Krievija izveidojusi lielāko spiegu tīklu kopš Aukstā kara laikiem

"Kaķa un peles spēle ir atsākusies. Krievijas aktivitāte ir tikpat augsta vai pat lielāka nekā Aukstā kara laikā. Krievijas izlūkdienesti ir milzīga mašīna, un tā atkal dara to, ko vienmēr ir darījusi," paziņoja Rietumu izlūkdienesta pārstāvji.

Gandrīz katru nedēļu parādās vēl viena slepena operācija, kas parāda, cik tālu Krievijas izlūkdienesti ir iekļuvuši Eiropā, kopš Maskava pirms diviem gadiem sāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā.

Acīmredzama Kremļa vadīto izlūkdienestu operāciju intensifikācija liecina par jaunu Krievijas spiegu pārliecību pēc pazemojošām neveiksmēm, ar kurām tie saskārās 2022. gada sākumā, norāda izlūkdienestu amatpersonas un analītiķi.

Pirmkārt, Rietumu aģentūras atklāja Maskavas plānus iebrukt Ukrainā. Kad Krievijas tanki sāka virzīties Kijivas virzienā, Eiropas galvaspilsētas izraidīja 600 diplomātus, no kuriem aptuveni 400 tika uzskatīti par spiegiem. Tika identificēti arī vairāki Krievijas "nelegālie" – aģenti, kas darbojās bez diplomātiskā seguma. Kad Krievijas sauszemes iebrukums apstājās, Putins mājas arestā iesēdināja FDD augstākos vadītājus par rupju kļūdu Ukrainas pretošanās novērtējumā.

Kopš tā laika Krievijas galvenās izlūkošanas aģentūras – GRU, FDD un SVR – ir pārgrupējušas un pārstrukturējušas savas spiegu operācijas, lai uzlabotu Krievijas izredzes konvencionālajās militārajās operācijās.

Prioritātes paliek tādas pašas kā pirms kara: zagt Rietumu noslēpumus, sašķelt NATO un graut atbalstu Ukrainai. Taču metodes ir kļuvušas izdomas bagātākas, lai kompensētu izpostītos spiegošanas tīklus Eiropā un apietu ierobežojumus Krievijas iedzīvotāju darbam kontinentā.

"Viņiem (Krievijas izlūkdienestiem - red.) tiešām bija jāmaina sava rīcības veidu - jāķeras pie citiem instrumentiem," sacīja izlūkdienesta darbinieks.

Krievijas slepenajās operācijās tagad ir iesaistīti ārvalstu pilsoņi no politikas, biznesa un organizētās noziedzības, piemēram, serbu banda, kas pagājušajā gadā organizēja ar Kremli saistītā uzņēmēja Artema Usa bēgšanu, kas tika arestēts Itālijā aizdomās par amerikāņu militāro tehnoloģiju pārdošanu Maskavai.

"(Starpnieki - red.) var nezināt, ka viņi strādā krievu labā, tie var būt noziedznieki vai citi cilvēki, kuriem maksā," sacīja izlūkdienesta amatpersona.

Kremlis arī izdara spiedienu uz krievu trimdiniekiem, lai viņi kooptētu viņus un citus režīma pretiniekus, kuri pēc kara sākuma aizbēga uz ārzemēm.

Bundesvēra sarunu noplūde

Vācijas aizsardzības amatpersonu sarunu aptuveni 30 minūtes garo ierakstu 1. martā publicēja Krievijas propagandas struktūras RT vadītāja Margarita Simonjana.

Sarunā augsta ranga gaisa spēku virsnieki sprieda par teorētisko iespēju, ka Ukrainai varētu tikt piegādātas raķetes "Taurus".

Klipā bija arī politiski sensitīva atsauce, ka britiem ir "daži cilvēki uz vietas" saistībā ar Ukrainai piegādātajām britu spārnotajām raķetēm "Storm Shadow".

Vācijas ziņu aģentūra DPA 2. martā, atsaucoties uz saviem avotiem, ziņoja, ka nopludinātais ieraksts ir autentisks.

Vācijas aizsardzības amatpersonu sarunas notikušas audio un video konferenču platformā "Webex".

Kā un kad tieši saruna ierakstīta un kā tā nonākusi pie Simonjanas, nav zināms.

Viens no sarunas dalībniekiem telefonsarunas laikā atradies viesnīcā Singapūrā.

Vācijas mediji pieļauj, ka numuriņā bijušas uzstādītas noklausīšanās iekārtas.

Ir zināms, ka sarunas notikušas platformā "WebEx", neizmantojot vietējo līniju, un tam būtu jānodrošina aizsardzība pret noklausīšanos.