai 105 miljardu apmērā.
"Republikāņi uzskata, ka var iegūt visu, ko vēlas, bez jebkāda abpusēja kompromisa. Un tagad viņi ir gatavi kaujas laukā Ukrainu burtiski nospiest uz ceļiem un šajā procesā kaitēt ASV nacionālajai drošībai," pēc Senāta noraidījuma sašutumu pauda Džo Baidens.
Aktīvi pret palīdzības piešķiršanu Ukrainai iestājās bijušais Baltā nama saimnieks un republikāņu līderis Donalds Tramps, kurš atkārtoti aicināja republikāņus noraidīt palīdzības piešķiršanu Ukrainai. Pēc mēnešiem ilgas kavēšanās šī gada 20. aprīlī ASV pārstāvju palāta ar 311 balsīm “par” un 112 “pret” beidzot apstiprināja palīdzības sniegšanu Ukrainai, tomēr vairums no 213 republikāņiem, jeb 112 no viņiem, palīdzības sniegšanu Ukrainai neatbalstīja.
