Vai franču augstās modes ikona Koko Šanele sadarbojās ar nacistiem? Patiesība ir krietni sarežģītāka

Koko Šanelei bija neierobežota fantāzija. 1910. gados viņa veidoja vienkārša piegriezuma apģērbu no ērtas trikotāžas, atbrīvojot tā laika sievietes no korsetēm, bet vēlāk pasaulei uzdāvināja mazu melnu kleitu un par klasiku kļuvušo "Chanel" Nr. 5 parfīmu.

Šanele bija arī pati savas biogrāfijas izgudrotāja. Viņa atteicās atzīt savu nabadzīgo bērnību, kad viņu pēc mātes nāves un tēva aiziešanas no ģimenes audzināja mūķenes.

Sasniegusi panākumus kā augstās modes dizainere, viņa samaksāja par klusēšanu diviem saviem brāļiem, kuri viņu varētu nostādīt neveiklā situācijā ar savu zemo sociālo statusu.

Būdama pragmatiķe, viņa mēdza stāstīt nebijušas lietas par savu dzīvi, taču viens fakts par to ir neapgāžams: Šanele sadarbojās ar nacistiem. Iespējams, viņa palīdzēja arī franču pretestībai.

Sieviete, kas centās kontrolēt savu imidžu un mantojumu, savu biogrāfiju pārvērta sapinušos kamolā, vēsta BBC.

Divas patiesības

"Jaunā skatiena" veidotāji nolēma padziļināti izpētīt Šaneles kolaboracionismu, taču parādīja to vismazāk negatīvā gaismā.

Seriāls ir piepildīts ar daudznozīmīgiem dialogiem, taču īpašu ievērību izpelnās Diora (Bens Mendelsons) atbilde Sorbonnas studentam 1955. gadā, kad viņš lūdza viņam, tobrīd modes zvaigznei, paskaidrot, kāpēc viņš Parīzes vācu okupācijas laikā radīja apģērbu nacistu sievām un draudzenēm, kamēr Šanele (Žiljeta Binoša) izvēlējās slēgt savu modes namu.

"Ir taisnība," atbildēja Diors, "bet vienmēr ir cita patiesība, kas slēpjas aiz tās."

Seriāls nenoliedzami ir māksliniecisks izdomājums, reāla stāsta iedvesmots. Taču tas precīzi norāda uz patiesību par divām pilnīgi atšķirīgām reakcijām uz karu.

Diora patiesība ir vienkāršāka - viņš bija nelokāmi uzticīgs Francijai. Viņš turpināja šūt nacistu drēbes, lai nopelnītu sev iztiku un uzturētu ar naudu savas māsas Ketrīnas (Meisijas Viljamsas) varonīgos centienus pretošanās kustībā. Galu galā Ketrīna Diora tika sagūstīta, spīdzināta un ieslodzīta darba nometnē. Viņas mazpazīstamais stāsts kļuva par vienu no seriāla galvenajiem atklājumiem.

Par Šaneles dzīvi tolaik ir neskaidrāki priekšstati, bet dažas viņas biogrāfijas detaļas joprojām interpretē dažādi.

Zināms, ka viņai bijis ilgstošs romāns ar nacistu aģentu Hansu Ginteru fon Dinklagi (seriālā Klāss Bangs). Iepazīšanās ar viņu un citiem nacistiem galu galā palīdzēja Šanelei atbrīvot viņas mīļoto māsasdēlu Andrē, Francijas armijas karavīru, no nacistu karagūstekņu nometnes.

Tajā pašā laikā viņa neveiksmīgi centās izmantot nacistu likumus par āriešu pārākumu, kas aizliedza ebrejiem pārvaldīt biznesu, lai atņemtu kontroli pār savu parfimērijas kompāniju ebreju partneriem.

Ronda Garēlika, viena no Šaneles vērīgākajām un piesardzīgākajām biogrāfēm, savā grāmatā "Mademoiselle: Koko Šanele un vēstures pulss" (2014) secina, ka Šanele droši vien ticējusi nacistu idejai, kā arī vadījusies pēc lietderības, savtīguma un antisemītisma apsvērumiem.

"Patriotisms viņai vienmēr ir nozīmējis mazāk nekā vara," raksta Garēlika un norāda: "Viņa nekad nav apzinājusies sekas mēģinājumiem piemērot pretīgos nacistu likumus par āriešu pārākumu pret saviem biznesa partneriem."

Turklāt grāmatas "Coco Chanel: Leģenda un dzīve" autore Žustīne Pikardi "BBC Culture" sacījusi, ka "ir pārāk viegli pateikt, ka Šanele bija naciste". Viņasprāt, Šanele pārāk stipri ticēja brīvībai, lai pieņemtu nacismu, pat ja viņa arī izmantoja savus nacistu sakarus.

Sarežģītais mantojums

Seriāla autori piedāvā skatītājiem raudzīties uz Šaneles sadarbību ar nacistiem - bez viņu likumu izmantošanas personiskās interesēs - kā negribīgu no viņas puses. Galu galā viņa ir galvenā varone, bet viņi reti kad ir tīri ļaundari.

Seriālā viņa pirmo reizi parādās ainā, kurā nakts vidū viņa ierodas nometnē, lai glābtu savu brāļadēlu Andrē 1943. gadā.

Izdomātajā pasaulē Šanele vērsās pēc palīdzības Andrē atbrīvošanā pie sava drauga nacista barona Luija de Vofrelana, taču ne līdz galam pārdomājusi sekas. Drīz barons viņu pārliecina tikties ar Hansu Ginteru fon Dinklagi (pazīstams arī kā Špats), un tā sākas abu romāns.

Šanele ir pilnīgi apreibusi un dīvainā kārtā naiva attiecībā uz viņa nodomiem. Taču viņu arvien biežāk iedzen stūrī un draud iesaistīties operācijā "modes cepure", kuras ietvaros viņai it kā vajadzēja braukt uz Madridi pie senā drauga Vinstona Čērčila un vienoties par kara pārtraukšanu, apejot Hitleru.

Reālajā dzīvē Šaneles attiecības ar Špacu sākās jau 1941. gadā, un, visticamāk, tas bija aprēķināts, atklāts mēģinājums palīdzēt atbrīvot viņas brāļadēlu.

"Es domāju, ka viņa darītu visu, lai viņu glābtu. Un tieši tad viņai sākas romāns [ar Špatcu]," uzskata viņas biogrāfe Žustīne Pikardi.

Pagāja 18 mēneši, līdz nacistu sakari palīdzēja Andrē atbrīvot. Lielākā daļa biogrāfu ir vienisprātis, ka māsasdēla atbrīvošana droši vien bija Šaneles sākotnējais sadarbības motīvs ar nacistiem. Taču ar laiku, raksta Garēlika, Šanele šajā ziņā "pārkāpa ģimenes pienākuma robežas"

"Mērķis bija pēc iespējas precīzāk attēlot Koko Šaneles garu", taču vienlaikus radīt epizodisku drāmu, kas varētu likt skatītājiem mainīt savu viedokli par to atkarībā no viņas rīcības, "BBC Culture" skaidroja seriāla veidotājs Tods Keslers.

Keslers norāda, ka pēc divu gadu okupācijas neviens nezināja, ka tā ilgs četrus gadus. Tas varēja turpināties bezgalīgi.

"Visi personāži pieņēma lēmumus, dažreiz vairākus lēmumus dienā, par to, kā viņiem izdzīvot un kā aizvilkt līdz nākamajai dienai," viņš saka. "Bailes, šausmas, ar kurām viņi saskārās katru dienu, pastiprina līdzjūtību pret cilvēkiem, kuri pieņēma tos vai lēmumus, izdarīja izvēli, kā Koko Šanele tajā periodā."

Seriālu jau noskatījušos viedokļi dalās. Visvairāk viņu kritizē par to, cik maigi tiek pasniegta Šaneles sadarbība ar nacistiem. Kā rakstīja laikraksts "Guardian": "Holokausts būtībā ir izmests no vēstījuma par labu konkurencei par tillu."

"RogerEbert.com" mājaslapa to dēvē par "atklātu revizionistisku pieeju Chanel", kurā "scenāristi, šķiet, cenšas darīt visu iespējamo, lai minimizētu vai slēptu" patiesību par Šaneles sakariem ar nacistiem.

Ja viņa palīdzēja arī pretestībai, tad tā bija mazāk personiska līdzdalība nekā viņas sadarbība ar nacistiem. Pikardi stāsta, ka Šaneles mājā Rivjērā bija paslēpts bezvadu raidītājs, kuru izmantoja pretošanās kustības dalībnieki, un tas bija arī patvērums ebrejiem, kuri mēģināja bēgt no Francijas.

Nesen publicētajos dokumentos no Francijas arhīviem Šanele norādīta kā pretošanās kustības dalībniece. Taču vismaz viens vēsturnieks šos apgalvojumus uztvēra skeptiski.

Viktorijas un Alberta muzejā Londonā izstādē apskatāmi dokumenti, kas nekad iepriekš nav parādīti publikai, kuros Šanele figurē kā pretošanās locekle, līdzās pierādījumiem par viņas līdzdalību nacistu darbībā.

Izstādes kuratore Oriola Kalena "Guardian" sacīja: "Jaunie pierādījumi viņu neattaisno. Tie tikai sarežģī gleznu."

Seriālā tēma par Šaneles iespējamo sadarbību ar pretošanās kustību tika apieta, jo, kā saka režisors Tods Keslers, viņš vēlējies iegūt vismaz divus uzticamus avotus par faktiem no leģendārās modes mākslinieces dzīves.

Realitātē neilgi pēc Parīzes atbrīvošanas Šaneli Francijas varasiestādes nopratināja par sakariem ar nacistiem, taču atbrīvoja dažu stundu laikā.

Vēsturnieki uzskata, ka iemesls, kāpēc viņa tik viegli tika galā, daļēji bija viņas draudzība ar Čērčilu, vienalga, vai viņš tieši iejaucās vai ne.

Drīz vien viņa devās uz Šveici, lai izvairītos no atmaksas, un tur dzīvoja gandrīz 10 gadus. Viņas romāns ar Špacu turpinājās daudzus gadus pēc kara, bet viņas darbībai kara laikā nekad nebija nekādu oficiālu seku.

Ģenialitāte un ļaunums - nesavienojami?

Šis tas no seriālā attēlotā ir patiesība, taču daudz kas, ieskaitot Špaca lomu, stipri atšķiras no vēsturiskajiem datiem.

Šaneles sadarbība ar nacistiem, iespējams, arī aptraipījusi viņas mantojumu, taču viņa joprojām tiek uzskatīta par, iespējams, XX gadsimta ietekmīgāko dizaineri. Un tumšā patiesība par radošiem cilvēkiem nekad neaizies pagātnē.

"Pacelšanās un kritieni: Džons Galjāno" ir jauna aizraujoša dokumentālā filma par slaveno dizaineri, kura karjera sasaucas ar "Chanel" karjeru.

Viņš kļuva par modes nama "Dior" kreatīvo direktoru un šo amatu zaudēja 2011. gadā pēc tam, kad parādījās videoieraksti, kuros viņš dzērumā izkliedz antisemītiskus lamuvārdus.

Viņš nožēloja grēkus un atgriezās industrijā, bet viņa pēdējā skate dizaineram "Maison Margiela", kas notika tikai pirms mēneša, saņēma sajūsmas pilnas atsauksmes.

Filmā Robins Givhans, modes un kultūras kritiķis, Pulicera prēmijas laureāts un "Washington Post" žurnālists, par viņu runā izteicienos, kurus visnotaļ var attiecināt uz "Chanel".

Pat ja jūs uzskatāt, ka Galjāno ir pelnījis otro iespēju, saka Givhans, jūs "tik un tā visu laiku atceraties to, ko viņš teica".

"Galvā var vienlaicīgi sadzīvot divas pretrunīgas domas."