Krievi grib atstāt britus bez slavenā “fish and chips”

“Angļi 68 gadus ēda zivis, bezgoži. Pasludināja mums sankcijas, bet paši par 40% savu maltīti, zivju ēdienkarti, veido no mūsu mencas. Tagad lai tievē, pieņemas prātā,” apakšpalātas spīkers Vjačeslavs Volodins cer dot triecienu pa britu iecienīto “fish and chips” – ceptām zivīm kraukšķīgā mīklā ar frī kartupeļiem.

Lielbritānija importē lielu daļu zivju un daudz arī eksportē no savas nozvejas. Populārākās ir menca, pikša, lasis, tuncis, arī garneles, kas aizņem 80% no visa britu zivju un jūras velšu patēriņa. Briti dod priekšroku mencām un pikšām, kuru netrūkst ziemeļu ūdeņos, tostarp Barenca jūrā. Tieši baltās zivis izmanto “fish and chips”.

Pēc Nacionālās ceptu zivju ražotāju federācijas aplēsēm, šo maltīti piedāvā ap 10 500 ēstuvju visā Lielbritānijā. Tieši šim ēdienam aiziet ap 10% britu kartupeļu ražas un 30% balto zivju, no kurām divas trešdaļas ir mencas, ceturtdaļa – pikšas.

Ap 90% šo zivju nozvejo lieli Islandes, Norvēģijas, Krievijas un Fēru salu traleri Barenca jūrā un Atlantijas okeāna ziemeļdaļā. Pēc britu zivrūpniecības organizācijas “Seafish” datiem, Krievijas daļa pasaules balto zivju (menca, heks, pikša u.c.) nozvejā ir vairāk nekā 40 procentu.

Lielbritānijas mencas importā 2022. gadā Krievija ieņēma ceturto vietu pēc Islandes, Ķīnas un Norvēģijas, kuru daļa bija apmēram 55 000 tonnu jeb 65 procenti. Krievi piegādāja 10 000 tonnu mencu, kopā ar pārējām baltajām zivīm aizņemot 8% no visa zivju importa. Turklāt krievu daļa ir vēl lielāka, jo ievērojamu apjomu apstrādā un iepako Ķīnā, tādējādi formāli tās kļūst par Ķīnas preci.

Pēc “Seafish” datiem, 2020. gadā tiešais imports no Krievijas bija 48 000 tonnu, bet liela daļa no Ķīnas importētajām 143 000 tonnu balto zivju arī bija ar Krievijas izcelsmi. Tas pats iespējams ar importu no Norvēģijas, Polijas un Vācijas, tādējādi patiesā krievu daļa, pēc aptuveniem vērtējumiem, ir vismaz 30 procentu.

Nacionālās ceptu zivju ražotāju federācijas prezidents Endrjū Kruks BBC atzīst, ka Volodina paziņojums par 40% mencu var būt ticams. Tomēr mencas nav vienīgie jūras labumi uz britu galda.

Pēc “Seafish” datiem, 2022. gadā pirmo vietu ieņēma tuncis ar 221 000 tonnu, menca sekoja 212 000 tonnu, lasis ar 130 000 tonnu, garneles ar 111 000 tonnu, pikša ar 100 000 tonnu. Tunci visvairāk piegādā Ekvadora, garneles – Vjetnama. No visa importa apjoma Krievija ieņem 15. vietu.

Britiem atņemtās tiesības zvejot krievu ūdeņos nemaz tik liels zaudējums nav. Nozvejas apjomi šeit pastāvīgi mazinājušies, pašlaik Liebritānijai ir tikai viens zvejas kuģis, kas spēj sasniegt Barenca jūru un tur darboties – 2019. gadā ūdenī nolaistais 80 metru garais refrižeratortraleris “Kirkella”, kas vienā reisā nozvejo ap 800 tonnu.

Britiem piešķirtās kvotas Barenca jūrā gadu no gada mazinās. Pērn bija atļauts nozvejot 750 tonnas mencu Norvēģijas ūdeņos un vēl 5200 tonnu Špicbergenas rajonā. Šogad attiecīgi 700 un 4144 tonnas, kamēr visām valstīm kopā Barenca jūrā atvēlēts 453 000 tonnu. Turklāt ir arī lieguma laiks, kad vispār nedrīkst zvejot. 2018. gadā briti Krievijas ūdeņos nozvejoja 7000 tonnu zivju, pērn – ne asakas, tā ka Maskavas aizliegums nekāds lielais zaudējums nav.

Daudz lielākas problēmas rada domstarpības ar Eiropas Savienības valstīm – pēc “Brexit” britu kvotas balto zivju zvejai samazinātas vairāk nekā divtik. Domstarpības vēl aizvien neizdodas atrisināt, 2021. gadā britu zvejniekiem no Džersijas salas Lamanšā strīdā ar Francijas varasiestādēm pat demonstratīvi palīgā devās divi Karaliskās kara flotes kuģi, kam ar tādu pašu spēka izrādi atbildēja Francija.

Pārskatīt Eiropas Savienības un Lielbritānijas vienošanos par zvejniecību plānots tikai 2026. gadā.