Vienmēr jābūt gataviem aizstāvēt Dzimteni! Lietuva svin neatkarības atjaunošanu
Šodien Lietuvā tiek svinēta valsts neatkarības atjaunošanas 34. gadadiena. Lietuva bija pirmā no PSRS okupētajām valstīm, kas pasludināja savu atdalīšanos no Padomju savienības un Lietuvas valsts atjaunošanu.
Atceroties šos notikumus, lietuviešus uzrunā arī valsts vadošās amatpersonas:
«Ejot pa brīvības ceļu, nepazaudēsim gudrību un mieru. Galu galā šai paaudzei ir tikpat svarīga vēsturiska misija – saglabāt brīvību. Pulcināsim domubiedrus, stiprināsim savu valsti un steigsim palīgā tiem, kam tas visvairāk nepieciešams. Tikai kopīgiem spēkiem mēs varam izveidot sapņu Lietuvu,” teikts Lietuvas prezidenta Gitāna Nausēdas pirmdien izplatītajā paziņojumā.
Atskatoties uz atmodas laika notikumiem, pirmās zīmes, ka lietuvieši varētu īstenot sapni par neatkarību, bija manāmas jau 1987.gadā. Pie Ādama Mickeviča (poļu rakstnieks un dzejnieks, Lietuvas patriots) pieminekļa notika neatļauts mītiņš, lai atgādinātu par 1939. gada 23. augustā noslēgto Molotova-Ribentropa paktu. Šis pakts tika noslēgts starp PSRS un nacistisko Vāciju, lai sadalītu Eiropu ietekmes sfērās.
Lai panāktu pārmaiņas un tiektos uz brīvu valsti tika nodibināta kustība “Sajūdis”. 1988. gada 22. un 23.oktobrī Viļņā, kustības organizētā kongresā tika ievēlēts Seims un nākamā gada 15. februārī tas publicēja savu pirmo deklarāciju, ka kustības mērķis ir atjaunot suverēnu un demokrātisku Lietuvas republiku. 1989.gada 23. augustā, kad apritēja 50 gadu kopš Molotova-Ribentropa pakta parakstīšanas “Sajūdis” paziņoja, ka Lietuvas okupācija ir nelegāla un PSRS likumiem nav likumiska spēka. 1990.gada 24. februārī kustības biedri piedalījās pirmajās brīvajās Augstākās padomes vēlēšanās, kurās uzvarēja. Varēja sākties darbs pie valsts atgūšanas.
Jaunievēlētā padome nepavadīja ilgu laiku, lai īstenotu sevis nosprausto mērķi. Notikumi attīstījās strauji. Pirmā Augstākās padomes sanāksme sākās 10.marta vakarā, tā tika pārraidīta Nacionālajā radio un televīzijā. Sanāksmē tika apstiprināta balsu skaitīšanas komisija, mandātu komisija un sekretariāts. Otrā sēde sākās 11. martā 9.00 un turpinājās visu dienu. Tika ievēlēts Augstākās padomes priekšsēdētājs - Vītauts Landsberģis, prezidijs un Ministru prezidente Kazimira Danute Prunskiene.
11.marta plkst. 22:44 tika pasludināta neatkarīga Lietuvas valsts. Par neatkarību balsoja 124 deputāti, atturējās 6 un neviens nebalsoja pret. Šī deklarācija no PSRS puses tika pasludināta par nelegālu, kam sekoja arī ekonomiskas sankcijas no PSRS puses un notikumi 1991. gada 11.-13. janvārī, kad vairākās Lietuvas pilsētās pēc Mihaila Gorbačova rīkojuma iebrauca kaujinieki un PSRS militārā tehnika, lai sagrābtu valstij svarīgo infrastruktūru. Tā rezultātā dzīvību zaudēja 13 cilvēki.
Lietuvas premjere Ingrīda Šimonīte apgalvo, ka šī diena ir nozīmīgākā lappuse mūsdienu Lietuvas vēsturē, kas liecina par lietuviešu drosmi un tieksmi pēc brīvības.“Liktenis nolēma apmesties rietumu un austrumu pasaules krustpunktā. Krievijas nežēlīgā agresija pret Ukrainu skaidri parāda, ka šajā ģeopolitiskajā telpā mēs nekad nedrīkstam zaudēt modrību, vienmēr jābūt gataviem aizstāvēt Dzimteni,» tā paziņoja Lietuvas premjere.
