Pasaulē
2024. gada 24. februāris, 05:59

Vīrietis Itālijā nopērk lētu māju un atrod tajā "lielus pārsteigumus"

Jauns.lv

Pircēji no visas pasaules iegādājas apburošas vecas mājas izolētos Itālijas ciematos. Viņus motivē dažādi mērķi, bet ir arī viens kopīgs - atrastu vietu, kur aizbēgt no ikdienas rutīnas un piedzīvot lauku idilli.

48 gadus vecais saksofonists Džošua Šapiro no ASV 2022. gadā par 22 000 eiro nopirka nelielu, pamestu dzīvokli Latroniko ciematā, dziļi Bazilikatas dienvidu reģionā. Vīrietis izlasīja par mājokļu programmu, kas uzsākta migrantu piesaistei un iedzīvotāju skaita samazināšanās apturēšanai.

"Būt ārštata saksofonistam, galvenokārt spēlējot džezu, ir izaicinoši, gaume un pieprasījums pēc tā, ko es daru, īpaši ASV samazinās, Eiropā tas varētu būt daudz lielākā cieņā," saka Šapiro.

Pēc pandēmijas viņš viesojās Latroniko. "Mans mērķis bija paskatīties, kas ipašumu ziņā ir pieejams par pieņemamu cenu."

Viņa jaunajā īpašumā - 74 kvadrātmetrus plašajā dzīvoklī ir divas guļamistabas un balkons. 

Neskatoties uz sajūsmu par lēto pirkumu, piedzīvojumam, kuru viņš uzsāka, bija virkne negaidītu pagriezienu.

Īpašumā nācās ielikt jaunus logus un salāpīt sienās plaisas. Tas bija arī jāiekārto. Viņš stāsta, ka ASV pirkuma līgumā būtu noteikts, kādas mēbeles paliek, taču šeit tā īsti nebija. Dažas mēbeles viņam tika atstātas, bet tās bija "nolietojušās vai nelietojamas", tāpēc galu galā no lielākās daļas nācās atbrīvoties.

Daudzas tukšas mājas, kas redzamas vietējā mājaslapā, kur īpašnieki satiekas ar pircējiem, tiek pārdotas vai īrētas ar mēbelēm, bet par to, kas galu galā paliks jaunajiem saimniekiem, parasti tiek noskaidrots savstarpējās sarunās. Tāpat Šapiro gaidījis, ka māja būs labākā stāvoklī. Kā izrādījās, lai platību pilnībā apdzīvotu, darāmā bijis krietni vairāk.

"Bija vairāki pārsteigumi un lietas, ko negaidīju, piemēram, bija jāpārtaisa vannasistaba, jāpievieno jauns karstā ūdens sildītājs un vienā guļamistabā jānovērš mitruma problēma, jālabo jumts. Es biju nedaudz pārsteigts par lielo darbu, kas šeit bija jāiegulda."

Šapiro stāsta, ka bijis pārsteigts, atklājot, ka ēkā, kurā iegādājies dzīvokli, ir īrnieki – vecāka gadagājuma mūķeņu pulciņš. "Bija šīs trīs mūķenes, kas tur dzīvoja jau labu laiku; tās bija bijušo saimnieku īrnieces. Kad atbraucu, viņi mani neielaida, šokētas par domu, ka amerikāņu puisis var staigāt pa viņu māju."

Par laimi, viss tika atrisināts. Pilsētas dome mūķenēm atradusi citu dzīvesvietu.

Par spīti šiem sākotnējiem šķēršļiem, Šapiro stāsta, ka uzreiz iemīlējies Latroniko gausajā dzīvesveidā – pretstatā tam, pie kā pieradis ASV.

"Ciemats ir maziņš, iekārtots nomaļā kalnainā apvidū. Es dzīvoju lielā pilsētā, kurā dzīvo miljoniem cilvēku. Latroniko ir vieta, kurā varu iztēloties, ka esmu ļoti radošs, spēlēju, rakstu mūziku," viņš stāsta.

Šapiro, tāpat kā visi citi ārzemju pircēji Latroniko, uz pieciem gadiem ir atbrīvots no īpašuma un atkritumu savākšanas nodokļa.

Un, neraugoties uz negaidītajām celtniecības izmaksām, kas viņam radušās, viņš ir ekstāzē par to, ka viņam bijusi iespēja iegūt īpašumu par tik zemu cenu.