foto: REUTERS/SCANPIX
Divi Putina draugi un divas pudeles konjaka: viena prezidenta vizīte Eiropā parāda, cik radikāli mainījusies pasaule pēc Krievijas uzbrukuma Ukrainai
Serbijas goda sardze "Air China" lidmašīnas priekšā pirms Ķīnas prezidenta Sji Dzjiņpina izlidošanas pēc viņa divu dienu vizītes Belgradā, Serbijā, 2024. gada 8. maijā.
Pasaulē
2024. gada 11. maijs, 06:13

Divi Putina draugi un divas pudeles konjaka: viena prezidenta vizīte Eiropā parāda, cik radikāli mainījusies pasaule pēc Krievijas uzbrukuma Ukrainai

Ārzemju nodaļa

Jauns.lv

Pēc piecu gadu pauzes Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins apciemoja Eiropu. Viņa vizīte parādīja, cik radikāli mainījusies pasaule šajā īsajā laikā un cik ļoti attālinājušies Rietumi un Austrumi pēc Krievijas uzbrukuma Ukrainai.

Ķīna no Eiropas partnera un konkurenta ir pārvērtusies par sāncensi, kas apdraud tās drošību. Piecu gadu laikā Ķīnas ekonomika apsteigusi eiropeisko, bet Sji konsolidējis visu varu savās rokās un kļuvis faktiski par mūža valdnieku pretēji mūsdienu ķīniešu tradīcijai, raksta BBC.

Viņš nav novērsies no "dārgā drauga" Vladimira Putina, kad tas kļuva par izstumto Rietumos, un nav nosodījis viņa sākot pirmo vērienīgo karu Eiropas teritorijā kopš Otrā pasaules kara.
Eiropai bija ko aizrādīt Sji, bet tas sastādīja Eiropas tūres maršrutu tā, ka visas piecas dienas staigāja pa paklājiem un pusdienoja teltīs kara orķestru un folkloras ansambļu pavadījumā, un tikai vienā no šīm dienām — pašā pirmajā — uzklausīja no eiropiešiem pretenzijas par nebūšanām tirdzniecībā un atbalstu Krievijai, kas uzbruka Ukrainai.

Pārējo laiku viņš vai nu privāti komunicēja ar pieklājīgo franču prezidentu Emanuelu Makronu, vai publiski — ar Ķīnas "uzticamajiem draugiem" divu galveno Putina draugu Eiropā personā: ungāru premjeru Viktoru Orbānu un serbu prezidentu Aleksandru Vučiču.

Sji parādījies eiropiešiem Ķīnas imperatora tēlā, kurš gatavs klausīties, bet neieklausīties Eiropas pretenzijās, ko viņš uzskata par ASV vasali - Ķīnas vienīgo militāro, ģeopolitisko un ekonomisko sāncensi, saka eksperti. Bet vizītes horeogrāfija liecina, ka tā bija vērsta nevis uz Eiropas, bet gan uz Ķīnas iekšējo auditoriju.

"Vizīte ir skaidrs signāls iekšējam patēriņam: skat, mums ir draugi Eiropā," Sji brauciena rezultātus novērtēja franču eksperts Filips Lekorē no "Asia Society France".

Divas pudeles konjaka

Tāpat kā pagājušā gada braucienā uz Pekinu, Francijas prezidents Parīzē nospēlēja labo policistu, bet sliktā lomu uzticēja Eiropas Komisijas vadītājai Urzulai fon der Leienai.
Attiecīgajā manierē abi Sji izteica divas galvenās Eiropas pretenzijas. Pirmā ir negodprātīga, pēc ES domām, konkurence no Ķīnas puses tirdzniecībā. Otra ir Ķīnas atbalsts Krievijai, kas karo ar Ukrainu.

Uz pirmo pretenziju Sji atbildēja tradicionālā manierē — nekādu problēmu nav, mēs tikai ražojam preces labāk un lētāk par jūsējām. Bet karu viņš kā vienmēr nosauca par "krīzi" un izteicās tādā garā, ka mūs tas neskar, nevajag ar mums kašķēties Ukrainas dēļ.

"Mēs esam pret to, ka krīze Ukrainā tiek izmantota trešās valsts apsūdzībai vai nomelnošanai un jauna Aukstā kara kurināšanai," Sji sacīja ar Makronu kopīgā preses konferencē. "Ķīna nav sākusi šo krīzi un tajā nepiedalās."

Tirdzniecības strīdu augsnē Makrons sasniedzis tikpat nesekmīgus panākumus kā centienos pierunāt Sji atteikties no Putina.

Francijas prezidents Ķīnas vadītājam uzdāvinājis divas konjaka pudeles — Hennessy XO un Louis XIII no Remy Martin (no 3000 eiro par pudeli). Taču Sji tikai solīja uz laiku neiekasēt nodevas franču brendija importam — kamēr nebūs beigusies pretmonopola izmeklēšana, ko Pekina sāka, reaģējot uz līdzīgu ES soli attiecībā uz Ķīnas elektromobiļiem, kas pārpludinājuši Eiropas tirgu.

Tirdzniecības karš turpinās, bet kauju par Ķīnas investīcijām pagaidām uzvar tie, kas Sji nemoka ar jautājumiem par Putinu, neķer Ķīnas spiegus un neprasa piekļuvi Ķīnas tirgum, lai novērstu sašķiebumus tirdzniecībā.

Divi Putina draugi

Turpmākajās Eiropas turnejas dienās Sji tika atbrīvots no kritikas un pretenzijām — viņam dziedāja, pateicās un aplidoja visaugstākajā līmenī. Serbijā un Ungārijā viņš atradis eiropiešus, kas ir gatavi ne tikai draudzēties ar Ķīnu, bet arī piekrīt tās nepatikai pret ASV, Eiropas Savienības politiskajām varām un NATO militāro bloku.

Te vairs nerunāja par karu un tirdzniecības strīdiem kā Francijā, bet gan par Ķīnas investīcijām Ungārijā un Serbijā, par elektromobiļu rūpnīcām un ātrgaitas dzelzceļu Belgrada-Budapešta.

"Sji Serbijā ierodas otro reizi astoņu gadu laikā nevis ekonomikas, bet gan politikas dēļ," BBC Serbijas dienestam sacīja Ričards Turčāni no Centrāleiropas Āzijas pētījumu institūta.

"Pirms 25 gadiem NATO nodevīgi bombardēja Ķīnas vēstniecību Dienvidslāvijā. Mēs to nekad neaizmirsīsim. Ķīnas tauta mīl pasauli, bet mēs nekad nepieļausim šī traģiskā stāsta atkārtošanos," Sji rakstīja rakstā serbu laikrakstam pirms vizītes.

Atbraucot viņš uzrunāja Vučiču par "manu mīļo draugu", bet Serbiju nosauca par "brīnišķīgu un draudzīgu valsti". Sji atbalstīja Serbijas "neatkarīgo rīcību" drošības jomā un "teritoriālo integritāti Kosovas jautājumā", bet pretī no Vučiča izdzirdēja: "Taivāna ir Ķīna."

Pēc tam Sji aizlidoja uz Ungāriju, kur viņu atplestām rokām gaidīja premjers Viktors Orbāns. Ungārijā Sji turpināja iedzīt ķīli Rietumu vienotībā un slavēt Ungāriju par to, ka tā ir gatava iet pretī ASV un ES ārpolitikai. "Mēs draudzējamies ne pret kādu un ne pēc kāda diktāta," sacīja Sji.

Putins nākamais!

Sji piektdien devās mājās, bet jau nākamnedēļ pie viņa ciemos ieradīsies uz piekto termiņu svaigi inaugurētais Krievijas līderis Putins. Draudzība ar viņu Ķīnai sabojāja attiecības ne tikai ar ASV un veco Eiropu, bet arī ar tiem, kas vēl nesen bija atvērti sadarbībai. Tas ir vēl viens uzskatāmais Sji Eiropas turnejas rezultāts.

Tikai pirms dažiem gadiem Ķīna veiksmīgi attīstījusi attiecības ar valstīm ES austrumos, cenšoties ar to kompensēt pieaugošo Rietumu lielvalstu naidīgumu. Ķīna sapulcinājusi 16 Eiropas valstis klubā "16 +1", solījusi investīcijas un abpusēji izdevīgu partnerību.

Tomēr nodomu protokoli lielākoties palika uz papīra, naudu ķīnieši neatsūtīja, bet tirdzniecības deficīts tikai pieauga. Kovida pandēmijas sākumā klubs sāka brukt, bet, tiklīdz Kremlis nosūtīja karaspēku Ukrainas iekarošanai, bet Sji turpināja apkampties un tirgoties ar Putinu, "16 +1" iniciatīva izjuka.

Vēl vairāk - iebrukums noveda pie nīstā gan Sji, gan Putina NATO bloka paplašināšanās.
"Tieši teiksim, NATO stiprināšana Eiropas austrumos un ziemeļos nav lielākais Ķīnas diplomātijas sasniegums," sacīja Filips Lekorē no "Asia Society France". "Karš Ukrainā izvērsa valstis Eiropas austrumos un ziemeļos pret Transatlantisko savienību." Sji netaisās viņus pārliecināt, apvainot un uzjautrināt ar alkoholu.

Viņa Eiropas turneja kārtējo reizi pierādīja, ka Eiropu viņš neuzskata par patstāvīgu spēlētāju, nav gatavs tās dēļ nodot sabiedroto Putina personā un nav ar mieru turpināt politiku "skaldi un valdi" — draudzēties ar tiem, kas neuzdod neērtus jautājumus, pret tiem, kuri mūžīgi ir pretenzijas.