Igaunija no privātajiem iepērk zemi Krievijas pierobežā! Kāpēc?
Igaunijas robežsardze šonedēļ paziņoja, ka uzsākusi zemes uzmērīšanu uz robežas ar Krieviju, lai to iegādātos valsts īpašumā. Vai Igaunija tur domā izbūvēt aizsardzības būves, baidoties no austrumu agresoriem? Vai Latvijai arī nevajadzētu rīkoties līdzīgi? Izrādās, ka mēs jau sen esam priekšā igauņiem.
Šonedēļ ziņu lentēs parādījās vēsts, ka igauņu policija un robežsardze sākusi procesu, lai no privātīpašniekiem atpirktu zemi pierobežā. Lielākā daļa šo 99 zemes gabalu īpašnieku ir izrādījuši vēlmi zemi pārdot. Ar citiem varasiestādes vēl risina sarunas vai arī vēl nav sazinājušās, atsaucoties uz avotu robežsardzē, ziņoja kaimiņvalsts plašsazinas līdzekļi. Vai tas nozīmē, ka igauņi vēlas pie Krievijas robežas celt dzotus un blindāžas, lai aizsargātos pret iespējamo agresiju no austrumiem, jautā vairāki Kasjauns.lv lasītāji.
Ziņu aģentūras neko sīkāk nevēstīja, ko igauņi domā darīt uz zemes pie Krievijas robežas. Kasjauns.lv skaidroja, kas igauņiem padomā?
Izrādās, ka igauņi neplāno uz Krievijas robežas būvēt neieņemamus cietokšņus. Tur iecerēts vien sakārtot demarkācijas līniju. Latvijā šis process, jau norit pilnā sparā. Mums 12 metru demarkācijas līnija pie Krievijas un Baltkrievijas robežas jau ir uzmērīta un panākta vienošanās ar zemes īpašniekiem, ka viņi zemi pārdos valstij. Konkrēti par kādu summu zemes strēles „sabiedrības interesēs” atpirks vēl nav zināms, jo vēl nav pieņemts attiecīgs valdības rīkojums. Šai ziņā mēs esam naskāki par igauņiem.
„Šajā ziņā mēs esam priekšā igauņiem – bāleniņiem. Runa ir par 12 metru demarkācijas līniju uz austrumu robežas. Pašreiz tiek izstrādāts Ministru kabineta rīkojums, lai šo zemi atpirktu no privātīpašniekiem. No 278 īpašniekiem pagaidām ir problēmas tikai ar pieciem, kuri nav piekrituši zemi pārdot. Šajos piecos gadījumos tiks lemts par zemes atsavināšanu,” Kasjauns.lv teica Iekšlietu ministrijas Nodrošinājuma valsts aģentūras pārstāve Ieva Rekšņa.
Jau vēstīts, ka pērn valdība turpmākajiem trīs gadiem Latvijas austrumu robežjoslas sakārtošanai piešķīra 14,88 miljonus eiro. Finansējums šim mērķim tika rasts Iekšlietu ministrijas budžeta ietvaros.
Būvprojekts aptver visu Latvijas un Krievijas valsts robežu. Būvprojektā iekļauta robežas joslas infrastruktūras izveidošana, ierīkojot tajā pēdu kontroles, patrulēšanas un brīvās novērošanas zonu, kā arī paredzot caurteku, tiltu, patruļtaku un žogu, kuru kopējais garums ir 92 475 metri, izbūvi. Būvprojekta īstenošana nodrošinās ES ārējās robežas neaizskaramību, kā arī kontrabandas un nelegālās migrācijas ierobežošanu, kas savukārt kopumā veido arī Latvijas ekonomisko stabilitāti, klāstīja Latvijas valdība. Vienlaikus arī paredzēti robežjoslas sakārtošanas darbi uz Latvijas –
