Ungārija "iedod kurvīti" ASV senatoru delegācijai; viesi vēlējās uzzināt, kādēļ Ungārija vilcina Zviedrijas uzņemšanu NATO

Senatoru delegācija paziņoja, ka iesniegs ASV Kongresā kopīgu rezolūciju, kurā nosodīta demokrātijas sašaurināšana Ungārijā un izteikts aicinājums Orbāna valdībai izbeigt Zviedrijas iestāšanās NATO bloķēšanu.

Demokrātu senatore Džīna Šehīna pauda vilšanos, ka neviens no Ungārijas valdības pārstāvjiem nepieņēma uzaicinājumu tikties ar ASV deputātu delegāciju, tomēr viņa pauda cerību, ka Zviedrijas uzņemšanas ratifikācija tiks iesniegta Ungārijas parlamentā, kas darbu atsāks 26.februārī.

Kā "dīvainu un satraucošu" Orbāna valdības atteikumu tikties raksturoja demokrātu senators Kriss Mērfijs, tomēr uzsvēra, ka, ja Orbāns piekritīs ratifikācijai, arī Ungārijas parlaments, kurā Orbāna partijai "Fidesz" ir vairākums, to apstiprinās.

Senatoru rezolūcijā, kuru paredzēts iesniegt ASV Kongresā un kas nonākusi ziņu aģentūras AP rīcībā, uzsvērta "nozīmīgā loma, kas Ungārijai var būt Eiropas un transatlantiskās drošības" garantēšanā, tomēr arī norādīts uz Ungārijas nespēju izpildīt iepriekš solīto nebūt pēdējai valstij, kas ratificē Zviedrijas uzņemšanu aliansē. Janvāra beigās pēc ilgas kavēšanās ratifikācijas procesu pabeidza Turcija.

Kā pausts rezolūcijā, Ungārija "nav pievienojusies visām pārējām NATO dalībvalstīm, apstiprinot Zviedrijas uzņemšanu NATO, nespējot izpildīt savu apņemšanos nebūt pēdējai, kas apstiprina tādu uzņemšanu un apdraudot transatlantisko drošību mieram un stabilitātei Eiropā nozīmīgā brīdī".

Zviedrija pieteikumu dalībai aliansē iesniedza kopā ar Somiju 2022.gadā pēc tam, kad Krievija sāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā. 2023.gada aprīlī Somija kļuva par alianses dalībvalsti, bet Zviedrijas pievienošanos aizkavēja Turcija un Ungārija. Pēc Turcijas prezidenta Redžepa Tajipa Erdogana ilgstošas stīvēšanās ar Zviedriju un pašu aliansi Turcijas parlaments 23.janvārī ar lielu balsu vairākumu beidzot atbalstīja Zviedrijas uzņemšanu NATO.

Orbāns ir uzsvēris, ka atbalsta Zviedrijas uzņemšanu NATO, tomēr deputātus no viņa partijas kavējot Zviedrijas politiķu "klajie meli" par demokrātijas stāvokli Ungārijā.

Uzrunā par stāvokli valstī Orbāns sestdien Budapeštā teica, ka "labas ziņas ir tas, ka mūsu strīds ar Zviedriju tuvojas noslēgumam". "Mēs virzīsim Zviedrijas uzņemšanas NATO ratifikāciju parlamenta pavasara sesijas sākumā," viņš solīja, dodot cerības uz ieilgušā procesa beigām.

Lai valsti uzņemtu NATO, tam nepieciešams visu esošo alianses dalībvalstu atbalsts. Vairāk nekā pusotru gadu pēc Zviedrijas pieteikuma iestāties aliansē, Ungārija ir vienīgā no 31 NATO dalībvalsts, kas nav ratificējusi Zviedrijas uzņemšanu aliansē. Budapešta kavējas ar ratifikāciju, jo, kā skaidro valdība, tā ir aizvainota pārmetumu dēļ, ko Zviedrija veltījusi likuma varas situācijai Ungārijā.

ASV senatoru rezolūcijā Orbāns kritizēts arī par aizvien ciešākām saitēm ar Krieviju un Ķīnu, norādot, ka Ungārija ir atvērta no Krievijas kara bēgošajiem ukraiņiem, tomēr vienlaikus tā "pretojas un mazina Eiropas Savienības sankcijas Krievijai".

Orbāns tiek uzskatīts par Kremļa tuvāko sabiedroto Eiropas Savienībā. Viņu ilgstoši kritizē par atkāpšanos no bloka standartiem demokrātijas un tiesiskuma jomās, tādēļ Eiropas Savienība par dažādu normu pārkāpumiem ir ieturējusi finansējumu Ungārijai miljardiem eiro apmērā.

Pēdējā laikā Ungārijas valdība arvien asāk kritizē arī ASV prezidenta Džo Baidena valdību, apsūdzot ASV par mēģinājumiem iejaukties Ungārijas iekšējā dzīvē.

Ungārijas ārlietu ministrs Pēters Sijārto piektdien apsveica ASV senatoru vizīti, tomēr uzstāja, ka "nav vērts izdarīt spiedienu uz mums, jo mēs esam suverēna valsts". "Priecājamies, ka viņi ierodas, jo paši varēs redzēt, ka viss, ko viņi lasa par Ungāriju liberālajos amerikāņu medijos, ir klaji meli," paziņoja ministrs.