Aizvien vairāk savelkoties iespējamā pasaules kara mākoņiem, NATO atzīmē savu 75. gadskārtu

NATO dalībvalstu ārlietu ministri sapulcējās alianses mītnē Briselē, lai atzīmētu alianses dibināšanas līguma parakstīšanas dienu. Plašākas svinības ir paredzētas Vašingtonā no 9. līdz 11. jūlijam. Pasākuma dalībniekiem bija iespēja iepazīties ar dibināšanas līguma oriģinālu.

“Man patīk Vašingtonas līgums. Ne tikai tādēļ, ka tas ir ļoti īss,” ar smaidu izteicās NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs. “Tikai 14 panti uz dažām lapām. Nekad vēl viens dokuments ar tik nedaudziem vārdiem nav tik daudziem cilvēkiem nozīmējis tik daudz. Tik daudz drošības, tik daudz labklājības un tik daudz miera.”

Savukārt ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens atgādināja, ka alianses demokrātijas, brīvības un likuma varas pamatprincipus atkal apdraud tie, kuri uzskata, ka tiesības pieder stiprākajam, kurš var atļauties ar varu grozīt valstu robežas.

“NATO nozīmē izvēles brīvību,” uzsvēra Somijas ārlietu ministre Elina Valtonena. “Demokrātiskās valstis, brīvie cilvēki izvēlējās pievienoties. Pretēji Krievijai, kura paplašinās ar agresiju vai nelikumīgu aneksiju.”

Sapulcējoties gadskārtas atzīmēšanai, 32 NATO dalībvalstu pārstāvji apliecināja apņēmību atbalstīt Ukrainas cīņu pret krievu okupantiem. Saskaroties ar munīcijas trūkumu, Ukraina šonedēļ bija spiesta pazemināt militārā iesaukuma slieksni no 27 uz 25 gadiem, cenšoties noturēt krievu uzbrukumu.

“Ukraina katru dienu cieš no nepārtrauktiem smagiem uzbrukumiem,” žurnālistiem atgādināja Igaunijas ārlietu ministrs Marguss Cahna, aicinot aliansi apgādāt Ukrainu ar nepieciešamo kara tehniku, piemēram, pretgaisa aizsardzības sistēmām, droniem un artilērijas šāviņiem. “Mums ir jānodod Ukrainai šīs sistēmas, kuras mēs nelietojam, lai aizsargātu tās iedzīvotājus, civilo infrastruktūru, kā arī enerģijas infrastruktūru.”

Paredzams, ka NATO jubileju svinīgi atzīmēs arī militārajā bāzē Kadagā. Pasākumā piedalīsies aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P), Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš, kā arī NATO un Eiropas Savienības valstu militārie atašeji.

NATO nodibināja pēc Otrā pasaules kara 1949. gada 4. aprīlī kā pretsparu Padomju Savienībai un tās Austrumeiropas vasaļvalstīm. NATO izveidoja 10 Eiropas valstis (Beļģija, Dānija, Francija, Islande, Itālija, Lielbritānija, Luksemburga, Nīderlande, Norvēģija un Portugāle), kā arī ASV un Kanāda. 1952. gadā tai pievienojās Grieķija un Turcija, 1955. gadā Rietumvācija (pēc 1990. gada apvienošanās ar bijušo komunistu pārvaldīto Austrumvāciju aliansē ietilpst visa Vācija), 1982. gadā pievienojās Spānija. Turpmākie paplašināšanās viļņi notika pēc komunistisko valstu bloka sabrukuma: 1999. gadā aliansē iestājās Čehija, Polija un Ungārija, 2004. gadā — Latvija, Lietuva, Igaunija, Bulgārija, Rumānija, Slovākija un Slovēnija, 2009. gadā — Albānija un Horvātija, 2017. gadā Melnkalne, bet 2020. gadā Ziemeļmaķedonija. Reaģējot uz Krievijas invāziju Ukrainā, savu tradicionālo neitralitātes politiku atmeta Somija un Zviedrija, iestājoties NATO attiecīgi 2023. un 2024. gadā.

NATO dibināšanas līguma galveno jēgu izsaka tā 5. panta pirmais teikums:

“Puses vienojas, ka bruņotu uzbrukumu vienai vai vairākām no tām Eiropā vai Ziemeļamerikā uzskatīs par uzbrukumu visām dalībvalstīm, un tādēļ tās apņemas, ka šāda uzbrukuma gadījumā katra no tām, izmantojot individuālās un kopējās pašaizsardzības tiesības, kas paredzētas Apvienoto Nāciju Organizācijas Hartas 51. pantā, sniegs palīdzību Pusei vai Pusēm, kas pakļautas uzbrukumam, individuāli un kopā ar citām Pusēm, veicot pasākumus, kurus tās uzskata par nepieciešamiem, ieskaitot bruņota spēka pielietošanu, lai atjaunotu un saglabātu Ziemeļatlantijas reģiona drošību.”

Praksē šis pants ir aktivēts tikai vienu reizi, kad 2001. gada 11. septembrī “Al Qaeda” islāmisti veica asiņainākos terora aktus ASV vēsturē. Galvenais pašreizējā Baltā nama saimnieka Džo Baidena sāncensis 2024. gada novembrī paredzētajās ASV prezidenta vēlēšanās, eksprezidents Donalds Tramps draudējis, ka Krievijas uzbrukuma gadījumā ASV nepalīdzēs tām NATO dalībvalstīm, kuras aizsardzībai netērēs vismaz 2 procentus no sava IKP, kā par to bija panākta vienošanās 2014. gadā. NATO prognozē, ka šo mērķi šogad izdosies sasniegt 18 no 32 dalībvalstīm, vēsta aģentūra Associated Press.