Putins neizslēdz Krievijas kara sākšanu ar NATO
Krievija var saskarties ar NATO vērienīgā militārā konfliktā, pēc kā pasaule nonāks vienu soli no jaunā globālā kara, paziņojis Krievijas prezidents Vladimirs Putins.
"Es domāju, ka viss ir iespējams mūsdienu pasaulē. Bet es jau teicu, un tas visiem ir saprotams, ka tas būs vienu soli no pilna mēroga Trešā pasaules kara," preses konferencē pēc prezidenta vēlēšanu rezultātiem sacīja Putins. Pie tam viņš atrunājās, ka šādā notikumu pavērsienā neviens pasaulē nav ieinteresēts, vēsta "The Moscow Times".
Putins arī norādīja, ka NATO valstu karavīri jau ir Ukrainā un "nekā laba viņiem [tur] nav". "Viņi iet bojā lielā skaitā," sacīja valsts vadītājs.
Pagājušā gada decembra sākumā ASV prezidents Džo Baidens paziņoja par pieaugošiem draudiem Ziemeļatlantijas alianses valstīm no Krievijas puses. Pentagona vadītājs Loids Ostins brīdināja, ka Ukrainas sakāve novedīs pie Krievijas kara ar NATO. Putins "neapstāsies" centienos "ieņemt savu kaimiņu suverēno teritoriju", uzsvēra Ostins.
Pats Putins šādus paziņojumus dēvēja par "muļķībām". "Tā ir tikai runas figūra, lai pamatotu savu kļūdaino politiku Krievijas virzienā," viņš norādīja, uzsverot, ka Krievijai nav "nekādas intereses" karot ar NATO.
Tikmēr pašā aliansē ir pretējs viedoklis. 19. janvārī par kara ar Krieviju neizbēgamību paziņoja NATO Militārās komitejas priekšsēdētājs Nīderlandes admirālis Robs Bauers. Pēc viņa teiktā, visām bloka dalībvalstīm jāgatavojas, ka tas sāksies tuvāko 20 gadu laikā. Ar līdzīgu aicinājumu uzstājās armiju virsvadītāji un Lielbritānijas, Dānijas, Norvēģijas, Nīderlandes, Zviedrijas, Vācijas, Polijas, Čehijas, Beļģijas un Igaunijas aizsardzības ministri.
Kā iepriekš rakstīja ASV kara izpētes institūts (ISW), Putins gatavojas plaša mēroga karam ar NATO ilgtermiņā. Par Kremļa plāniem nekodolu konflikta gadījumam ar Ziemeļatlantijas aliansi, pēc ISW domām, liecina valsts militāri administratīvā iedalījuma reforma, ko Putins nostiprināja ar savu 26. februārī parakstīto dekrētu.
Saskaņā ar šo dokumentu Krievijā tiek atjaunoti Maskavas un Ļeņingradas kara apgabali, kas tika likvidēti un apvienoti Rietumu kara apgabalā aizsardzības ministra Anatolija Serdjukova reformas gaitā 2010. gadu sākumā. Ar šo pašu dekrētu Putinam atņēma īpašu statusu Krievijas Ziemeļu flote, kuras sastāvdaļa ir lielākā daļa stratēģisko kodolzemūdeņu.
No šī brīža flote ietilpst Ļeņingradas kara apgabalā. Tā ir "gatavošanās plaša mēroga nekodolu karam pret NATO ilgtermiņā", norādīja analītiķi.
