Baltijas pagāni importēja zirgus upurēšanas rituāliem

Laikā no pirmā līdz 13. gadsimtam zirgi bijuši ļoti svarīgi senajā baltu kultūrā. To apliecina daudzi izrakumos atrasti artefakti, un tā laika ceļotāji ir vēstījuši, ka baltu elite dzēra raudzētu ķēves pienu. Tā kā šīm ciltīm pirms pievēršanas kristietībai nebija lasītprasmes, lielākā daļa informācijas par viņu dzīvi, ieskaitot pagānu reliģiju, gūta no arheoloģiskās izpētes.

Jaunā pētījumā, kas publicēts žurnālā “Science Advances”, detalizēti aprakstīta biomolekulārā analīze par 80 upurētiem zirgiem no deviņām senvietām Baltijas jūras austrumu reģionā – mūsdienu Polijā, Lietuvā un Kēnigsbergas apgabalā. Upurēšanai izvēlētas gan ķēves, gan ērzeļi, daži zirgi ievesti no diezgan liela attāluma.

Agrākais pieņēmums bija, ka ērzeļi īpaši atlasīti publiskai upurēšanai un ka šis rituāls – bieži ar galvas nociršanu vai aprakšanu dzīviem – bija ieviests baltiešu elites karotāju bērēs. Pētnieki analizēja zirgu DNS un konstatēja, ka aptuveni 66% bija ērzeļi un 34% ķēves.

“Mūsu rezultāti liecina, ka baltieši šim rituālam neizvēlējās tikai ērzeļus, kā tika uzskatīts iepriekš,” izdevumam “Live Science” norāda pētījuma galvenā autore, zooarheoloģe Ketrīna Frenča, kura agrāk strādāja Kārdifas universitātē Lielbritānijā, bet tagad darbojas Vašingtonas štata universitātē ASV.

Analizējot stroncija izotopus zobu emaljā, kas ļauj noteikt izcelsmi, konstatēts, ka trīs zirgi nav dzimuši uz vietas. Vislielākā iespējamība ir Skandināvijas pussala, īpaši Zviedrijas austrumi un centrālā daļa vai Somijas dienvidi.

Visi trīs zirgi miruši aptuveni 11. līdz 13. gadsimtā, kad tirdzniecības tīkli pāri Baltijas jūrai, īpaši ar Zviedriju, bija labi izveidoti. Zviedrijas karaliste 1164. gadā oficiāli pievērsās kristietībai, taču pagāni vēl pretojās jaunajai ticībai. Atklājums liecina, ka zirgi pārvesti pār jūru ar kuģiem. Frenča plāno jaunu pētījumu, lai noskaidrotu, kā un cik daudz zirgu varēja pārvadāt ar vikingu laika kuģiem.