Lietuva negrasās izteikt līdzjūtību Irānai sakarā ar tās prezidenta nāvi - ministrs paskaidro iemeslu

Lietuvas ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis paziņoja, ka Irānas aktīvā līdzdalība Krievijas agresijā pret Ukrainu, ar saviem droniem palīdzot nogalināt tās iedzīvotājus, neļauj paust šādu līdzjūtību. “Man ir neērti izteikt līdzjūtību, kamēr Irāna nosūta dronus, kas tiek izmantoti pret civiliedzīvotājiem Ukrainā,” viņš paziņoja savā “X” kontā.

Jau ziņots, ka Irānā 19. maijā sliktos laika apstākļos avarēja helikopters, kurā atradās prezidents Ibrahims Raisi, ārlietu ministrs Hoseins Amirs-Abdollahians un Austrumazerbaidžānas provinces ģenerālgubernators Maleks Rahmati, prezidenta apsardzes priekšnieks Sardars Musavi, Irānas augstākā vadītāja pārstāvis Austruazerbaidžānā Mohamas Ali Ale-Hašemi, miesassargs un trīs apkalpes locekļi. Avārija notika kalnainā un mežainā apvidū Austrumazerbaidžānas provincē.

Ne visi sēroja par Raisi nāvi ne tikai sakarā ar pēdējo gadu represijām pašā Irānā vai  irānas aktīvo dalību Krievijas agresijā Ukrainā, Ibrahimam Raisi jau sen bija iesauka “Teherānas miesnieks” par viņa darbību Irānas galvaspilsētas Teherānas prokurora vietnieka amatā, piedaloties pēc toreizējā Irānas augstākā vadītāja, ājatollas Rūhollāha Mūsavī Homeinī pavēles veiktajā ieslodzīto politisko pretinieku sodīšanā ar nāvi. Operācijā, kas sākās 1988. gada 19. jūlijā un ilga apmēram piecus mēnešus vairākās valsts pilsētās, tika nogalināti vairāki tūkstoši ieslodzīto, tostarp sievietes un pat 13 gadus veci bērni, iespējams, līdz pat 30 000 cilvēku. Milzīgā skaita dēļ ieslodzītos pa grupām iekrāva kravas automašīnās un pakāra ceļamkrānos ar pusstundas intervālu.

Jāpiebilst, ka Raisi, kurš bija astotais Irānas prezidents, bija jau otrais savu pilnvaru laikā mirušais Irānas prezidents. 1981. gadā bumbas sprādzienā tika nogalināts otrais Irānas prezidents Mohamads Ali Radžai, kurš savā amatā pabija nieka 28 dienas un zaudēja dzīvību kopā ar premjerministru Mohamadu Džavadu Bahonaru.