Krievija var pastiprināt triecienus un mainīt uzbrukuma mērķus pirms Ukrainā ierodas ASV palīdzība

Pēc analītiķu domām, Krievijas Aizsardzības ministrijas vadītāja Sergeja Šoigu draudi saistībā ar Krievijas Federācijas nodomiem pastiprināt trieciena kampaņu liecina, ka okupanti var mainīt savus uzbrukumu mērķus.

"Krievijas spēki, visticamāk, tuvāko nedēļu laikā pastiprinās bezpilota lidaparātu un raķešu triecienus, lai nodarītu maksimālu kaitējumu Ukrainas infrastruktūrai un aizsardzības industriālajai bāzei pirms ASV palīdzības ierašanās," sacīja analītiķi.

Turklāt ISW pieļauj, ka Krievijas karaspēks tuvāko nedēļu laikā varētu pastiprināt ofensīvas operācijas, pirms Ukrainā nonāks ASV militārā palīdzība.

"Šoigu koncentrēšanās uz Krievijas ofensīvajām operācijām netālu no Časivjaras, uz rietumiem no Avdijivkas un uz rietumiem un dienvidrietumiem no Doneckas, norāda, ka Krievijas spēki, visticamāk, pastiprinās savu ofensīvu šajos apgabalos," teikts ziņojumā.

Analītiķi atgādināja par uzbrukumu transporta infrastruktūrai Dnipropetrovskas apgabalā 19. aprīlī un liek domāt, ka krievi varētu atkārtot un paplašināt šos uzbrukumus tuvāko nedēļu laikā, lai pārtrauktu Ukrainas sauszemes sakaru līnijas.

Kas notiek frontē?

Nesen Ukrainas bruņoto spēku virspavēlnieks Aleksandrs Sirskis sacīja, ka situācija Ukrainas austrumos ir pasliktinājusies. Pēc viņa teiktā, krieviem tika dota pavēle ​​līdz 9. maijam ieņemt Časivjaru.

Ukrainas militārpersonas atzīmē, ka viņi kontrolē situāciju Časivjaras pilsētā, tomēr okupanti nepārtrauc savus uzbrukumus.

Ukrainas apšaudīšana

Krievija gandrīz katru dienu uzbrūk Ukrainai ar dažāda veida droniem un raķetēm. Okupanti atkal vēršas pret enerģētikas sektoru, apšaudot apakšstacijas un termoelektrostacijas.

Gaisa spēki atzīmē, ka visneaizsargātākie pret ienaidnieka uzbrukumiem ir frontes reģioni, kā arī teritorijas pie robežas ar Krieviju. Arī Ukrainas bruņotie spēki uzskata, ka krievi pastiprinās Ukrainas apšaudes.

ASV Senāts atbalsta likumprojektu par militāro palīdzību Ukrainai

ASV Kongresa augšpalāta Senāts 23. aprīļa vakarā atbalstīja likumprojektu paketi, kura ietver likumprojektu par militāro palīdzību Ukrainai 61 miljarda ASV dolāru apmērā.

Šo paketi sestdien pēc mēnešiem ilgas vilcināšanās pieņēma republikāņu kontrolētais Kongresa augšnams Pārstāvju palāta, kur to atbalstīja 310 Pārstāvju palātas deputāti, bet 112 bija pret. Demokrātu kontrolētajā Senātā tā otrdien tika pieņemta ar 79 balsīm par un 18 pret.

Pēc pieņemšanas abās Kongresa palātās pakete tiks nosūtīta ASV prezidentam Džo Baidenam, kurš solījis nekavējoties to parakstīt, lai tā iegūtu likuma spēku.

Neparastajā četru likumprojektu paketē 95 miljardu dolāru vērtībā ir iekļauti arī līdzekļi Izraēlai, drošības palīdzība Taivānai un sabiedrotajiem Indijas un Klusā okeāna reģionā, kā arī pasākumi, kas ietver sankcijas, draudus aizliegt Ķīnai piederošo sociālo mediju lietotni "TikTok" un iespējamu konfiscēto Krievijas aktīvu nodošanu Ukrainai. Tajā ietverta arī humānā palīdzība Gazas joslai, Sudānai un Haiti.

"Beidzot šovakar pēc vairāk nekā sešu mēnešu smaga darba un daudziem līkumiem un pagriezieniem Amerika sūta vēsti visai pasaulei: mēs neuzgriezīsim jums muguru," pirms Senāta balsojuma sacīja Senāta demokrātu vairākuma līderis Čaks Šūmers.

Senāta republikāņu mazākuma līderis Mičs Makonels nosauca šo balsojumu par "ļoti svarīgu dienu mūsu valsts un brīvās pasaules vēsturē".

Pieņemtajā paketē ir izteikti draudi aizliegt visā ASV teritorijā lietotni "Tiktok", ja tā neatbrīvosies no savas Ķīnas māteskompānijas "ByteDance".  Pakete arī paredz 13 miljardus dolāru Izraēlai, kas karo ar palestīniešu kaujinieku grupējumu "Hamās", vairāk nekā 9 miljardu dolāru lielu humāno palīdzību Gazas joslai, Sudānai un Haiti, un 8 miljardu dolāru lielu militāro atbalstu Taivānai.

Pentagona preses sekretārs otrdien paziņoja reportieriem, ka jauna palīdzība Ukrainai var tikt piegādāta "dažu dienu laikā".