Traģēdijas un pavērsieni - Putina jaunā termiņa pirmais datums Krievijai vēsturiski nesis nelaimes
Šā gada 18. marts ir sākums nākamajiem - vismaz sešiem gadiem -, kuros Krieviju vadīs Vladimirs Putins. Vēstures grāmatu lapaspuses gan liecina - šis datums Krievijai ne reizi vien bijis ļoti neveiksmīgs un pat traģisks.
Vakardien pasaule uzzināja, ar cik lielu pārsvaru šogad Vladimirs Putins "pārvēlēja" sevi Krievijas prezidenta amatā.
Izrādās - šoreiz Kremlis bija nolēmis, ka Putina atbalsts vēlētāju vidū pieaudzis no 2018. gada 76,7% līdz 87,76%.
Tas viss - neskatoties uz tā saucamo konkurentu priekšvēlēšanu aktivitātēm, kuri "vēlēšanās" startēja no komunistu, korumpantu, Žirinovska svītas un apšaubāmu liberāļu aprindām.
Mirst Ivans "Bargais", nākas atmaksāt poļiem
Būtībā 18. marts ir pirmā no aptuveni 2190 nākamajām dienām, kuras Putins nu turpinās vadīt Krieviju.
Taču, ieskatoties pagātnē, var secināt, ka šis datums Krievijai ir bijis vai nu traģisks, vai pagalam neviennozīmīgs.
Tā, piemēram, vēl 1584. gadā, 18. martā (pēc vecā kalendāra) pēkšņā nāvē, spēlējot šahu ar savu padoto Bogdanu Beļski, mira Krievijas cars Ivans IV Vasiļjevičs, jeb Ivans "Bargais".
Šī Krievijas despotu priekšteča nomiršana un viņa varas nonākšana dēla Fjodora rokās drīz vien noveda pie perioda, ko Krievijas vēsturē dēvē par "nemiera laiku". Pēcāk pie varas nāca Romanovu dinastija.
Ivana "Bargā" nāves cēlonis - insults.
Krietni vēlāk, 1921. gada 18. martā, Rīgā, Melngalvju namā satikās trīs puses - Krievijas PSR (pārstāvot Baltkrievijas PSR), Ukrainas PSR un Polija.
Tikšanās iemesls - tobrīd medijos un starptautiski plaši apspriestā aktualitāte - Rīgas miera līgums.
Tā būtība - cita starpā izlīgums starp Poliju un padomju Krieviju, abām pusēm apņemoties ievērot suverenitāti un robežas. Papildus tam padomju Krievija Polijai apņēmās izmaksāt 30 miljonus rubļu, kompensējot tās ieguldījumu Krievijas saimnieciskajā attīstībā.
Rīga tikmēr laikā ap šo miera līgumu baudīja īpaši lielu starptautisko, tostarp arī preses, uzmanību.
"Vostok-2M" traģēdija
1980. gada 18. marta pievakarē Arhangeļskas apgabalā esošajā Pļesetskas kosmodromā nogranda iespaidīgs sprādziens, kura rezultātā bojā gāja 48 cilvēki.
Sprāga PSRS gadiem izmantotā nesējraķete "Vostok-2M". Bojā gājušie bija kosmodroma personāls.
Sprādziena iemesls bija tehniska kļūda, kuru, konstruējot raķeti, pieļāva tās veidotāji. Kopā ar nesējraķeti tika iznīcināts arī tai piestiprinātais pavadonis. No 93 "Vostok-2M" palaišanām šī bija vienīgā neveiksmīgā reize.
Vēl 1997. gadā, 18. martā Krieviju satricināja aviokatastrofa, kurā nogāzās lidaparāts "Antonov An-24", rezultātā bojā ejot 50 pasažieriem.
Ne mazāk zīmīgs 18. marts Krievijai bija arī 2014. gadā, kad Kremlis bravūrīgi iekļāva iepriekš okupēto Krimu savā sastāvā, padarot to par "Sevastopoles federālo pilsētu".
Šis, kā zināms, bija viens no daudziem Krievijas agresīvajiem ārpolitikas soļiem, kas atsvešināja valsti no starptautiskās sabiedrības, kā arī lika Rietumvalstīm iedibināt virkni sankciju.
Vēl 2018. gadā Krievijā prezidenta vēlēšanas noritēja tieši 18. martā, togad aiz Putina ierindojoties komunistu partijas kandidātam Pāvelam Grudiņinam un odiozajam "liberāldemokrātam", nelaiķim Vladimiram Žirinovskim.
