foto: Zane Bitere/LETA
"Nedomāju, ka sagaidīsim lielas demonstrācijas," eksperts par Navaļnija nāves atbalsīm Krievijā
Lai cik izsmeļoša būtu pašlaik pieejamā informācija par Navaļnija likteni, pētnieks norāda, ka Rietumiem ir jāsaprot - šī ir slepkavība, nevis vienkārši nāve.
Pasaulē
2024. gada 16. februāris, 16:16

"Nedomāju, ka sagaidīsim lielas demonstrācijas," eksperts par Navaļnija nāves atbalsīm Krievijā

Jauns.lv

Sarežģītais stāsts par Kremļa ilggadējo opozicionāru, Krievijas Korupcijas apkarošanas fonda (KAF) līderi, politiķi Alekseju Navaļniju ir noslēdzies gluži tāpat, kā daudzi citi līdzīgi stāsti Krievijā - ar slepkavību. Ko tas nozīmē Krievijai, Rietumiem un vai tas var atbalstoties gaidāmajās prezidenta vēlēšanās, skaidro Austrumeiropas politikas pētījumu centra (APPC) pētnieks Mārcis Balodis.

Vēsts par Navaļnija nāvi šoreiz vispirms izskanēja tieši no Krievijas varasiestāžu puses. To paziņoja Krievijas Federālā Sodu izpildes dienesta vietējā pārvalde.

Oficiālais iemesls, kuru izplata Kremļa propagandas resursi - trombs. Taču Rietumu līderi šo vienbalsīgi dēvē par slepkavību.

Vai Navaļnija nāve varētu iekustināt opozīciju Krievijā?

"Domāju, ka šī ziņa Krievijas propagandas medijos dzīvos salīdzinoši īsu mūžu. Jau šobrīd redzam, ka viņu medijos tas pēc būtības ir izskanējis, taču augšgalā šī ziņa neparādās. Kremlis nav ieinteresēts, lai diskusijas par šo tematu turpinātos," uzskata Balodis.

Lai cik izsmeļoša būtu pašlaik pieejamā informācija par Navaļnija likteni, pētnieks norāda, ka Rietumiem ir jāsaprot - šī ir slepkavība, nevis vienkārši nāve.

"Lietas jāsauc īstajos vārdos. Šī ir vairāku gadu garumā izstiepta slepkavība, jo pirms tam bija nesekmīgs mēģinājums Navaļniju noindēt. Šis ir atgādinājums par to, kā Kremlis vēršas pret tiem, kuri viņus apdraud. Bija skaidrs, ka Putinam esot pie varas, Navaļnijs, visticamāk uz brīvām kājām nebūs šā vai tā," piebilda Balodis.

Pētnieks uzskata, ka teorētiski šis pavērsiens varētu atstāt zināmu iespaidu arī uz marta vidū gaidāmajām prezidenta vēlēšanām Krievijā.

"Tajā daļā sabiedrības, kurai Navaļnijs kaut ko simbolizē, varētu notikt zināma mobilizēšanās, nosacīti protesta balsojumi. Hodorkovskis [Mihails Hodorkovskis, Putina opozicionārs, uzņēmējs] ir aicinājis cilvēkus biļetenos ierakstīt Navaļnija vārdu. Jāsaprot gan, ka kopumā Krievijas sabiedrība ir orientēta izvairīties no riska, neizsaukt režīma dusmas. Nedomāju, ka varam gaidīt lielas demonstrācijas, protestus," uzskata APPC pētnieks.

Kā saprast opozicionāra lēmumu - atgriezties Krievijā?

Navaļnijam atgriežoties Krievijā 2021. gada janvārī, daļa sabiedrības - tostarp arī rūdīti Krievijas politikas apskatnieki - atzina, ka viņiem līdz galam nav izprotams šāds lēmums.

Arī Balodis norāda, ka tobrīd šāds Navaļnija solis licies "interesants", taču izvēles iespējas motivētajam Putina opozicionāram esot bijušas ierobežotas.

"Vai nu atgriezties un riskēt ar represijām, vai palikt Rietumos, darboties brīvi, bet ar ļoti samazinātām iespējām kaut ko Krievijā ietekmēt, nodrošināt sev atbalstu, aktualitāti. Uz viņu, iespējams, skatītos, viņu pasniegtu kā uz personu no ārpuses - kādu, kurš māca krieviem kā dzīvot, kamēr pats ir ārzemēs," norāda pētnieks.

Jāatgādina, ka tolaik tieši šādā situācijā bija nonākusi Baltkrievijas Lukašenko režīma opozicionāre Svetlana Tihanovska, kuru plaši atzīst, kā īsto, 2020. gadā tautas ievēlēto Baltkrievijas prezidenti.

Pētnieks uzskata, ka Navaļnija noslepkavošana, visticamāk, neizraisīs papildu stimulu izteikti aktīvākai pretdarbībai no Rietumiem.

"Godīgi sakot, iemeslu pretdarbībai šobrīd vairs netrūkst. Varbūt šis var aktualizēt jautājumu par to, kurš būs Navaļnija idejiskais mantinieks. Varbūt aktualizēsies jautājums, kā tālāk sadarboties, atbalstīt Kremļa opozicionārus. Iespējams, var prognozēt kādas papildu sankcijas, taču es izvairītos teikt, ka šis varētu kļūt par izteiktu grūdienu," pauda Balodis.

Kā zināms, 2021. gada 17. janvārī Navaļnijs atgriezās Krievijā, viņa reisu speciāli nosēdināja citā Maskavas lidostā, lai varētu bez viņa atbalstītāju klātbūtnes uzreiz arestēt.

Tā paša gada februārī Navaļnijam tika piespriests divarpus gadu ilgs cietumsods par viņam 2014. gadā piespriestā nosacītā cietumsoda noteikumu pārkāpšanu. 2022. gada gada martā viņam piesprieda vēl deviņus gadus ieslodzījumā par "krāpšanu" un "necieņu pret tiesu", bet 2023. gada augustā - 19 gadu cietumsodu par "ekstrēmismu".

Pagājušā gada decembra beigās viņu pārveda uz īpašā režīma koloniju Tālajos Ziemeļos, un gluži kā iepriekš cietumā turpināja regulāri iesēdināt soda izolatorā.

Navaļnijs nav pirmais populārais Putina oponents, kas miris nedabīgā nāvē. 2015. gada 27. februārī netālu no Kremļa tika nošauts bijušais Krievijas vicepremjers un Ņižņijnovgorods gubernators Boriss Ņemcovs, viņa slepkavībā vēlāk notiesāja čečenu izpildītājus, taču pasūtītājs nav atrasts (un netika īpaši meklēts).

Īsu brīdi pirms savas nāves Ņemcovs Putinu bija publiski nodēvējis par "nojūgušos", lietojot krietni necenzētāku vārdu.

Savukārt algotņu  grupējuma "Vagner" īpašnieks un tobrī ļoti populārais Jevgeņijs Prigožins, kurš 2023. gada 23. jūnijā sarīkoja īsu dumpi pret Kremli, tieši pēc diviem mēnešiem 23. augustā gāja bojā aviokatastrofā ar visu "Vagner" vadību.