Krievijas Centrālā vēlēšanu komisija pasludina oficiālos rezultātus: "Putina vēlēšanās" ir uzvarējis Putins

CVK vadītāja Ella Pamfilova paziņoja, ka Kremļa saimnieks neskaitāmu falsifikāciju pilnā farsā pret rūpīgi atlasītajiem “konkurentiem”, kuri to vien darīja kā slavēja pašu Putinu, esot ieguvis 87, 28 procentus balsu no 76,28 miljoniem Krievijas pilsoņu.

Pārējie “kandidāti”, kuru vārdus ļaudis aizmirsīs jau tuvākajā laikā, samierinājās ar pabirām. Krievijas Komunistiskās partijas — tradicionāli otrās spēcīgākās partijas, kas pulcē galvenokārt nostaļģijā pēc PSRS skumstošus sirmgalvjus vai neko no “sociālistiskās laimes” nepiedzīvojušus jaunekļus, — kandidāts Nikolajs Haritonovs saņēma 4,31 procentu balsu no 3,77 miljoniem vēlētāju, liberāļu aprindās nez kādēļ par mēreno “kara pretinieku” uzdotais Vladislavs Davankovs, kurš uzreiz pēc vēlēšanām zvērēja uzticību Putinam un aicināja viņu galīgi atrisināt Ukrainas jautājumu, samierinājās ar 3,85 procentiem balsu no 3,36 miljoniem vēlētāju, bet odiozā Vladimira Žirinovska mantinieks “liberāldemokrātiskās” (kuras ideoloģijā nav ne smakas ne no liberālisma, ne demokrātijas) partijas vadītāja amatā ieceltais sieviešu apgrābstītājs Leonīds Sluckis ieguva 3,2 procentus balsu no 2,8 miljoniem vēlētāju.

Pamfilova palielījās par bezprecedenta augsto “vēlētāju aktivitāti” —77,49 procentiem, vēlēšanās "piedaloties" arī okupēto teritoriju iedzīvotājiem.

Mēnesi pirms vēlēšanām CVK atteicās reģistrēt Kremļa kritiķa un opozīcijas politiķa Borisa Nadeždina kandidatūru, viņa iesniegtajos dokumentos atrodot 15,348 procentus brāķa, kad pieļaujamais nederīgo parakstu slieksnis ir 5 procenti.

Krievijas invāziju Ukrainā kritizējošais Boriss Nadeždins 31. janvārī bija iesniedzis savu atbalstītāju parakstus CVK, cerot kandidēt Krievijas prezidenta vēlēšanās. Zīmīgi, ka viņa uzvārds ir tuvs krievu vārdam "cerība" (nadežda), taču daudzi šaubījās, vai Kremļa saimniekam Vladimiram Putinam pilnīgi iztapīgā CVK "specoperācijas" apstākļos atļaus kandidēt personai, kas aicina izbeigt karu.

Zīmīgi, ka uzreiz pēc Nadeždina kandidatūras izvirzīšanas Krievijas telekanālos sākās viņa apstrāde. CVK locekļi stāstīja par milzīgo skaitu "mirušo dvēseļu" Nadeždina iesniegtajos parakstos. Galvenais propagandists Vladimirs Solovjovs jau prognozēja, ka drīzumā Nadeždinu labākajā gadījumā ieslodzīs, bet varbūt noindēs, jo kara laikā konkurēt ar Vladimiru Putinu ir valsts nodevība, bet prezidenta vēlēšanām ir jābūt tikai kā uzticības zvērestam augstākajam virspavēlniekam.

2015. gadā nošautā opozīcijas līdera Borisa Ņemcova līdzgaitnieks Nadeždins ir bijis diezgan biežs viesis Ostankinas propagandistu raidījumos un reizēm izcēlies ar pavisam ķecerīgām runām, piemēram, norādot par attiecību uzlabošanas iespēju ar Rietumiem, ja Krievijā tiks nomainīta vara.

Viņš arī solījis izbeigt karu Ukrainā, tiesa, par izlīguma nosacījumiem viņš nekad neminēja okupantu izvākšanos no Ukrainas teritorijas.

Šādi izteikumi nav īpašs brīnums, jo teritoriju atdošana un tādējādi sakāves atzīšana Krievijā būtu ļoti nepopulāra un par tādiem aicinājumiem vispār var nokļūt cietumā. Neba velti Nadežins reiz izteicās, ka pēc vēlēšanām vēl gribētu palikt dzīvs, uz brīvām kājām un ne kā "ārzemju aģents", kas nebūt nav viegls uzdevums — uz kara fona pastiprinās represijas pret citādi domājošiem, galvenie opozicionāri ir vai nu aizbēguši no Krievijas vai sēž cietumā, piemēram, Iļja Jašins un Vladimirs Kara-Murza, kuriem piespriests attiecīgi 8,5 un 25 gadi ieslodzījumā. Savukārt Alekseju Navaļniju vispirms mēģināja 2020. gada augustā noindēt (gluži kā Kara-Murzu), propagandistiem izvirzot neskaitāmas notikušā versijas, un pēc tam saindēšanā vienprātīgi vainojot Rietumus, bet pēc atgriešanās 2021. gada janvārī viņu arestēja un pakāpeniski piesprieda aizvien lielākus cietumsodus, pašlaik nonākot līdz 19 gadiem.

Janvāra beigās viņš paziņoja, ka ir savācis reģistrācijai nepieciešamos 100 000 parakstu, bet viņa štābs nesen ziņoja par 158 tūkstošiem parakstu, no kuriem iesniegšanai CVK ir atlasīti 105 tūkstošus "ideālo" parakstu. Vēsture gan liecina, ka CVK prot vajadzības gadījumā atrast trūkumus, lai noraidītu nevēlamo personu kandidatūras, piemēram, neatkarīgās politiķes Jekaterinas Duncovas pieteikumā pērn CVK atrada 100 "kļūdas". CVK vadītāja Ella Pamfilova pēc atteikuma vēl paņirgājoties teica Duncovai: "Jūs esat jauna sieviete, jums vēl viss priekšā." 2017. gadā ar analoģisku novēlējumu viņa noraidīja Alekseja Navaļnija pieteikumu.

Tā kā 2020. gadā steigā "uz celmiem" sarīkotajā tautas nobalsošanā tika apstiprināti grozījumi konstitūcijā, šādi "nonullējot" Putina termiņus, un viņš šogad varēja kandidēt uz kārtējo sešu gadu pilnvaru laiku, kas citādi viņam būtu liegts. 2008. gadā viņš šādu vairāk nekā divu secīgu  termiņu aizliegumu apgāja, uz četriem gadiem iesēdinot Kremlī savu uzticamo sulaini Dmitriju Medvedevu, pēc tam atkal atgriežoties prezidenta krēslā. Formāli Putins tagad drīkst valdīt līdz pat 2036. gadam.

Putina “triumfs” jau izraisījis vētrainu propagandistu reakciju, uzburot vīzijas par tautas mīlēto vadoni, kas vedīs Krieviju uz triumfu karā pret Rietumiem. Kremļa propagandas impērijas “Russia Today” vadītāja Margarita Simonjana nespēja vien valdīt savu laimi, Putina uzvaru Krimas aneksijas desmitgadē nosaucot par laimīgāko dienu savā mūžā un stāstot, ka tikai Putina atnākšana “atvēra Krievijai acis”, cik briesmīgi ir Rietumi.

Noslēguma Simonjana pauda cerību vēlreiz izjust tādu laimi, kas iestāsies tad, kad Krievija pilnībā iznīcinās Ukrainu un sagrābs visu tās teritoriju.