Slovākijas premjerministrs Fico paredzēja savu likteni? Nesen viņš publicēja brīdinājumu
Slovākijas premjerministrs Roberts Fico, kuru smagi ievainoja 15. maija atentātā, jau aprīlī bija brīdinājis, ka sabiedrības neapmierinātība var izvērsties kāda valdības politiķa slepkavībā.
“Ielās nepiedienīgi lamā valdības politiķus, es tikai gaidu, kad šī frustrācija, kuru intensīvi pastiprina “Dennik N”, “Sme” un “Aktuality”, novedīs pie kāda no galveno valdības politiķu slepkavības. Un es nepārspīlēju ne par vienu milimetru,” viņš paziņoja sociālajā vietnē “Facebook” 10. aprīlī publicētajā videouzrunā. Viņš toreiz apsūdzēja opozīciju "dusmu un naida" sēšanā.
Jau ziņots, ka Fico spēj runāt, bet ir noguris un viņa stāvoklis joprojām ir ļoti smags, pēc sava sabiedrotā apmeklējuma slimnīcā pavēstīja jaunievēlētais Slovākijas prezidents Peters Pellegrīni. Kā ceturtdien paziņoja Fico vietnieks, premjerministra stāvoklis ir stabilizējies, bet joprojām ir ļoti nopietns.
Ķirurgi naktī pavadīja vairākas stundas operāciju zālē, cīnoties, lai glābtu 59 gadus veco premjeru pēc uzbrukuma.
Vairāki Slovākijas mediji vēsta, ka premjeru sašāvis rakstnieks Jurajs Čintula, kurš sociālajos tīklos atklāti paudis naidu pret Fico.
Atentāts pret Slovākijas premjerministru Robertu Fico; 15.05.2024.
Slovākijas premjerministrs Roberts Fics tika sašauts pēc valdības apspriedes Handlovā. 71 gadu vecais šāvējs arestēts.
Fico ir pazīstams ar savām tirādēm pret žurnālistiem un nesen par saviem ienaidniekiem nosauca vienu no lielākajiem televīzijas tīkliem, divus valsts laikrakstus un vienu ziņu vietni. Viņa valdība jau izpelnījusies asu kritiku par soļošanu autoritārisma virzienā, kā arī korupcijas apkarošanas bremzēšanu.
Kopā ar Ungārijas premjerministru Viktoru Orbānu Fico ir galvenais Krievijas sabiedrotais Eiropas Savienībā un NATO, pastāvīgi vājinot militārās palīdzības centienus Ukrainai.
Roberts Fico 2023. gada 25. oktobrī jau trešo reizi kļuva par Slovākijas premjerministru, priekšvēlēšanu kampaņā solot pārtraukt militāro palīdzību Ukrainai. Viņš bija premjers no 2006. gada 4. jūlija līdz 2010. gada 8. jūlijam, kā arī no 2012. gada 4. aprīļa līdz 2018. gada 22. martam, 2009. gadā pildot arī tieslietu ministra pienākumus.
Jāpiebilst, ka pēdējā reize, kad atentātā Eiropā tika nogalināts valsts vai valdības vadītājs, bija 2003. gada 12. martā, kad snaiperis nošāva Serbijas premjerministru Zoranu Džindžiču, kad 50 gadus vecais politiķis iznāca no valdības nama Belgradā. Slepkava Zvezdans Jovanovičs, kurš noziegumu pastrādāja pēc bijušā Serbijas Valsts drošības dienesta "Sarkano berešu" specvienības komandiera Milorada Ulemeka pavēles, saņēma 40 gadu cietumsodu. Pats Ulemeks saņēma 40 gadu cietumsodu par Džindžiča slepkavības organizēšanu, bet par citiem noziegumiem, tostarp par bijušā Serbijas prezidenta Ivana Stamboliča slepkavību 2000. gadā, kopumā saņēma 137 gadu ieslodzījumu. Serbu nacionālisti Džindžiču uzskatīja par nodevēju, jo viņš 2001. gadā Hāgas tribunālam izdeva bijušo diktatoru Slobodanu Miloševiču, kurš nomira 2006. gada 11. martā cietuma kamerā pirms tiesas procesa noslēguma.
